Krievijas vēstniecības otrais sekretārs, vicekonsuls Aleksandrs Rogožins no Latvijas, visticamāk, varētu būt izraidīts pēc neveiksmīga mēģinājuma savervēt kādu Latvijas vai mūsu valstij draudzīgas valsts pilsoni, «Neatkarīgajai» pieļāva kāds ar drošības struktūrām saistīts cilvēks. Krievija, lai gan brīdinājusi par šādu iespēju, līdz ceturtdienas vakaram analogu soli nebija spērusi, bet prakse rāda, ka otras valsts diplomāta izraidīšana atbildot var notikt pat pēc nedēļas.
Krievijas vēstnieks Viktors Kaļužnijs ceturtdien pēc atvadu vizītes pie Latvijas prezidenta nekomentēja, vai gaidāma kāda latviešu diplomāta izraidīšana no Maskavas. Savukārt A. Rogožinu prombraucošais vēstnieks nodēvēja par «normālu cilvēku», no kura esot silti atvadījies trešdien, kad diplomāts piespiedu kārtā pameta Latvijas teritoriju.
«Ir skaidrs, ka Rogožins nav noķerts, no kāda saņemot slepenus papīrus, jo tad būtu kāda informācija par kriminālprocesu pret dokumentu nodevēju. Pilnīgi klasificētai šai lietai nevajadzētu būt, un SAB arī būtu ieinteresēts pateikt, ka noķerts nodevējs. Tātad tā ir bijusi vai nu neveiksmīga vervēšana, par ko vervētais ziņojis SAB, vai Latvija rīkojusies pēc kādas trešās puses norādes, jo izspiegota var būt informācija, kas nav nacionālas nozīmes, tāpat savervēt var mēģināt kādas trešās valsts vēstniecības darbinieku,» «Neatkarīgajai» pieļāva kāds ar drošības struktūrām saistīts cilvēks.
Lai gan specdienestu pārstāvji allaž bijuši vārdos skopi, stāstot, kā notiek vēršanās pret spiegošanu, līdzšinējā prakse rāda, ka kādas valsts diplomāta izraidīšana ir galējais līdzeklis. No valsts viedokļa tas nav patīkami, jo draud ar politisku saasinājumu starpvalstu attiecībās, no specdienestu viedokļa tas nav pats efektīvākais līdzeklis, jo parasti izraidītā spiega koordinētais tīkls turpina darboties, bet kontrole pār to kļūst apgrūtināta, jo to pārņem jauns aģents. Tāpēc kā ticama versija tiek minēta kādas trešās valsts mudinājums Latviju šādi rīkoties, jo diplomātiskā statusa aizsegā darbojušais krievu diplomāts, iespējams, vācis slepenas ziņas, kas skar šo valsti, vai mēģinājis savervēt tās vēstniecības darbinieku.
2004. gada aprīlī SAB direktors Jānis Kažociņš intervijā «Latvijas Avīzei» atzina, ka ārvalstu specdienestu darbinieku izraidīšana no valsts ir galējs solis. «Pastāv daudz vienkāršāka iespēja: specdienesta darbiniekam, kurš uzdodas par diplomātu, vienkārši neizsniegt vīzu iebraukšanai Latvijā,» stāstījis J. Kažociņš. Tas notiekot bez lieka trokšņa un izslēdz starptautisku asumu rašanos.
Atsakoties komentēt konkrēto gadījumu, bijušais SAB direktors Lainis Kamaldiņš «Neatkarīgajai» ceturtdien skaidroja, ka aiz diplomātiskā piesega strādājošas personas, kas nodarbojas ar dažādu veidu izlūkdarbību, parasti iedala trīs kategorijās. Pirmā ir tā sauktie sakaru virsnieki, kuru saistība ar drošības struktūrām pat netiek slēpta, un caur tādiem vēstniecību darbiniekiem mēdz notikt informācijas apmaiņa, kurā ieinteresētas abas puses, piemēram, terorisma apkarošanas jomā. Otrajā grupā tiek iedalīti vēstniecību darbinieki, kas nodarbojas ar pretizlūkošanu, piemēram, pašas vēstniecības risku novērtēšanu un drošības nodrošināšanu. Personas no šīm abām kategorijām var tikt izraidītas, visticamāk, gadījumos, kad valstij jāsper pretsoļi, izvēloties diplomātu, ko izraidīt, atbildot uz sava cilvēka izsūtīšanu no kādas valsts. Diplomātiskie skandāli parasti saistās ar personām, kuras ir no trešās kategorijas un kuru darbības vistiešāk klasificējamas kā spiegošana —piemēram, slepenas informācijas vākšana, uzturot savu aģentu tīklu, vai aģentu vervēšana.