Tos vairāk nekā 100 ārvalstu pilsoņus, kuri laika posmā no 2004. līdz 2005. gadam nelikumīgi ieguva Latvijas pases, iespējams, var arī nesodīt, ja policijai neizdosies pierādīt konkrētus pasu izmantošanas gadījumus.
Pasu pircējus var arī nesodīt
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Katra pasu īpašnieka atbildību noteiks atbilstoši Kriminālprocesa likumam atkarībā no tā, kā šie cilvēki pases izmantojuši. Ja cilvēks ir tikai ieguvis šādu pasi un nav to izmantojis, viņam kriminālatbildība var arī nedraudēt. Ceļošana ir pases izmantošana,» «Neatkarīgajai» sacīja Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa. Ja pases izmantošanu izdosies pierādīt, dokumenta īpašniekam saskaņā ar Krimināllikuma 275. pantu draud cietumsods. Drošības policija pagaidām nevēlas prognozēt, kad pasu pirkšanas lieta varētu nonākt prokuratūrā un tiesā, jo izmeklētājiem vēl jāpaveic liels darba apjoms.
Iepriekš pasu tirgošanas lietu izmeklēja Rīgas Galvenā policijas pārvalde, vēlāk izmeklēšanu pārņēmusi Drošības policija. Neoficiāla informācija liecina, ka neviena no pasēm nav izmantota ļaunprātīgos, noziedzīgos nodarījumos. Nelikumīgi iegūto dokumentu īpašnieki pārsvarā bijuši uzņēmēji no Krievijas, kuriem pases bija nepieciešamas brīvai ceļošanai pa Eiropas Savienību. Patlaban lielākā daļa pasu ir konfiscētas, bet tās, kuras vēl nav atņemtas, īpašnieki, visticamāk, ir iznīcinājuši. Šā iemesla dēļ nozieguma sekas šobrīd ir novērstas.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniekam Vilnim Jēkabsonam pagaidām nav izdevies iepazīties ar Drošības policijas izmeklēšanas rezultātiem, tāpēc viņš «Neatkarīgajai» nevarēja komentēt, kādas personas pases ieguvušas. Patlaban PMLP veikusi apmēram 1200 reģistrā esošu personu datu pārbaudi un atrasti 79 cilvēki, kuru dati neatbilst patiesībai. «Neviena no šīm personām nebija slavens krievu miljonārs vai šovbiznesa zvaigzne. Vismaz es nevienu neatpazinu,» sacīja V. Jēkabsons.
Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš neuzskata, ka pasu atņemšana Krievijas pilsoņiem varētu izraisīt konfliktu ar austrumu kaimiņvalsti. «Skandāls jau vien ir tas, ka šādas pases tirgotas. Vienīgi notikums ir ar garu bārdu — policija to visu izmeklē jau gadu, un pirmos drošības līdzekļus aizdomās turētajiem piemēroja pērn vasarā. Noziegums ir atklāts, bet šobrīd jānoskaidro visas vainīgās personas,» «Neatkarīgajai» teica iekšlietu ministrs.
PMLP pārbaudes vēl turpinās, lai atrastu pārējos iespējamos viltvāržus. Riska grupā jeb pārbaudāmo datu sarakstā ir tādas personas, kurām kā vecāku dzīvesvieta figurē, piemēram, Abrene vai Pitalova. V. Jēkabsons norādīja, ka jau pirms 2000. gada ir bijuši gadījumi, kad pases izsniegtas, pamatojoties uz nepareizu informāciju, kas bijusi ievadīta Iedzīvotāju reģistrā. 2006. gadā ieviesta jauna Iedzīvotāju reģistra datu ievades sistēma, līdz ar to kļuvis daudz komplicētāk ievadīt reģistrā patiesībai neatbilstošu informāciju.
V. Jēkabsons uzskata, ka pasu viltošanas lietā iesaistītas vismaz trīs vai četras amatpersonas. Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā «900 sekundes» V. Jēkabsons vakar stāstīja: personai jāsaņem veidlapa pases iegūšanai, kurā jāieraksta arī personas kods, ko nevar izdomāt, jo tas tiek ģenerēts, izmantojot īpašu algoritmu. Pēc tam veidlapa jānogādā PMLP nodaļā, kur persona deklarējusi dzīvesvietu. Tad dati jāievada Iedzīvotāju reģistrā. Ja visi dati ir ticami, cilvēks pasi var saņemt. Patlaban sistēma tiekot maksimāli sakārtota. V. Jēkabsons atzina, ka zinājis — datu pārbaudīšana nebija pietiekami augstā līmenī, tāpēc tika veikti uzlabojumi. Izņemot Olitu Magoni, pagaidām viņam neesot zināmas amatpersonas, kas varētu būt iesaistītas šajā lietā.