Godmanis sāks sarunas ar partijām

Noprotams, ka cīņa varētu būt par tieslietu ministra posteni. Interesi par to izrādījusi gan Tautas partija, gan arī «Jaunais laiks». Taču TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats atzina, ka no šīs ministrijas «tēvzemieši» negrasās atteikties. Tās pārziņā ir apvienībai svarīgie tiesiskuma, valodas un pilsonības jautājumi. M. Grīnblats atzina, ka TB/LNNK varētu vadīt arī Vides ministriju. Pret to gan iestājas ZZS līderis Augusts Brigmanis, atkārtojot jau iepriekš pausto, ka ZZS ir gatava atteikties tikai no Izglītības un zinātnes ministrijas. «Tas jautājums nav apspriežams,» viņš bija kategorisks, norādot, ka valdības veidošanas laikā ZZS gan šajā, gan citos jautājums nav noskaņoti tā, «ka mums katra vēlmei līdzi jāizdanco». Pēc viņa domām, svarīgāki šobrīd būtu inflācijas apkarošanas jautājumi. «Visi priekšplānā izvirza organizatoriska rakstura jautājumus. Bet, manuprāt, svarīgāk ir priekšplānā izvirzīt jautājumu, kas ir tautsaimnieciski būtisks,» viņš sacīja.

Jāatzīst, ka par šīs jomas sakārtošanu zināmā mērā gan domāts, plānojot sakārtot Ekonomikas ministriju (EM), kurā, pēc kāda politiķa teiktā, «sen prasās revolūcija». Liela daļa problēmu tajā esot nevis politikās vadības, bet vāja ierēdniecības aparāta dēļ. Tāpēc tās vadībā vajadzīgs labs menedžeris. «Neatkarīgā» jau rakstīja, ka tādējādi par jauno ekonomikas ministru tiek uzlūkots Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols. Atšķirībā no EM, kurā esot problēmas un kuras pārraudzībā atrodas LIAA, aģentūras darbība esot profesionāla, un uz LIAA uzdevumiem — investīciju piesaiste un konkurētspējas celšana — pamatakcents būtu jāliek arī EM. No neoficiālām sarunām noprotams, ka atbildību par A. Ozola virzīšanu varētu uzņemties pati LPP/LC, lai gan viņa kandidatūru varētu atbalstīt arī Tautas partija.

Joprojām daudz kas būs atkarīgs arī no JL lēmuma par iešanu valdībā, kas turklāt vēl vētīšot, cik lielā mērā I. Godmanis ir atbildīgs par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem Iekšlietu ministrijā. Bet viena no galvenajām šīs partijas prasībām, par kuru gan vēl JL spriedīs valdes un frakcijas sēde pirms tikšanās ar I. Godmani, varētu būt tāda, kuru pārējās partijas nav gatavas akceptēt. Proti, grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas saistīti ar soda atlaišanu vai samazināšanu, jāpieņem pirms balsojuma par valdības apstiprināšu. «Tie grozījumi jau sen ir izstrādāti, un nav bijusi politiskā griba tos atbalstīt. Ja koalīcijas partneri to vēlēsies, ja vēlēsies redzēt arī Jauno laiku, tad šī būs viena no prasībām,» «Neatkarīgajai» sacīja JL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis.

Šo prasību gan nepauž gatavību atbalstīt potenciālie koalīcijas partneri. A. Brigmanis sacīja, ka vismaz ZZS tādā veidā par šiem grozījumiem nebalsos. «Ja viņi diktē noteikumus, esmu diezgan kategorisks. Nevar būt diktēti noteikumi. Tas jau paliek pilnīgi uzmācīgi. Tur [likuma grozījumos] ir daudz dažādu jautājumu, kas ir atbalstāmi, un nav nekādu problēmu. Bet ir aizdomīgi, kāpēc priekšplānā tiek izvirzīti šie jautājumi, un jāsāk domāt, kāpēc JL tik šausmīgi tie ir vajadzīgi?» teica A. Brigmanis. LPP/LC preses sekretārs Edgars Vaikulis, paužot I. Godmaņa viedokli, norādīja, ka šis jautājums tiks iekļauts valdības rīcības plānā 100 dienām. «Jo nav iespējams pat tīri fiziski to pieņemt līdz valdības apstiprināšanai,» sacīja E. Vaikulis. I. Godmanis gan neatkāpjoties no nosacījuma, ka šādiem grozījumiem būtu jābūt ar atrunu, ka galīgo lēmumu par atbrīvošanu no soda vai tā samazināšanu pieņem tiesa.