Deviņdesmito gadu kriminālie rēgi Latvijai nedraud

Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis, komentējot biežās uzņēmēju slepkavības, norādīja, ka pirms desmit gadiem notiesātie noziedznieki tagad pamet cietumus un ar jaunu sparu iesaistās kriminālajā apritē.

«Ja tiešām tagad būtu tāda ārkārtas situācija, ka pēkšņi no cietumiem nāktu ārā liels skaits recidīvistu, es vai tieslietu ministrs par to tūlīt ziņotu drošības iestādēm. Cietumos nesēž tikai ieslodzītie, kuri tur nonāca deviņdesmito gadu sākumā. Recidīvisti no cietuma atbrīvojas katru gadu,» «Neatkarīgajai» norādīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte, kurš ažiotāžu ar it kā «kriminālo deviņdesmito gadu atgriešanos» uzskata par nepamatotu un krietni pārspīlētu.

Tas, ka Latvijā pēdējo dienu laikā ir notikušas divas slepkavības, nedod tiesības pasludināt, ka tajās vainojami tikko no cietumiem atbrīvojušies cilvēki, uzskata V. Puķīte.

Žurnālists Lato Lapsa pagājušā gada novembra beigās vērsās pie V. Puķītes ar iesniegumu, lūdzot par 27 personām sniegt informāciju — vai tās pašlaik atrodas ieslodzījuma vietās, kad ir paredzēta viņu izkļūšana brīvībā vai kad tās jau pametušas ieslodzījuma vietas.

27 personu sarakstā ir gan bēdīgi slavenie recidīvisti Jānis Daugulis un Andis Tālbergs, gan arī vairāki vīri, kurus deviņdesmitajos gados tiesāja par izspiešanu jeb reketu.

V. Puķīte žurnālistam sniedza atbildi, ka neuzskatot par iespējamu šādu informāciju sniegt, aizbildinoties ar to, ka šādas informācijas sniegšana viņa izpratnē esot uzskatāma par personas datu apstrādi. Nekādi izņēmumi uz šādu informāciju neesot attiecināmi, līdz ar ko šīs ziņas netikšot sniegtas, lai nodrošinātu fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību. «Īsti nesapratu, kādēļ Visvaldis Puķīte liedza ziņas par ieslodzītajiem, tādēļ gatavojos šo lēmumu pārsūdzēt Tieslietu ministrijā,» norādīja L. Lapsa.

Jāatgādina, ka Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis pirmdien, uzstājoties Latvijas Radio, paziņoja — nevarot neievērot Latvijas ekonomisko situāciju un to, ka no ieslodzījuma tūlīt sāks atgriezties personas, kas izcietušas sodus par noziegumiem deviņdesmitajos gados un kuru vēlme gūt ātru peļņu cita starpā varētu likt uzplaukt narkotiku tirdzniecībai.

Ik mēnesi Latvijas cietumus pamet aptuveni 100 ieslodzīto, kurus par labu uzvedību atbrīvo pirms termiņa. Viņi visi pēc cietumu pamešanas kļūst par Valsts probācijas dienesta (VPD) klientiem. «Nav tā, ka ieslodzītie pamet cietumus viļņveidīgi — pēkšņi vienā dienā no ieslodzījuma iznāks liels skaits iepriekš notiesātu noziedznieku. Tiesas taču nestrādā viļņveidīgi, bet gan vienmērīgi, tādēļ katru mēnesi brīvībā nonāk līdzīgs skaits cietumnieku,» «Neatkarīgajai» uzsvēra VPD vadītājs Aleksandrs Dementjevs.

VPD kompetencē ir izvērtēt, kurus cietumniekus var atbrīvot pirms termiņa, bet kurus nē. Pirms laika atbrīvotie atrodas probācijas dienesta uzraudzībā, turklāt viņiem ar tiesas lēmumu var piemērot dažādus nosacījumus, piemēram, obligātu atrašanos sociālās rehabilitācijas centros vai arī probācijas programmu iziešanu. Ja bijušais cietumnieks tiesas uzliktos nosacījumus nepilda, viņš atkal var nonākt atpakaļ ieslodzījumā. «Tā jau nu nav, ka visi pirms termiņa atbrīvotie tūlīt sāk zagt un laupīt. Tam, kurš ir bijis cietumā, tur atgriezties īpaši negribas. Tādēļ liela daļa no viņiem cenšas uzvesties godīgi,» piebilda A. Dementjevs.

Cietumniekus, kuri atsēž visu piespriesto termiņu, pēc atbrīvošanas nepieskata neviens, tomēr Tieslietu ministrija gatavo izmaiņas likumus, lai arī šīs personas kāds kontrolētu. V. Puķīte norādīja, ka vairākiem ieslodzītajiem ar tiesas spriedumu pēc izciestā cietumsoda noteikta arī policijas kontrole, kas ļauj novērst iespējamos noziegumus.