Drošībnieki Edgaram Gulbim divus gadus nedeva pielaidi valsts noslēpumam, bet noticēja viltotam vidusskolas diplomam.
Armijai Gulbis šķitis aizdomīgs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Militārās izlūkošanas un drošības dienestam (MIDD) ir bijušas aizdomas par iespējamiem traipiem drošībnieka Edgara Gulbja biogrāfijā, kā dēļ viņš nav piedalījies ASV prezidenta Džordža Buša vizītes un NATO samita nodrošināšanā.
«Drošības iestādes veica pārbaudi, vai Edgaram Gulbim piešķirt pielaidi valsts noslēpumam. No 2005. gada Militārās izlūkošanas un drošības dienests atteicās to piešķirt,» informēja bijušais Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta komandieris Imants Kasparāns, kurš amatu pameta šogad augustā. Atteikuma dēļ E. Gulbis nav varējis piedalīties drošības pasākumos ASV prezidenta Džordža Buša vizītes laikā 2005. gadā un NATO samitā pērn. «Viņi [Militārās izlūkošanas un drošības dienests] veica padziļinātu pārbaudi un šā gada sākumā piešķīra pašas zemākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam. Buša vizītes un samita pasākumos Gulbis nepiedalījās tieši Militārās izlūkošanas un drošības dienesta nostājas dēļ,» skaidroja I. Kasparāns.
Aizsardzības ministrija (AM) informē: kopš 2004. gada attiecībā uz E. Gulbi veiktas regulāras pārbaudes. To gaitā vairākkārt pieprasīta informācija Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centram saistībā ar drošībnieka iespējamo sodāmību. Gan 2005. gadā, gan 2006. gadā saņemtās atbildes apliecina, ka par E. Gulbi IeM sistēmā kompromitējošu datu nav. Uz līdzīgiem pieprasījumiem tika balstītas arī tās pārbaudes par E. Gulbi, kas iepriekš veiktas Zemessardzē. Policija noskaidrojusi, ka ziņas par E. Gulbja sodāmību no datu bāzes izzagtas.
«Pārbaudot Gulbja izglītības dokumentus, konstatēts, ka viņš nevar iesniegt apstiprinājumu par vidējo izglītību, kā rezultātā speciālās atļaujas izsniegšana tika apturēta. Pieprasītā papildu informācija par Gulbja mācībām 17. profesionāli tehniskajā vidusskolā apliecināja, ka ir tur mācījies, tomēr skolu viņš nav absolvējis. Izglītības dokumentu trūkums atbilstoši deviņdesmito gadu sākumā pastāvošajiem reglamentiem nebija šķērslis nedz karjerai bruņotajos spēkos, nedz viņa dienestam izraudzītajā specialitātē. Paaugstinot un pārceļot citos amatos vēlāk, šis trūkums tika ņemts vērā,» norādīja AM Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis.
2006. gadā E. Gulbis priekšniecībai iesniedza atestātu par vidējo izglītību, kas iegūta Pilsrundāles vidusskolā. MIDD pieprasīja papildu informāciju mācību iestādes vadībai un saņēma rakstisku apliecinājumu par E. Gulbim izsniegtu vidējās izglītības dokumentu.
Līdz ar to 2007. gada sākumā MIDD nebija pamata atteikt E. Gulbim trešā līmeņa nacionālās speciālās atļaujas piešķiršanu, un viņam to izsniedza uz ierobežotu laiku. «Edgaram Gulbim nekad nav tikusi izsniegta speciālā atļauja darbam ar NATO vai ES klasificēto informāciju. Līdz ar to ir pilns pamats uzskatīt, ka Gulbja atrašanās drošības dienestā nav radījusi valsts noslēpuma izpaušanas risku. Gluži tāpat nekad nav tikusi apdraudēta Saeimas deputātu un Valsts prezidenta drošība,» pārliecināta ir AM.
Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā E. Gulbis dienējis kopš 2003. gada. Uz turieni viņš pārcelts no Zemessardzes Speciālo uzdevumu vienības, kur bijis sapieris. «Viņš pie mums no citas NBS struktūras. Tāpēc pārbaude 2003. gadā netika veikta, jo mēs kolēģiem uzticamies,» sacīja I. Kasparāns. Viņam nebija ziņu, ka E. Gulbis kādreiz būtu dienējis Afganistānā. «Diezin vai Gulbis varēja dienēt Afganistānā,» šaubas pauda viņa bijušais priekšnieks.
PSRS savu karaspēku no Afganistānas izveda 1989. gada februārī. Ja ticam E. Gulbja līdz šim izplatītajai biogrāfijai, Afganistānā viņš nokļuvis 17 vai 18 gadu vecumā. Oktobra sākumā laikraksta «Diena» pielikums «Sestdiena» rakstīja, ka E. Gulbis Afganistānā sapiera pienākumus pildījis divus gadus un apguvis spridzināšanas tehnikas. Ja ticam šai versijai, karot ar afgāņiem viņš devies jau 16 gadu vecumā.
Afganistānā E. Gulbis ticis arī kontuzēts — to «Sestdienai» stāstījusi viņa sieva Iveta Šteina. Pirmajos kopdzīves gados viņš naktī trūcies no miega un kliedzis. «Plašāk par karu viņš dzīvesbiedrei nestāstīja, un viņa arī nejautāja. Par tiem laikiem lietišķi atgādina vien apbalvojums — Sarkanās Zvaigznes ordenis,» rakstīja «Sestdiena».