Mīti un patiesība par stipro igauņu sievieti

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Inga Kundziņa

Ko īsti mēs zinām par saviem kaimiņiem igauņiem? Vai igauņi — viena no mazākajām Eiropas tautām; knapi 1,5 miljoni iedzīvotāju — tiešām ir tik lēni un apdomīgi arī savstarpējās attiecībās, kā mēs reizēm par viņiem runājam?

«Krievs un igaunis ar savām draudzenēm brauc vilciena kupejā. Krievam meitene tāda skaista, slaida, garām kājām — modele, vienu vārdu sakot. Igaunim savukārt resna, neglīta, blaugznainiem matiem, krūtis nokārušās — drausmas.

Brīdī, kad abas dāmas izgājušas, krievs igaunim saka: «Paklau, mums te Maskavā nesen jaunu plastiskās ķirurģijas institūtu atklāja, tur par 15 tūkstošiem tavu veceni par tādu skaistuli uztaisīs. Manējā pirms tam arī diez cik glīta nebija.»

Igaunis brīdi padomā: «Mi estonci narot prostoi. Seičas jedu na ostrof Saaremaa. Tam mņe ģaģa Juhhann živjot — on jejo sa desiķ kron nafig utopit.»»
(Anekdote.)

Nevarētu apgalvot, ka sievietes Igaunijā ļoti lauzītu galvu par to, cik labi vai slikti ir būt sievietei. Tāpat kā daudzviet pasaulē un it sevišķi postpadomju republikās, Igaunijā valda skaistuma, jaunības kults, kas proponē, ka sieviete pēc 35 gadu vecuma ir teju beigta, un līdzīgi tas ir arī tad, ja viņa neatbilst sieviešu žurnālu tiražētajiem skaistuma etaloniem.

Taču igauņu sievietes mīl sevi salīdzināt ar skandināvu sievietēm — stiprām, pašpietiekamām, kuras nepieciešamības gadījumā spēj uz savas muguras pat panest vājo vīrieti. Iespējams, tieši Igaunijā ir radies izteiciens par sievieti, kura ir kakls, kurš patiesībā groza galvu. Igauņu valodā nav atsevišķas vīriešu un sieviešu dzimtes, vārdi ir nekatrajā dzimtē un saturiski apzīmē attiecīgo objektu. Taču valodā ir teju folklorizējušies apzīmējumi, kas nedara godu sieviešu dzimtei — piemēram, pļāpas, tukša muldēšana tiek dēvēta par sieviešu sarunu, lēta, nekvalitatīva literatūra — par sieviešu grāmatām...

Sieviete kā monumentāls pīlārs, kā ģimenes vērtību un tautas tradīciju sargs tiek pretnostatīta Rietumeiropas feminisma kustības ideoloģijai un ir viens no raksturīgākajiem argumentiem Austrumeiropā, norādot, ka sievietes īstā vieta ir pie mājas pavarda. Kad vikingi brauca savos sirojumos, sievietes palika mājās un organizēja visu dzīvi, vadība bija viņu rokās, taču simtiem gadu igauņu sievietes, līdzīgi kā latviešu sievietes, kopā ar saviem vīriem ir plecu pie pleca smagi strādājušas, sapņojot par brīvību un patstāvību. Lielu ietekmi uz igauņu sadzīves kultūru un tai skaitā attieksmi pret sievieti ietekmēja vācu feodāļu valdības laiks. No turienes arī jēdziens trīs K: kinder, kuche, kirche (bērni, virtuve, baznīca — vācu val.), kas norādīja sievietei pienākošos vietu.

Pašlaik Igaunijas parlamentā ir 83 vīrieši un tikai 13 sievietes. Kaut kopumā sieviešu ar augstāko izglītību ir vairāk, viņas ieņem amatus noteiktās tā saucamās sieviešu profesijās — izglītības, medicīnas jomā, sievietes strādā muzejos, bibliotēkās — sfērās, kuru atalgojums, prestižs un koncentrētā vara ir mazas.

Protams, igauņu sievietēm neviens neliedz izvēlēties, kur studēt un par ko strādāt, taču izvēli bieži vien nosaka kultūra un sabiedrībā iesakņojušās normas un mīti par to, ko piedien vai nepiedien darīt sievietei. Nekas neparasts nav arī tas, ja veiksmīgi strādājoša un izglītota sieviete savu karjeru upurē ģimenes, bērnu vai vīra interešu labā. Igauņiem ir teiciens «šī alga nav vīrieša vētra», un diemžēl ir tā, ka līdzvērtīgā amatā sievietes saņem par 30% mazāk nekā vīrietis.

Ceturtā daļa pilsētnieču un 40% laukos dzīvojošu sieviešu ir vienīgās apgādnieces ģimenei. 90% to mazo igauņu, kuri ģimenē ir pirmie bērni, piedzimst pāriem, kas savu laulību nav reģistrējuši. Puse no šiem pāriem savu kopdzīvi tā arī nekad nenoformē oficiāli. Pašlaik Igaunijā strauji vērojama iedzīvotāju novecošana. 70.–90. gados bija vērojams diezgan straujš dzimstības pieaugums un iedzīvotāju skaits palielinājās par 17%. Taču PSRS gados Igaunijā tika veikti ļoti daudzi aborti, diemžēl šī metode bija viens no dzimstības regulēšanas veidiem tieši ģimenēs, nebūt ne tikai vieglprātīgām sievietēm, jo nebija pieejama efektīva kontracepcija.

Veikto abortu skaits pamazām samazinās, taču palielinās vecums, kādā sievietes izvēlas laist pasaulē mazuļus. Turklāt padomju režīma gados par seksu runāts netika vispār — strādājošas sievietes, kas turklāt vēl bija daudzbērnu mātes, saņēma goda rakstus, taču bija spiestas savus mazuļus jau agrīnā vecumā nodot bērnudārzos vai pensionētām vecmāmiņām pieskatīšanai.

Turklāt sieviešu kā dzimuma taču nebija — bija proletariāts. Pēc padomju laika, kad nebija ne seksa, ne sievišķības, mūsdienu igauņu sievietēm pats fakts par piederību sieviešu dzimumam ir intriģējošs un aizraujošs piedzīvojums. Sākot ar krāšņajiem veikalu piedāvājumiem no modes un kosmētikas industrijas, beidzot ar iespēju baudīt laiku kopā ar bērniem.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu