Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9798115t1hb02a.jpg)
It kā sīkums — durvju zvans, tomēr gribētos uzzināt, kādu izvēlēties, ja dzīvoju privātmājā, kurai apkārt ir augsta sēta.
Patiesībā durvju zvans nemaz nav sīkums, jo pēc tā parasti vispirms spriežam par saimnieku. Ja zvans nedarbojas vai arī izskatās tā, ka tam bail pieskarties, pirmais iespaids neglābjami ir sabojāts.
Ja cilvēks dzīvo privātmājā, kurai parasti apkārt ir sēta, tad zvanu vislabāk piestiprināt pie vārtiņiem. Tas gan nenozīmē, ka tūdaļ no ēkas līdz vārtiem jāizvelk vads, kas pogu savieno ar zvanu istabā. To lieliski aizstāj radiozvans. Elektropreču veikalos šīs ierīces ir ļoti pieprasītas, tās izvēlas gan privātmāju īpašnieki, gan uzņēmumu pārstāvji. Šādi zvani darbojas ar baterijām, taču ir arī tādi, kurus var pieslēgt elektrībai. Zvani ar kustības sensoru neesot tik populāri, taču dažkārt pircēji meklē arī tādus. Tie automātiski reaģē uz cilvēku, kas pienācis pie durvīm. Pašam nav jāpūlas pat piezvanīt…
Pasaulē jau esot durvju zvani, kas signālu pie durvīm vai vārtiņiem automātiski pāradresē uz mobilo telefonu, ja saimnieks nav mājās. Ja nepieciešams, viņš varot pat ciemiņu uzreiz ielaist miteklī. Pie mums šādi durvju zvani pagaidām vēl nav nopērkami, arī to cenas esot visai iespaidīgas.
Durvju zvana izskats un melodija atkarīga no pircēja vēlmēm. Vieniem patīk, ja par mājinieku vai ciemiņu ierašanos vēsta lakstīgalas pogošana, citus turpretī iepriecina kaķa smiekli, bet lielākoties gan cilvēki izvēlas tradicionālus skaņas signālus.