Vairākumam cilvēku Ziemassvētki asociējas ar gaišumu, sirds siltumu un, protams, dāvanu iegādi saviem radiem un draugiem. Tomēr nesaudzīgie statistikas dati liecina, ka tieši šajā gada periodā ievērojamam skaitam pacientu pasliktinās emocionālās veselības stāvoklis un viņi vai viņu tuvinieki ar sūdzībām par depresiju vēršas krīzes centros, psihiatriskās palīdzības centros vai psihologu kabinetos.
Speciālisti cenšas izprast cēloni šim fenomenam. Medicīnā pastāv tāds jēdziens kā sezonālā depresija, kas bieži attiecināms uz ziemeļu tautām. Labs piemērs ir inuiti (dzīvo Grenlandē, Kanādas ziemeļos, Krievijas ziemeļu rajonos). Šīm tautām, iestājoties polārajai ziemai, praktiski apstājas dzīve. Polārā nakts, kas sev līdzi atnes nepārtrauktu tumsu trīs četru mēnešu garumā, skarbie dzīves apstākļi (elektrības trūkums utt.) varētu novest depresijas stāvoklī gandrīz jebkuru Latvijas iedzīvotāju. Šīm tautām ir salīdzinoši augstākais depresīvu pacientu, kā arī pašnāvību skaits.
Mūsdienu cilvēks, savā ikdienā drudžaini skrienot un tverot ik mirkli jaunus elektroniskus iespaidus, ir attālinājies no fundamentālā dabas ritma. Tomēr tas ir tikai šķietami, jo patiesībā visus cilvēkus ietekmē tumšais gada laiks, svarīgākais ir saglabāt harmoniju dvēselē tā, lai praktiskā materiālā pasaules daļa ir sabalansēta ar garīgo. Citādi neizbēgama ir depresija, kas pat burvīgu sniegbaltu Ziemassvētku dienu spēj pārvērst par drūmu, pelēcīgu, bezcerīgu vakaru.
Pats drūms un citus aplipina
Ja jūtaties nomākts un īsti nezināt, vai jums ir depresija vai varbūt vienkārši pārslodze darbā vai personiskas rūpes, der zināt, kādas ir depresijas pazīmes.
Depresijai raksturīgākie simptomi:
Latvijā vismaz 4–6% iedzīvotāju lielākā vai mazākā mērā cieš no Ziemassvētku depresijas. Aptuveni 60% no šiem depresijas gadījumiem novēro sievietēm vecumā no 20 līdz 40 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā varētu būt vismaz 150 000 nomāktu depresīvu cilvēku. Vai tas ietekmē mūsu ikdienas dzīvi, un kādā mērā depresīvs cilvēks spēj ietekmēt veselos? Diemžēl patstāvīgas negatīvas domas un izjūtas, negatīvi uzlādētas savstarpējās attiecības vistiešākajā veidā ietekmē apkārtējos veselos cilvēkus. Piemēram, nelielā kolektīvā, kurā kāds kolēģis saslimis ar Ziemassvētku depresiju, nepārtrauktā depresīvā, trauksmainā uzvedība un bažas, negatīvās informācijas pārstāstīšana liek citiem cilvēkiem pakāpeniski nonākt aizvien lielākā psiholoģiska diskomforta zonā. Šis stāvoklis tēlaini salīdzināms ar neapturamu vāveres skriešanu pa būrītī ievietotu riteni, kas griežas ap savu asi. Jo ātrāk vāvere cenšas skriet, domājot tikt brīvībā, jo ātrāk tā tuvojas pilnīgam spēku izsīkumam un bezizejai. Vāverei nekad neienāks prātā apstāties savā būrīti un pavaicāt sev: kur es tā skrienu?
Ko darīt?
Cilvēka psihe ir ārkārtīgi komplicēta, un ļoti nozīmīgs tās aizsardzības mehānisms ir iekšējie drošinātāji, kas nodrošina cilvēka funkcionēšanu vissmagākajos psiholoģiskajos apstākļos. Ja šis aizsardzības mehānisms strādā, tas nozīmē, ka cilvēks joprojām kontrolē situāciju. Ja tas nefunkcionē un korķi ir izsisti, cilvēks vairs nespēj kontrolēt savu uzvedību — viņam pazūd pašsaglabāšanās instinkti, un šī ir kritiskā robeža.
Situācijas atrisinājumam ir divi ceļi. Vieglākos gadījumos varētu piemērot Raiņa vārdus — «Gaisma uzvar Tumsu» — vai (pārfrāzējot) pozitīvas emocijas, situācijas, domas, aktīva rīcība vienmēr uzveic negatīvismu, nomāktību un apātiju. Cilvēks pats saviem spēkiem, mobilizējot gribasspēku, var panākt ievērojamu pašsajūtas uzlabošanos. Vienkāršs draugu ieteikums sievietei aiziet uz kosmētisko salonu, nomainīt frizieri vai frizētavu, aiziet uz aerobikas nodarbību var būt tas kritiskais pozitīvais gaismas daudzums, kas tumšu, krēslainu telpu pārvērš par jauku, omulīgu istabiņu.
Smagākos gadījumos noteikti vajadzētu meklēt ārsta psihiatra palīdzību, jo bieži cilvēka stāvoklis ir tik smags, ka nav iespējams palīdzēt sev un arī nekādi draugu ieteikumi, aicinājumi situāciju neuzlabos.
Uzziņa
Latvijā 2006. gadā pašnāvību izdarījuši 489 cilvēki. Salīdzinājumam — ceļu satiksmes negadījumos šajā pašā laika periodā gājuši bojā 407 cilvēki.