Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9807428t1h0ff9.jpg)
Vai lasījāt tekstiņu ar nosaukumu: «Klitora dienasgrāmata»?
To lasot, es palēnām pie sevis sāku domāt, ko nez par mani varētu pastāstīt manas mīļotās klitors? Tā daļa, kur tas stāsta par visu, izņemot to, kas saistīts ar manu rīcību, mani neinteresē. Mani interesē tas, kas tiek stāstīts par mani.
Vai es tiešām bieži esmu pārāk raupjš un brutāls? Vai es pārāk bieži aizraujos tikai ar viņu, cerēdams, ka, jo aktīvāk es to berzēšu, jo ātrāk viņa beigs — aizmirstot, ka tieši tā kārdināšana ar viegliem pieskārieniem, nevis brutāla berzēšana ir tas, kas viņai sagādā baudu? Patiesībā es labprāt zinātu, kad ir tie momenti, kad seksa laikā viņš vēlas, lai es pieskaros arī viņam un neatstāju novārtā.
Hmm, es laikam neesmu normāls. Es vēlos, lai klitors man saka priekšā. Sievietei tas būtu jādara, jo tā taču ir daļa no sievietes organisma. Tikai vai viņa tiešām pazīst šo savu ķermeņa daļu? Viņa taču ik pa laikam pamanās man pateikt: nedari tā, man tā nepatīk.
Bet vai viņa bez aptuvenu norāžu došanas var man parādīt — kā tas ir darāms? Neesmu īsti pārliecināts, ka sievietes pašas spētu to izdarīt perfekti — bez mazākās kļūdiņas.
Vai sieviete maz zina, ko man teiktu viņas klitors, kad es tam pieskaros?
Un kāda būtu tava/tavas sievietes klitora dienasgrāmatas pirmā lapaspuse?