Viltoto identitāšu sarakstā nav pazīstamu cilvēku vārdu

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Laika posmā no 1999. līdz 2005. gadam Latvijā identitāšu viltošanai izmantoti bieži sastopami slāvu izcelsmes uzvārdi, kā, piemēram, Andrejevs, Belousovs, Kostins, Ignatenko u. c., liecina TV3 raidījuma «Nekā personīga» rīcībā nonākušais saraksts ar 116 personu viltotajām identitātēm, kurš varētu būt līdzīgs tam, kas ir šīs lietas izmeklētāju rīcībā. Sarakstā nav Latvijas sabiedrībā pazīstamu cilvēku vārdu.

Daļai viltoto personību identificētas arī pases, un redzams, ka apmēram vienā laikā ar vienādiem uzvārdiem parādījušās vairākas personas, visticamāk, vienas ģimenes pārstāvji.

Viltoto personas kodu pēdējie cipari 108 gadījumos no sarakstā iekļautajiem sākas ar skaitļiem 104. Personas kodā pēdējos piecus ciparus veido šādi — pirmais apzīmē gadsimtu, nākamie trīs skaitļi ir nejauši, bet pēdējais ir tā sauktā kontrolsumma intervālā no 1 līdz 8. Personas koda pēdējos ciparus neveido automātiski, tos paņem no iepriekš nodrukātām kodu grāmatām. Tas nozīmē, ka viltoto identitāšu personu kodu nobeigumi ņemti no vienas grāmatas.

Divi no sarakstā esošajiem personu kodiem, pēc Uzņēmumu reģistra datiem, pieder dalībniekiem Latvijā reģistrētās firmās, un pēc dokumentiem izriet, ka abas personas pie viltotajām identitātēm tikušas 2002. gadā. Viņu firmas nodarbojušās ar tirdzniecību un konsultācijām, ziņo «Nekā personīga».

Viens no uzņēmējiem savu dzīvesvietu deklarējis vienā dzīvoklī ar Latgales priekšpilsētas iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļas galveno speciālisti. «Nekā personīga» vēsta, ka tā mēdz rīkoties, lai izvairītos no problēmām ar dzīvesvietas deklarēšanu un identitātēm drošības dienestu vajadzībām — tās deklarē adresēs, par kurām jautājumi nevar rasties, piemēram, pie pasu daļas vai iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļu vadītājiem.

LETA jau ziņoja, ka nelikumīgi izdoto Latvijas pasu lietā pēc Drošības policijas (DP) priekšnieka Jāņa Reinika teiktā būs jauni aizdomās turamie, un, visticamāk, starp viņiem būs arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) strādājošas amatpersonas — gan bijušās, gan esošās.

Patlaban DP veic izmeklēšanu kriminālprocesā par Latvijas pilsoņu pasu nelikumīgu izdošanu un izmantošanu, kurā par aizdomās turētām atzītas deviņas personas, arī vairākas valsts amatpersonas.

Kopumā laika posmā no 2004. līdz 2005. gadam tikušas nelikumīgi izdotas aptuveni 100 pases.

Izmeklēšanas laikā konstatēts, ka personas viltoja dokumentus, kas kalpo par pamatu pasu izsniegšanai, arī pirmsuzskaites veidlapas un Latvijas Republikas pilsoņa iesniegumus, un tika izgatavotas un izsniegtas Latvijas Republikas pilsoņu pases personām, kurām uz to nebija likumīgas tiesības.

Latvijā pasu izdevējiestāde ir PMLP.

Visticamāk, saistībā ar kriminālprocesu par Latvijas pilsoņu pasu viltošanu un izmantošanu no amata aizgājusi Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītāja Olita Magone, kas iepriekš ieņēma PMLP Iedzīvotāju reģistra departamenta direktora amatu. Magone varētu būt viena no pasu viltošanas lietā iesaistītajām personām.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) pēc tikšanās ar PMLP priekšnieku Vilni Jēkabsonu norādīja, ka neredz pamatu apšaubīt viņa uzticamību saistībā ar pasēm, kas izsniegtas, pamatojoties uz viltotiem dokumentiem, tomēr ministrs atzinis, ka pasu noformēšanas sistēmā ir vajadzīgi vairāki uzlabojumi.

Patlaban PMLP veikusi apmēram 1200 reģistrā esošu personu datu pārbaudi un atrasti 79 cilvēki, kuru dati neatbilst patiesībai, iepriekš norādīja Jēkabsons, piebilstot, ka šīs pārbaudes joprojām turpinās.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu