Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9799064t1h38aa.jpg)
Kādreiz par tēvzemiešu «pelēko kardinālu» saukātais uzņēmējs Normunds Lakučs nolēmis savu nekustamo īpašumu klāstu bagātināt ar tādu salīdzinoši eksotisku būvi kā... ūdenstornis.
Uzņēmējs tiesā iesniedzis prasību, ar kuru lūdz atzīt viņu par Mālpils ūdenstorņa īpašnieku.
N. Lakučam pieder zeme zem ūdenstorņa, taču uz tā esošā celtne pēc visiem dokumentiem ir bezsaimnieka manta un nav ierakstīta zemesgrāmatā. Nu uzņēmējs savācis visus dokumentus, kas, pēc viņa domām, apliecina, ka šajā situācijā viņam kā zemes īpašniekam ir tiesības pretendēt uz īpašuma tiesībām arī uz ūdenstorni.
Tā kā Latvijā bezsaimnieka mantu uzskaita Valsts ieņēmumu dienests (VID), šī institūcija tiesā uzaicināta kā atbildētāja. Savā atbildē tiesai VID norādījis, ka tam nav iebildumu pret ūdenstorņa nonākšanu zemes īpašuma īpašumā, - tā informē Rīgas apgabaltiesas sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Naglinska.
Pati tiesas sēde, kurā izšķirsies ūdenstorņa liktenis, notiks tikai nākamā gada oktobrī, bet nule, novembra beigās tiesa nolēma kā trešās personas pieaicināt Mālpils pašvaldību, kā arī Raimondu Simsonu – iepriekšējo zemes īpašnieku.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, N. Lakučs 18,5 hektārus lielo zemesgabalu oficiāli ieguvis dāvinājuma ceļā no 1916. gadā dzimušā Valērija Gaiduka, kurš savukārt par 60 tūkstošiem latu zemi iegādājies no Raimonda Simsona. Pēc zemesgrāmatas informācijas, uz zemesgabala atrodas arī vienstāvu un divstāvu dzīvojamās mājas, kūts, trīsstāvu skola - klubs, darbnīca, kā arī citas palīgceltnes.
Pagaidām nav ziņu, kā kādreizējais «pelēkais kardināls», kurš pēc viņa sadarbības atzīšanas ar bijušo Valsts drošības komiteju 2006. gadā lielajā politikā nav manīts, plāno izmantot neikdienišķo būvi.