Turpina bruģēt ceļu uz plašu koalīciju

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Lai nodrošinātu līdzvērtīgas pozīcijas plašā piecu partiju pozīcijā, kurā lēmumus Saeimā varētu pieņemt arī tad, ja kāds no partneriem nepiekrīt, sarunās panākta vienošanās, ka partijas izvirzīs jautājumus, par kuriem katrai būtu veto tiesības, kuras atrunātu arī koalīcijas līgumā. Ja kaut viens no partneriem kādam lēmumam nepiekristu, to tālākai apstiprināšanai nevirzītu, kamēr nepanāktu konsensu. Ja šis veto tiesību princips tikšot skaidri atrunāts, tad Jaunais laiks (JL) varētu atteikties no uzstādījuma par mazākas koalīcijas nepieciešamību, no tās izslēdzot kādu no līdzšinējiem partneriem, atzina JL politiķis Valdis Dombrovskis. Pretējā gadījumā, pēc viņa teiktā, «atsevišķas partijas viedoklis šādā veidojumā var būt ignorēts».

Vai kompromisi panākti arī par iespējamo premjeru, vēl esot pāragri runāt. «Jaunlaicieši» vakar atkārtoja, ka Tautas partija (TP) savu iespēju ir izmantojusi un, ņemot vērā atbalstu sabiedrībā, amats pienāktos JL. «Tajā pašā laikā mēs, protams, neizslēdzam arī iespēju strādāt bezpartijiska premjera vai citas partijas premjera vadībā,» viņš piebilda. Citas partijas par konkrētiem kandidātiem vēl nerunā, lai arī kuluāros dažādi plāni tiek apsvērti. TP savu kandidātu no vairākiem nosauktajiem varētu izvēlēties jau 5. decembra valdes sēdē. Joprojām šajā sakarā tiek locīts arī Ivara Godmaņa vārds, taču viņš vairāk tiekot apspriests kā cilvēks, kuru virzīt, ja nepieciešami kompromisi. ZZS līderis Augusts Brigmanis, kura pārstāvētā politiskā organizācija nerunā par savu premjera kandidātu, atzina, ka, viņaprāt, «pareizākais būtu ātrāk tikt pie tā cilvēka, kas šo valdību vada». Arī par ministru amatiem nākamajā valdībā vismaz savstarpējās sarunās netiekot runāts. Politiķi arī atzīst, ka šobrīd kopīgas sarunas par amatiem savstarpējās attiecībās piešķiltu lieku uguni. Kuluāru runās gan minēts, ka «jaunlaicieši», piemēram, nolūkojuši Izglītības ministriju, uz kuras pārvaldīšanu gan acis metusi arī Tautas partija. Amatu varētu saglabāt finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, bet apņēmību vadīt Satiksmes ministriju arī turpmāk jau iepriekš «Neatkarīgajai» pauda Ainārs Šlesers. No nozarēm, kas izrietot no partijas programmatiskās loģikas, — Zemkopības un Vides ministrijas — negrasoties atteikties arī ZZS. Aģentūra LETA savukārt liecina, ka amats Ministru kabinetā varētu tikt arī «tautpartijietiem», Saeimas Juridiskās komisijas vadītājam Marekam Segliņam, kurš varētu nest tieslietu ministra portfeli.

Lielāka skaidrība gan netiek solīta agrāk, nekā būs saprašana, kāda izskatīsies nākamā koalīcija un vai JL tiešām būs partneris tajā. Šim nolūkam paredzētas vēl vismaz divas tikšanās, kuru laikā spriedīšot par katras partijas nostāju ekonomiskajos un sociālajos jautājumos. I. Godmanis prognozēja, ka, lai arī partijām atsevišķi viedokļi nesaskan, lielākoties pozīcijas ir tuvas, «jo mēs tomēr visas esam labēji centriskas partijas». Līdz nākamajai reizei partijas uzrakstīšot jautājumus, ko iekļaut kopīgā sarunu dalībnieku protokolā. Jau vakar JL piedāvāja pārējiem parakstīt memorandu tiesiskuma stiprināšanai. Kā atzina TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis, par daļu priekšlikumu vienošanās panākta iepriekš.

Noprotams, ka «jaunlaicieši» gan gluži nav atmetuši domu par mazāku koalīciju, kurā būtu paši, bet nebūtu kāds no šā brīža partneriem. Premjers Aigars Kalvītis atzina, ka vakardienas tikšanās reizē JL politiķiem vaicāts par nostāju veidot mazāku, nevis piecu partiju koalīciju. «Uz ko viņi nespēja atbildēt — kurš tad ir lieks,» viņš sacīja.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu