Nelikumīgi izdotās Latvijas pases ir ievadītas nederīgo ceļošanas dokumentu reģistrā Šengenas informācijas sistēmā, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā «Kas notiek Latvijā?» uzsvēra Valsts robežsardzes priekšnieka pienākumu izpildītājs Ēriks Ivanovs.
Kā skaidroja Ivanovs, iepriekš robežsargi personas ar šādiem ceļošanas dokumentiem laida pāri robežai, bet tagad visās Eiropas Savienības valstīs šīs pases atzītas par nederīgām. Ja šāds dokuments Šengenas zonā parādīsies, pase tiks izņemta un persona aizturēta.
Kopumā Šengenas informācijas sistēmā ir ievadīti aptuveni 700 000 nederīgu ceļošanas dokumentu.
Kā informēja Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks, krimināllieta par nelikumīgi izdotām pasēm tika ierosināta policijā 2005. gada oktobrī. Pagājušā gada oktobrī to pārņēma DP saskaņā ar prokuratūras lēmumu, jo DP rīcībā bija plašāka operatīvā informācija un labākas iespējas izmeklēt lietu. Pagājušā gada oktobrī un novembrī veiktas aktīvas izmeklēšanas darbības — aizturēšanas, vairāk nekā 40 kratīšanas utt.
Patlaban lietā aizdomās turamā statuss piemērots 19 personām — astoņām nu jau bijušām Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) amatpersonām un 11 privātpersonām, arī pasu ieguvējiem un starpniekiem. No šīm privātpersonām divas atrodas apcietinājumā. No patlaban astoņām aizdomās turamajām amatpersonām visas aizgājušas no darba pašas, uzzinot par sākto lietu.
Kā prognozēja Reiniks, lietas gaitā tiks aizturētas arī citas amatpersonas. Sīkāk gan viņš to nekomentēja.
Nelikumīga pasu izsniegšana notikusi vairākus — 2002., 2003., 2004., 2005. — gadus. Kopumā nelikumīgi izsniegtas aptuveni 100 pases.
Patlaban PMLP tiek veikts audits, lai precīzi noskaidrotu nelikumīgi izsniegto dokumentu skaitu. Līdz šim par 79 personām saņemti dokumenti, kas apliecina, ka dokumenti izsniegti nelikumīgi. Šie ceļošanas dokumenti arī ievadīti Šengenas informācijas sistēmā.
No minētajiem 79 pasu saņēmējiem 28 personu identitāte izmeklēšanas gaitā ir noskaidrota, pārējās tiek identificētas.
Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane pauda viedokli, ka šajā lietā ir būtiskas juridiskas nianses, kas neļauj vienkārši ar ierakstu iedzīvotāju reģistrā vai Šengenas informācijas sistēmā atņemt personai pilsoņa statusu. To var izdarīt tikai tiesa, ja tiek konstatēts, ka persona par sevi sniegusi nepatiesu informāciju pilsonības saņemšanas procesā.
Savukārt PMLP priekšnieks Vilnis Jēkabsons pauda viedokli, ka tiesas spriedums nebūs vajadzīgs, jo šajā gadījumā varot runāt par cilvēkiem ar otru — viltotu — identitāti.
Skaidrojot lietas apstākļus, Jēkabsons norādīja, ka Iedzīvotāju reģistrs izveidots 1993. gadā un līdz 2006. gadam tika izmantota vecā sistēma, kurā datus cilvēki ievadīja ar rokām. Apķērīgs darbinieks varēja pats uzģenerēt personas kodu. Kopš 2006. gada darbojas jaunā Iedzīvotāju reģistra sistēma, kurā iespēja ievadīt nepatiesus datus faktiski ir novērsta.
Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) norādīja, ka patlaban Jēkabsons nav atstādināts no amata un nav zaudējis ministra uzticību, tomēr viņa darbībai tiek sekots līdzi. Tas, kāds šis vērtējums būs, ir atkarīgs no Jēkabsona iesaistes un aktivitātes problēmu novēršanā, sniegtās palīdzības izmeklēšanai, kā arī tā, kādus rezultātus parādīs izmeklēšana. «Tikai pēc tam varēs izlikt atzīmes,» uzsvēra politiķis. Viņš skaidroja, ka nevēlas būt populists, kas reaģētu asi, «skrietu ratiem pa priekšu» un pirms lietas apstākļu noskaidrošanas Jēkabsonu atstādinātu no amata.
Atbildīgās amatpersonas nevēlējās atklāt personu vārdus, kuras tiek turētas aizdomās nelikumīgo pasu lietā. Kā skaidroja Reiniks un Segliņš, šo personu vārdi jāsargā, jo tās līdzdarbojas un palīdz izmeklēšanā. Iekšlietu ministrs piebilda, ka redzējis šo personu vārdus, taču neviena no tām nav plaši pazīstama sabiedrībā. DP vadītājs piebilda, ka šajā lietā iesaistīto personu īpašumiem uzlikts arests — Latvijā atvērtajiem banku kontiem un īpašumiem.
