Ziema un sals organismam ir liels pārbaudījums — zema temperatūra rada gan stresu ādai, gan izraisa izmaiņas asinsritē, vielmaiņā un hormonu sistēmā.
Ādai aukstums nepatīk
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Drebuļi ražo siltumu
Pat siltā laikā, nonākot vēsā telpā, var just, ka rodas zosāda un drebuļi. Un kur nu vēl ziemā!
Tas tādēļ, ka siltuma producēšanā iesaistās muskulatūra, paskaidro dermatologs profesors Jānis Ķīsis. Trīcot aktivizējas vielmaiņa, kaut gan šāda drebināšanās rada tikai desmito daļu nepieciešamā siltuma. Šajā procesā samazinās augšanas hormona izdale, bet endorfīni rada laimes izjūtu un mazina cilvēka pašsaglabāšanās instinktu.
Ādas labsajūtai piemērotākā temperatūra ir 34–36°C. Tās kritums zem 12°C var radīt neatgriezeniskus bojājumus. Tiem, kuru rokas ir pakļautas ilgstošam aukstumam, ādas temperatūra ir augstāka nekā pārējiem. Pierašana notiek apmēram divu nedēļu laikā. Zemledus makšķernieku darbošanos ar kailām rokām, 10–15 grādu salā iesienot mānekli un noņemot zivtiņu, izskaidro t. s. medību reflekss, kas iedarbojas, kad ādas temperatūra sasniedz 10°C. Taču uz to var cerēt vidēji tikai 10 minūtes.
Savukārt no pieres nāk trīs reizes vairāk siltuma nekā vidēji no citām ķermeņa virsmām, raksta medicīnas žurnāls «Doctus».
Apsaldējumi — ziemas klasika
Ziemas aukstajā un sausajā gaisā lūpas pirmās kļūst sausas, jo tām nav tauku un sviedru dziedzeru. Vitamīnu (īpaši B2) trūkums un dzelzs deficīts tās kairina un sausina vēl vairāk. Taču lūpu laizīšana nodara lielāku ļaunumu — tās kļūst arvien sausākas, sprēgā, lobās un pat asiņo.
Apsaldējums var attīstīties jebkurā ādas vietā, kur temperatūra sasniedz 0°C vai ir pat augstāka, bet gaiss ir mitrs vai vējains. Āda kļūst bāla un nejutīga.
Sala ietekmē asinīs var veidoties patoloģiski olbaltumi, kas bojā asinsvadus un veicina dažādu simptomu rašanos un slimību attīstību. Visbiežāk uz degungala, ausu, kāju un roku pirkstu ādas veidojas purpura izsitumi, čūlas, rētošanās, tūska vai sāpes aukstuma skartajās vietās. Ziemas aukstumā var attīstīties neatgriezeniska rozācija — tā līdzinās tipiskai salaveča sejai ar sarkaniem vaigiem un degunu.
Ilgi uzturoties ļoti zemā temperatūrā, aukstums var skart pat zemādas tauku kārtu. Tad veidojas tūskaini, dažkārt sāpīgi zemādas mezgliņi (1–2 centimetru diametrā vai lielāki). Tie izzūd dažu nedēļu laikā, bet atstāj hiperpigmentācijas plankumus.
Kur pazūd dzīvesprieks?
Ziemā jāizmanto iespēja kaut neilgu laiku uzturēties ārā, īpaši, ja diena ir saulaina, jo tā organisms uzņem D3 vitamīnu. Kad tā trūkst, samazinās imunitāte un dabīgo antibiotiku līmenis. Tad palielinās ne vien varbūtība saslimt ar kādu augšējo elpošanas ceļu infekcijas slimību, bet arī samazinās ādas aizsargspējas pret telpu alergēniem, kas veicina atopiskā dermatīta attīstību.
Tumšajā gada periodā samazinās labā garastāvokļa jeb laimes hormona serotonīna un palielinās melatonīna (hormons, kas regulē miega un nomoda procesus) ražošana.
Palielināts melatonīna daudzums darbojas kā antioksidants, kas samazina oksidatīvā stresa brīvo radikāļu kaitīgo ietekmi, kā arī ultravioletā starojuma nelabvēlīgo ietekmi uz ādas šūnām un ādas vēža attīstības risku. Pieaugot melatonīna līmenim, uzlabojas matu augšana, rētu dzīšana un imunitāte. Tas ietekmē augšanas hormona sintēzi.
Melatonīna izsīkums var izraisīt ziemas depresiju, miega traucējumus, pārēšanos un libido zudumu. Mazinās ādas aizsardzības spējas. Savukārt ziemas depresija un oksidatīvais stress var veicināt matu izkrišanu, arī nagi sāk zaudēt caurspīdīgumu un iegūst garenisku rievojumu, to malas kļūst izrobotas. Starp citu, arī centrālapkures sausais gaiss samazina ūdens saturu naga plātnē, tādēļ tie ir trausli un šķeļas.
A vitamīna trūkums ziemā izraisa šūnu saķeršanos tauku dziedzeru izvados, tie nosprostojas un rodas akne jeb pinnes.
Viltīgais iedegums
Ziemā ādas aizsardzības slānis sarūk, pieaug jutība pret saules stariem. Īpaši augsta ultravioleto staru (UVS) intensitāte ir kalnos. J. Ķīsis norāda, ka Eiropā katru dekādi UVS paaugstināšanās novērojama par 5–10%. Intensīvie saules stari var veicināt arī herpes attīstību.
Iedegumu gādājot solārijā, vienā reizē D vitamīna rodas par daudz. Turklāt endorfīnu radītās labsajūtas dēļ sauļošanās tiek pagarinātas, kaut gan solārija UVS veicina ādas priekšlaicīgu novecošanos. Āda vēl vairāk izsausinās, pēc regulāra solārija apmeklējuma var veidoties pigmentācijas plankumi un palielināties dzimumzīmju skaits. Smēķētājiem solārija gaismas atkarība ir vēl izteiktāka.
Paaugstināts jutīgums pret UVS mēdz būt veģetāriešiem, kuri lieto seleriju un burkānu sulu, pētersīļus, ķiplokus, sīpolus un citus produktus. Vērību prasa dažādu medikamentu lietošana.
Padomi
- Ādas un nagu veselības stiprināšanai ieteicams papildus uzņemt selēnu, varu, cinku, E un C vitamīnu, betakarotīnu.
- Uzturā vēlami tomāti, citrusaugļi, zaļā tēja, burkāni un citi dabīgie vitamīnu un minerālvielu avoti.
- Ieteicams lietot mitrinošus krēmus, bet ne tieši pirms iziešanas ārā, lai neapsaldētu ādu.
- Pirms došanās kalnos vēlams lietot ādu aizsargājošus līdzekļus ar saules aizsargfaktoru.
- Optimālais telpu gaisa mitrums ziemā ir 40–60%.