Lēmums par iešanu valdībā jāpieņem JL domei, bet tās noskaņojums esot bažīgs

Par «Jaunā laika» (JL) iesaistīšanos vai neiesaistīšanos valdībā pirmām kārtām lemšot partijas dome, kurā darbojas partijas nodaļu pārstāvji, JL Rīgas nodaļas sapulcē uzsvēra JL valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš. Lai arī saskaņā ar partijas statūtiem domes lēmumam būtu tikai rekomendējošs raksturs, esot maz ticams, ka valde varētu pieņemt tam pretēju lēmumu. To sestdien netieši ļāva saprast K. Kariņš, sacīdams, ka tādējādi lēmumu šajā jautājumā nebūs pieņēmuši tikai daži «jaunlaicieši», bet galavārds būšot biedru kopumam, «ne vienam, pieciem vai desmit cilvēkiem». Kad tiks sasaukta domes sēde, pagaidām vēl neesot zināms, jo tas lielā mērā esot atkarīgs no koalīcijas sarunu iznākuma. Tāpat neprognozējams pagaidām ir arī partijas domnieku lēmums, jo viedokļi ir atšķirīgi.

Iepriekš daži pašvaldību deputāti no JL atzinuši, ka būšana valdībā ir svarīga dažādu investīciju piesaistes gadījumos. Arī tad, kad JL pirms pusotra gada aizgāja no valdības, tieši biedri pašvaldībās bija visneapmierinātākie. Taču pastāv arī viedoklis, ka «jaunlaiciešiem» valdībā nav ko darīt. JL valdes locekle Solvita Āboltiņa, kas līdz šim aktīvi darbojusies arī partijas domē un kuru kā vienu no Rīgas nodaļas pārstāvjiem tajā ievēlēja arī sestdien, atzina, ka dominējošs ir viedoklis, ka par katru cenu JL nav jābūt valdībā. Turklāt domes vadībā ir Einārs Repše, kurš jau sākotnēji bija noraidošs pret iešanu valdībā. Turklāt iepriekš domnieki pieņēma lēmumu, ka Jaunais laiks varētu piedalīties valdībā, kuru vadītu Valdis Dombrovskis. Taču šādu iespēju šobrīd noraida citi potenciālie koalīcijas partneri.

Arī Ogres novada nodaļas pārstāve Māra Rudzāte sestdien partijas Rīgas nodaļas sapulcē pauda bažas, ka iešana valdībā varētu būt kļūda. Pēc viņas teiktā, vienīgā iespēja, kā JL sevi pierādīt, būtu ārkārtas vēlēšanas, un, lai to panāktu, Ogres nodaļas biedri paši esot gatavi stāvēt vairākas dienas pie prezidenta pils, lai mudinātu viņu izmantot savas tiesības tādas rosināt. Citādāk pēc viņas teiktā varot būt tad, ja Jaunajam laikam piedāvājot premjera posteni, Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un vairākas citas. «Jaunlaicieši» joprojām skeptiski vērtē arī plašu koalīciju, un arī citos jautājumos kritizē koalīcijas partnerus. «Ietekme, kur mūsu balss īpatsvars ir no 55 līdz 73 balsīm, jau nav ietekme,» apgalvo K. Kariņš. Arī JL izvirzītais premjera amata kandidāts V. Dombrovskis izteicies, ka neuzskata piecu partiju koalīcijas modeli par optimālo un ka pārējiem koalīcijas partneriem esot piedāvāts izskatīt modeli, kurā ir tikai trīs vai četras labējās partijas. Publiski netiek atklāts, kuras, pēc JL iecerēm, varētu tikt atstātas aiz borta, taču kuluāros dzird runājam, ka tās varētu būt LPP/LC un arī TB/LNNK. «Bet, ja mēs tiešām runājam par šo piecu partiju modeli, ir skaidri jāatrunā, kuros jautājumos ir vienprātības princips un veto tiesības,» uzsvēra V. Dombrovskis. Savukārt K. Kariņš sarunu partneriem pārmeta, ka tie izvairās no debatēm. «Mēs cenšamies šīs sarunas izvilkt publiskā telpā. Viņi labprāt, šķiet, joprojām grib tās sarunas aiz slēgtām durvīm,» viņš apgalvoja.

Tāpat Rīgas nodaļas sapulcē atkārtoti uzsvērts, ka JL situācija jāmaina Rīgas domē. Līdzīgi kā Jaunā laika potenciālie valdības veidotāji, arī JL Rīgas domes frakcijas vadītājs Olafs Pulks to saistīja ar sabiedrības uzticības atgūšanas iespējām — pat ja parlamenta koalīcijas veidošana un Rīgas koalīcijas veidošana nav juridiski saistītas lietas.