Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9807968t1h37cc.jpg)
Vairākumam ārpilsētas māju siena asociējas ar kaut ko kapitālu, spēcīgu un stipru, kas spēj izturēt viesuļvētru un vairākas tonnas dabīgo jumta dakstiņu. Savā ziņā tas atbilst patiesībai, bet ir vēl arī iekšējās un sadalošās sienas. Par tām tad arī parunāsim.
Ārsienu uzdevums ir uzņemt stihijas sitienus — tās appūš vēji, pa tām plūst lietus straumes, bet iekšsienām ir daudz komfortablāk. Tādēļ iekšsienām nav nepieciešama īpaša mitruma aizsardzība, un to siltumizolācija ir simboliska. Iekšējo sienu mehāniskā izturība var būt zemāka, bet, ja tās nes pārsegumu slodzi, tad šajā raksturojumā (nestspējā) tās pielīdzināmas ārsienām. Tādā gadījumā arī iekšējās sienas ir nesošās. Lai būtu precīza skaidrība, jāatgādina, ka visas sienas iedala nesošajās, pašnesošajās un nenesošajās. Nesošās un pašnesošās sienas tieši balstās un novada spiedienu uz pamatiem, nenesošās stiprinās pie citiem ēkas elementiem, parasti pie starpstāvu pārseguma plātnēm.
Atkarībā no lietotajiem materiāliem sienas iedala koka (no baļķiem, brusām, koka karkasa), ķieģeļu (no keramiskajiem pilnķieģeļiem, dobajiem ķieģeļiem, silikāta ķieģeļiem), akmens sienas (no laukakmeņiem, smilšakmens, kaļķakmens, tufa), betona un vieglbetona (putubetona, gāzbetona, izdedžu betona) utt.
Vai šajā sakarā ir kāda atšķirība starp ārējām un iekšējām sienām? It kā nav, jo gan vienas, gan otras var tikt būvētas no nosauktajiem materiāliem. Izņēmums ir ģipškartona plāksnes, kas guvušas plašu atzinību, bet diez vai kāds no šā trauslā materiāla būvēs nesošās ārsienas.
Pēc konstruktīvā risinājuma sienas var iedalīt baļķu vai koka brusu (tās pieder pie definētajām guļbūvēm), sīkbloku — no ķieģeļiem vai citiem sīkiem blokiem, paneļu — no gataviem elementiem stāva augstumā, karkasa, monolītās — no betona, kompozītās un daudzslāņu. Vairākums no šīm sienām var būt kā iekšējās, tā ārējās.
Sienu materiāla izvēlē jāievēro vairāki noteikumi
Pirmkārt, «viendabības princips», saskaņā ar kuru visas kapitālās sienas (ārējās un iekšējās, uz kurām balstās pārsegumi) ir būvētas no viena materiāla un balstās uz vienādiem pamatiem. Tātad variants, kad ārsienas ir būvētas no keramiskajiem ķieģeļiem, bet iekšējās — no baļķiem, tiek uzskatīts par pārkāpumu, un to nepieļauj. Tajā pašā laikā radniecīgu materiālu savienojums (piemēram, ķieģeļu un vieglbetona) ir iespējams. Drīkst arī cementa–skaidu plākšņu un koka konstrukciju savietojumu, ja tiek celta karkasa māja.
Otrs noteikums noteic, ka attālums starp kapitālajām (nesošajām) sienām, kuras kalpo griestu pārklājuma siju balstīšanai, nedrīkst pārsniegt četrus metrus. Tā kā būvmateriālu tirgū parādījies tāds produkts kā līmētā sija, šo attālumu var palielināt pusotru reizi. Tomēr šādi gadījumi ir izņēmums. Ja veido dzelzsbetona pārklājumus, attālums starp nesošajām sienām palielinās līdz septiņiem metriem.
Trešais noteikums: sienu materiālus un to konstruktīvo risinājumu izvēlas, ņemot vērā klimatiskos apstākļus (arī mazajā Latvijā piekrastes laika apstākļi atšķiras no zemes kontinentālās daļas), uzdotās stiprības un ēkai paredzētā kalpošanas laika, iekšējā komforta un fasādes izteiksmīguma. Tātad, ja jums nepieciešams uzbūvēt kādu pagaidu būvi, kuru pēc trim četriem gadiem nojauksiet, nav vajadzības apbūves gabalā savest ķieģeļus un mūrēt metra biezuma sienas.
Starp citu, arī parastām šķērssienām, kurām nav jānes pārsegumu smagums, ir virkne prasību. Šīm šķērssienām jābūt skaņu necaurlaidīgām, izturīgām, «naglām pieejamām» (t. i., jābūt iespējai tajās ieskrūvēt skrūvi, iedzīt naglu vai dībeli). Starpsienas ierīko pirms grīda klājuma segšanas. Vietās, kur starpsienas no degošiem materiāliem saskaras ar krāsnīm un dūmvadiem, jāierīko pārejas no nedegošiem materiāliem visā starpsienas augstumā ar aprēķinu, ka starpsienas attālums no plīts virsmas vai dūmvada būtu ne mazāks par 40 cm.
Būvējam starpsienu
Starpsiena ir nesošās sienas «miesīga māsa», tai līdzīga un vienlaikus atšķirīga. Starpsienu konstrukcijas izvēle ir samērā brīva, jo tās nav sistēmas, kurai jānodrošina stiprība un mehāniskā noturība sastāvdaļas. Vieni saimnieki dod priekšroku dēļu starpsienām (sak, dabiskais materiāls), citi — ģipša, karkasa vai ķieģeļu risinājumam.
Starpsienas no tieviem baļķiem vai koka plāksnēm tiek būvētas visbiežāk tad, kad ir vēlme atdalīt silto telpu no aukstākas. Tās ir samērā smagnējas starpsienas, tādēļ tās jāveido uz sijas ar zem tās sagatavotiem balsta stabiņiem (runājot par 1. stāvu).
Parastās starpsienas veido no 4–5 cm bieziem ēvelētiem vai neēvelētiem dēļiem. Lai apmetums «nemetas» un neplaisātu, dēļi nedaudz jāsadursta. Pie koka sienām šādas starpsienas stiprina ar naglām, ja siena ir no ķieģeļiem, šuvēs izveido atveres, tajās ievieto stiprinošos korķus un starpsienas dēļus stiprina ar naglām.
Veido arī dubultās dēļu starpsienas un ne no gariem dēļiem, bet 50–60 cm platām plāksnēm. Reizēm lielākas stiprības dēļ klāj otru dēļu slāni 45 grādu leņķī, starp slāņiem ievieto papi vai pergamīnu.
Trīskāršajās dēļu starpsienās dēļi ārējās pusēs tiek stiprināti vertikāli, bet vidū — horizontāli vai pa diagonāli. Ķieģeļu starpsienas mūrē pusķieģeļa biezumā. Starpsienu pamatne var būt betona sagatave pirmā stāva grīdai vai starpstāvu dzelzsbetona pārklājumi. Uz koka sijām ķieģeļu starpsienas to lielā svara dēļ nemūrē. Virsmu apmet no abām pusēm. Saskari ar nesošajām sienām un pārsegumiem fiksē ar tērauda stiegrām un aizlej ar javu.
Starpsienas no ģipškartona plāksnēm uzstāda pirms «tīrās» grīdas ieklāšanas uz dēļiem ar tiem piesistām līstēm, kas veido reni, lai plāksnes neizkustētos. Starpsienu veido 1–2 cm atstatumā no griestiem, lai savienojuma vietu varētu labāk aizblīvēt un aizšpaktelēt ar javu. Lai pasargātu ģipškartonu no mitruma, ja tas balstās uz pirmā stāva betona grīdas pamatnes, zem starpsienas ieklāj ruberoīda kārtu.
Ir arī karkasa starpsienas, kuras veido no 5–6 cm bieziem statņiem. Tukšumu starp abiem apšuvumiem aizpilda ar sīkgraudainiem izdedžiem vai zāģskaidu un kaļķa maisījumu, lai pazeminātu skaņas caurlaidību un paaugstinātu ugunsdrošību. Ja skaņas un siltumizolācijai nav būtiskas nozīmes un starpsienai jāpilda tikai saimnieciskas norobežojošas funkcijas, var iztikt bez pildījuma.
Bīdāmās sienas
Atbīdāmās sienas var pārvērst jebkuras sadalītas telpas vienā, kura veidojas no atsevišķām zonām, kas plūstoši pāriet viena otrā. Arhitektūrā šis ir iecienīts paņēmiens, kas ļauj iegūt telpu plašuma sajūtu un paaugstināt komforta līmeni ārpilsētas mājā. Katra starpsiena pati par sevi vispirms ir plakne no grīdas līdz griestiem, kas izgatavota no izturīga materiāla — koka vai metāla. Bīdāmās starpsienas dala viensliežu un divsliežu. Pirmās ir ērtākas, jo tām nav nepieciešams montēt papildu sliedi, bet tās nenodrošina pietiekamu skaņas izolāciju. Šādām starpsienām izmanto arī vieglu, izturīgu un plānu stiklu (līdzīgu tam, ko lieto autobūvē). Arī šim stiklam ir jābūt tādam, kas plīstot neveido asas šķembas. Dalījumu un sekciju skaits atkarīgs no profila konstruktīvajām iespējām. Visbiežāk bīdāmās sienas izmanto trokšņainajās zonās: hallē, virtuvē, ēdamistabā, viesistabā un bērnu rotaļu istabā. Kad starpsienas atbīda, rodas iespaids, ka sienas izgaist un izveidojas milzīgs plašums.
Mēdz izmantot starpsienas, kas telpu nenoslēdz pilnīgi, piemēram, lai atdalītu virtuves zonu no ēdamistabas. To uzdevums vairāk ir nodalīt atsevišķo telpu funkcijas. Šāds zonu nodalījums var būt veidots kā no stikla, tā masīvkoka vai cita materiāla. Kā redzam, mūsu mājas nesošajām sienām ir ne tikai viena, bet daudz «māsu», kas palīdz organizēt mājas iekšieni un palīdz to veidot komfortablāku. Kāds risinājums jums būs pieņemamāks — jūsu izvēle!