Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
No 1.janvāra sācis darboties Kredītu reģistrs – datu bāze par visu kredītņēmēju saistībām pret Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki. Šādā pilna spektra Kredītu reģistrā integrēta arī Parādnieku reģistra datu bāze, ko arī turpmāk papildinās ar informāciju par negatīvo kredītvēsturi, tajā skaitā maksājumu kavējumiem, portālu «Apollo» informēja Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.
Reģistrs ļauj finanšu tirgus dalībniekiem precīzāk novērtēt aizņēmēju kredītspēju un efektīvāk vadīt kredītriskus, sniegs valstij papildu iespējas uzraudzības funkciju veikšanai un nodrošinās centrālo banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju ar papildu datiem makroekonomikas analīzei.
Savukārt aizdevējs gūs pilnu priekšstatu, kādas ir kredītņēmēja saistības pret Latvijas tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki, iespēja precīzāk noteikt potenciālā aizņēmēja kredītrisku, efektivizēt kredīta cenas noteikšanu.
Reģistra esamība mēdz disciplinēt aizņēmējus, mudinot nopietnāk izvērtēt attieksmi pret kredītsaistību pildīšanu un kredītvēstures veidošanu. Savukārt visiem tiem, kuri godprātīgi pilda saistības, reģistrs ir labas kredītvēstures krātuve un apliecinājums.
Kredītu reģistra esamība uzskatāma arī par papildu faktoru kreditēšanas un secīgi inflācijas tempa mazināšanā.
Kredītu reģistra dalībnieki ir visas Latvijā reģistrētās bankas un ārvalstu banku filiāles, to meitassabiedrības, kas sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un biedrība «Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs». Šī gada 2.janvārī reģistrā ir 98 dalībnieki.
Reģistrā būs informācija par visiem fizisko un juridisku personu kredītiem (hipotēku kredītu, kredītu patēriņa preču iegādei, norēķinu karšu kredītu, finanšu līzingu, kredītu apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, operatīvo līzingu un faktoringu), sniegtajiem galvojumiem un citām saistībām, kuras ir spēkā reģistra darbības sākšanas brīdī – 2008. gada 1.janvārī. Pēc kredītsaistību nokārtošanas ziņas par personu un viņa agrākajām saistībām saglabāsies.
Kredītu reģistrā dalībnieki turpina reģistrēt arī parādnieku informāciju pēc tādiem pašiem kritērijiem kādi tie bija Parādnieku reģistrā – ja aizņēmējs vai aizņēmēja galvinieks kavējis līgumā noteiktos maksājumus ilgāk par 60 dienām un kavēto maksājumu summa ir vismaz 100 latu.
Kredītu reģistra informācija ir pieejama dalībniekiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Latvijas Bankai un aizņēmējiem (tikai par sevi). Dalībnieki par saviem aizņēmējiem saņem pilnu informāciju, bet par citiem aizņēmējiem – ierobežotu.
Kredītu reģistru uztur un ziņas no tā sniedz Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvalde Rīgā, Bezdelīgu ielā 3.
«Kredītu reģistra noteikumi», «Kredītu reģistra dalībnieku maksas par Kredītu reģistra izmantošanu apmērs un maksāšanas kārtība» un «Kredītu reģistra tehniskie noteikumi». Ar tiem iespējams iepazīties Latvijas Bankas interneta lapā.