Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9805871t1hfe77.jpg)
Šoreiz es vēlos parunāt par situāciju, kad sieviete nevēlas dot tikai tāpēc, ka viņa baidās — varbūt tas ir vienīgais iemesls, kādēļ viņa vīrieti interesē.
No pieredzes varu teikt: ja es vēlos tikai seksu, es arī meklēju partneri, kas man tajā vakarā tādu spētu sagādāt. Līdzko jūtu, ka šovakar nekas nesanāks, es uzreiz dodos pie citas. Man vienalga, vai viņa man apsola vai neapsola seksu otrajā randiņā (jā, ir bijušas arī tādas, kuras pasaka, ka šajā nebūs, bet nākamajā būs. Bet otra randiņa ar viņu man tāpat nebūs...).
Neesmu vairs nekāds puišelis, kurš ir gatavs sievieti ilgstoši aplidot un piepūst viņai pilnas ausis ar pasakām, lai tikai viņu dabūtu, un tad vairs neliktos par to ne zinis. Ja es vēlos seksu, meklēju atbilstošu partneri. Ja vēlos nopietnākas attiecības, meklēju sievieti, kas nav gatava pirmajā reizē dot, lai cik mēs viens otram patiktu.
Tai pašā laikā ir bijušas tādas, kuras esmu iepazinis pasākumā, pārgulējis ar viņām un no rīta palūdzis tālruņa numuru, jo man viņa ir iepatikusies. Protams, tobrīd mūs saista tikai sekss, tomēr tas nenozīmē, ka neesam kopīgi apmeklējuši arī pasākumus un izklaidējušies ārpus gultas.
Nenoliegšu, ka šādas attiecības nav ilgušas ilgi, jo ir kalpojušas kā tukšuma aizpildītājas. Tik ilgi, cik abām pusēm tās bijušas izdevīgas. Līdzko tās kļūst par apgrūtinājumu, kaut kas viņā man nav paticis vai arī man ir izveidojušās nopietnākas attiecības. Tas, protams, nenozīmē, ka tā notiek pilnīgi visos gadījumos.
Zinu situācijas, kad izveidojas arī nopietnas attiecības. Tomēr, būtu nedaudz naivi domāt, ka tā notiek visos gadījumos. Vismaz es tā domāju un vienmēr esmu rīkojies.