Psihologs Mihails Ļežepjokovs grāmatā «Kā saglabāt mīlestību laulībā?» raksta, ka vienotības un pilnības stāvoklis, kuru cilvēks piedzīvo orgasma brīdī, ir īstā Mīlestība. Orgasms ir brīvība no bailēm un kara pārtraukums starp vīrieti un sievieti.
Orgasma psiholoģiskie noslēpumi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dzīvības enerģija
Pašas spēcīgākās bailes, kuras cilvēks izjūt, ir bailes no nāves. Pati spēcīgākā pozitīvā emocija, kura cilvēkā ielikta, ir seksuālā (dzimuma turpināšanas instinkts). Kamēr vien cilvēks atrodas fiziskā ķermenī, viņu virza seksuālā enerģija. Mēs nespējam izjust Mīlestību, neizjūtot seksuālas emocijas. Sekss kā fiziska darbība un seksuālā emocija, kas to izraisa, nav viens un tas pats. Lai pareizi veidotu dzimumu attiecības un orientētos pastāvošajā realitātē, ir svarīgi izprast atšķirības:
1) sekss kā fizioloģiska funkcija ir mehānisms, kas ļauj orgasma brīdī piedzīvot Mīlestību, bet cilvēks to nevar baudīt visu dzīvi. Vecumā fizioloģiskā funkcija pārstāj darboties;
2) seksuālā emocija ir neizsmeļama. To izjūt jau tikko dzimis mazulis. Barošanas ar krūti laikā viņš izjūt kaut ko ļoti tuvu orgasmam. Ar gadiem šī emocija neizzūd un spēj transformēties cita veida sajūsmā, piemēram, par dabas skaistumu. Seksuālo emociju neviens nespēj aizliegt, prāts to nespēj ietekmēt.
Tikai seksuālā emocija, nevis sekss var iedvesmot cilvēku realizēties mākslā. Ikviens iemīlējies cilvēks spējīgs rakstīt dzeju, mūziku, gleznot. Viņš nespēj sevī noturēt emociju, kas viņu piepildījusi, savu sajūsmu par dzīves skaistumu, tāpēc atbrīvojas no tās radīšanas aktā.
Ķerubi* paradīzes vārtu priekšā
Gadsimtiem veca maldīga priekšstata dēļ sekss ir kļuvis biedējošs. Kristietība jau gadsimtiem ilgi cilvēku seksuālās attiecības pasludinājusi par grēka un lāsta avotu. Līdz ar to vīrietī un sievietē netiek ieaudzināta mīlestība vienam pret otru, bet kultivēts vienīgi un tikai naidīgums un bailes pret visu, kas ir miesīgs.
Orgasms dzimst cilvēka smadzeņu šūnās. Tā ir ķīmiska reakcija, kuru nosaka smadzeņu darbība. Ja seksuālā kontakta laikā tiek sajustas bailes, tad ir gandrīz neiespējami piedzīvot orgasmu. Nav iespējams atdoties, padoties, ja pastāvīga paškontrole (vēlēšanās patikt, bailes nesagādāt partnerim baudu, bailes nesajust orgasmu) traucē nonākt uzkrāto emociju pilnīgas atbrīvošanas augstākajā punktā. Tiklīdz cilvēks sev izvirza kādu noteiktu mērķi, viņa apziņā automātiski uzrodas bailes netikt galā ar šo uzdevumu. Tāpēc bailes kļūst par reālu šķērsli orgasma sasniegšanā.
Diemžēl nepareizas audzināšanas dēļ dzimumattiecības ir kļuvušas par jomu, kurā cilvēki izjūt ne mazāk baiļu kā dzīvības apdraudējuma gadījumā. Ja kaunamies, tad sevi nemīlam un izjūtam bailes, kas kā vīģes lapa aizsedz galveno intrigu attiecībās — seksuālo instinktu.
Pirmās nakts pārvērtības
Vecāki ar nepacietību gaida to dienu, kad mīļotais lolojums nokļūs likumīgā laulībā: tad nu gan viņš izpriecāsies pirmajā kāzu naktī! Bet naktī visbiežāk svētku vietā tiek izspēlēta patiesa psihoemocionāla traģēdija, kuras sekas atstāj iespaidu uz laulāto tālākajām attiecībām un pat uz viņu nākamo bērnu dzīvi un veselību. Vienā kāzu naktī nav iespējams izmainīt līdzšinējo uztveri un priekšstatus — negatīvo pārvērst par pozitīvu.
Arī tad, ja pirmajā naktī viss noris ārēji normāli, nevar vienā brīdī aizmirst un izdzēst visu bērnībā uzkrāto kaunu un bailes dzimumattiecību jomā. Pirmā seksuālā pieredze dod emocionālo noskaņu cilvēka visām turpmākajām seksuālajām attiecībām.
Aizliegtais auglis
Slēpjot no bērniem visu, kas domāts tikai pieaugušajiem, vecāki izveido lielo noslēpumu.
Bērns ieslēdz televizoru, bet uz ekrāna — vardarbība, slepkavības, asinis. Vecāki sēž līdzās, skatās to visu, un vardarbība bērna klātbūtnē viņiem ir pieņemama, bet, tiklīdz uz ekrāna parādās erotiska epizode, tiek teikts: «Tas nav domāts bērniem!» Dīvaina ir cilvēka loģika: skatīties, kā nogalina, vienmēr ir īstais laiks, bet skatīties skūpstīšanos — par agru. Skūpsti un viss, kas saistīts ar mīlestību, tiek pasludināts par aizliegtu un nepiedienīgu. Vecāki kļūst neiecietīgi, kaunina, norāj bērnu, un viņš kļūst bailīgs. Bērna psihe attīstās kailu ķermeņu nepieņemšanas, apskāvienu, mīlestības aizlieguma atmosfērā.
Kad bērnam parādās seksuālas emocijas, viņa bērnišķais tiešums saduras ar pieaugušo paniskajām bailēm. Attiecības ar pasauli pašā pamatā veidojas neveselīgas. Kļūstot pieaudzis, cilvēks nespēj otru brīvi noglāstīt. Pati šī darbība šķiet neķītra un noziedzīga. Izjūtot dzimumtieksmi, jaunie cilvēki vienlaikus jūt arī dziļu kaunu un nemaz nesaprot, ar ko patiesībā saskārušies. Pats lielākais sods par neziņu un aizspriedumiem ir nespēja iepazīt patiesu Mīlestības prieku. Jaunie cilvēki patiesi vēlas tuvību, bet nesaprot, kāpēc tik grūti ir to sasniegt, izrādīt, brīvi mīlēt vienam otru.
Inteliģentais sekss
Pakļaujoties instinktiem, jaunieši sāk dzimumdzīvi, vienlaikus meklējot kādu vispārpieņemtu izskaidrojumu savām seksuālajām vēlmēm, lai nebūtu jākaunas. Līdzīgi kā dzērājs, kurš visu laiku meklē kādu iemeslu, lai attaisnotu savu kārtējo iedzeršanu ģimenes un kolēģu priekšā. Inteliģents cilvēks iedzeršanu vienmēr pavada ar dziļi filozofiskiem tostiem. Tāpat arī seksā. Lai attaisnotu savus dzīvnieciskos instinktus, cilvēki izdomā daudz inteliģentu izskaidrojumu — ka sekss ir mīlestības, laulības, nākamo bērnu vārdā, bet ne vienkārši esošās seksuālās emocijas un instinkta dēļ.
Bet kāpēc vispār vajag sev un citiem kaut ko izskaidrot, attaisnot, ja mēs visi esam radīti kā seksuālas būtnes? Ar to viss jau ir attaisnots. Meklēt dzimumattiecībām kādus cēlus paskaidrojums vajag tikai tādā gadījumā, ja tas ir kaut kas amorāls un noziedzīgs, ja tas ir kaut kas tāds, par ko mūs jāsoda. Tad tām ir jāpiešķir morāla nokrāsa.
Pareiza audzināšana, īpaši dzimumattiecību jomā, varētu kļūt par glābjošu profilaksi, kas novērstu stresu, neirozes un psihozes.
Brīvs lidojums
Nokļūstot Mīlestības spēka laukā, bailes ir pēdējais salmiņš, pie kura turpinām turēties. Bet, tiklīdz rokas atbrīvojam, sākas brīvs lidojums.
Atbrīvojoties no bailēm, piedzīvojam neticamu svētlaimi, brīvības un laimes sajūtu. Tas ir orgasms — garīgs vai fizisks, tam nav nozīmes. Un nevajag to preparēt ar prātu kā ķirurģisku skalpeli. Pamēģiniet pieņemt visu pasauli kā vienotu veselumu. Orgasms ietver visu. Tajā nevar būt nekā neglīta, slikta, nepareiza, kaut kā tāda, par ko būtu jākaunas.
Pateicoties orgasmam, bērna ieņemšana var notikt bez baiļu klātbūtnes. Līdz ar to cilvēka struktūra kļūst apbrīnojami dzīvotspējīga. Lai kā arī censtos to iznīcināt, tā arvien tiecas pēc dzīvības, pēc atjaunošanās.
* Paradīzes vārtu sargi.