Te nebūs ne vārda par neauglību, ko potenciālajam tētim vai mammai izraisījusi tāda vai cita slimība, šādas vai tādas jaunības kļūdas. Būs pilnīgi atšķirīgi stāsti par to, ka bērniņš nepiedzimst. Un šis lēmums iekalts... māmiņas galvā.
Kā rodas bērni? (NEieņemšanas brīnumi)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Deviņus mēnešus pēc kāzām
Vinetas pirmais puisis bija ciema skaistulis un brunču mednieks. Daudzām meitenēm jau bija atņēmis nevainību, arī Vinetai, tikai atšķirībā no citām viņa trakulim izraisīja vētru ne tikai biksēs. Viņi bija iemīlējušies, abi skaisti, laimīgi un pēc gada draudzības sāka posties kāzām. Mīlējās bieži un sirsnīgi un... nekad neizsargājās. Vineta ik mēnesi gaidīja dienu, kas apstiprinātu, ka bērniņš nav pieteicies, pirms viņi nav vīrs un sieva. Un neticamā kārtā viss vienmēr bija kārtībā.
Laikam jau suns spalvu met, bet tikumu ne — pāris mēnešus pirms noliktajām kāzām Vineta uzskrēja virsū savam līgavainim, kad tas steigā mīlēja abu labu paziņu.
Pēc laika Vineta satika citu vīrieti, tāpat gatavojās kāzām, tāpat līdz tām abi dzīvoja kopā, tāpat neizsargājās no grūtniecības... Mēnešreizes sākās otrajā kāzu dienā, pēc mēneša izpalika. Jaunā pāra meitiņa piedzima tieši deviņus mēnešus un divas nedēļas pēc kāzām.
Arī ciema pirmais puisis pa to laiku bija saticis citu meiteni, un viņa palika stāvoklī teju pirmajā mīlēšanās reizē. Viņu dēliņš piedzima dažas dienas pēc Vinetas meitiņas.
Tā tam būs būt!
Daiga un Justs apprecējās, kad abiem bija 27. Abi pirmo reizi. Abi skaisti, izglītoti un nodrošināti. Pirms kāzām viņi divus gadus dzīvoja kopā, vēl gadu pirms tam satikās. No grūtniecības pagaidām izsargājās. Gadu pēc kāzām izšķīrās. Bet pirms tam...
Visi zināja, ka Justs tā arī nav aizmirsis Lieni — savu pirmo un kā zibens mīlestību. Abiem toreiz bija tikai 16. Pēc 3 gadiem Liene pateica: mums būs bērniņš, bet Justs bija jauns un neizlēmīgs. Lienei tas sāpēja tik ļoti, ka viņa izstājās no šīm attiecībām, aizvien mīlot Justu. Diemžēl arī bērniņu viņa izlēma nedzemdēt.
Arī Daigai pirms Justa bija liktenīgais vīrietis, taču viņš nevēlējās saistīties ciešāk, līdz attiecības pačibēja. Pēc laiciņa, ne bez labvēļu savešanas, viņa satika Justu. Labs pāris būtu, visi teica — laba partija. Kā tas beidzās, mēs jau zinām. Bet pirms tam...
Jau pāris mēnešus pirms kāzām Daiga sāka gatavoties bērniņa ieņemšanai: atmeta smēķēšanu, nelietoja alkoholu, veselīgi ēda. Arī Justs, Daigas pārliecināts, darīja tāpat. Daiga sekoja savam MR kalendāram, izvēlējās pareizās dienas un pozas. Ik rītu mērīja bazālo temperatūru un ik mēnesi pārdzīvoja, kad atkal un atkal sākās sasodītās mēnešreizes. Attiecības gāja šķērsām — tur bija cīņa par «kurš kuru».
Kurš kuru pārtaisīs pēc savas šnites, kurš kuram tīšām izdarīs otrādi, nekā tas gribējis... Līdz vadzītis lūza, un Daiga, tā arī nesagaidījusi pozitīvo grūtniecības testu, aizgāja. Dažs teica: viņi taču nemīlēja viens otru — to jau pirms kāzām varēja manīt. Bet Justs ir konkrēts: «Paldies Dievam, ka to bērnu neizdevās uztaisīt!...»
Vislabākais vīrs. Un tētis. Vai vectētiņš, vecvectēvs?
Amanda — emocionāla un ļoti skaista. Ar visskaistāko augumu pasaulē. Un plastiska kā pantera. Un neparasti tīra uzskatos par mīlestību, uzticību, partnerību vispār. Daudz puišu mēģināja iekarot Amandas sirdi un miesu, bet tikai diviem tas bija izdevies. Un arī ar tiem diviem attiecības bija ļoti nopietnas, tikai viens no viņiem izrādījās precējies, bet otrs — narciss. Beigas — loģiskas. Arī pret izsargāšanos no grūtniecības Amandai bija ļoti nopietna attieksme, un viņa ne reizi neiekrita.
Amandas trešais vīrietis bija īstais. Iemīlējusies viņa bija bezprātīgi. Kāzām abi gatavojās gadu pēc saderināšanās. Kad šī diena pienāca, Amandai bija 25 gadi, jaunajam vīram — par 11 gadiem vairāk nekā Amandas tēvam, un viņa bērni no divām iepriekšējām laulībām vecāki par Amandu. Taču ne radiem, ne draugiem neradās nekādas šaubas, ka Amanda patiešām ir laimīga, ka tas ir viņas īstais vīrietis. Tikai tāds sīkums — jaunajai sievai no tuviniekiem nācās dzirdēt bažīgus jautājumus: «Un tu viņam arī dzemdēsi?» Amanda atbildēja: protams!
Drīz pēc kāzām pieteicās bērniņš. Un pēc pāris mēnešiem izputēja — spontānais aborts it kā bez iemesla. Radu tantes teica: varbūt labi, ka tā...