Intīmas sarunas

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Jānis Knāķis

Karalienes Viktorijas laikā cilvēki cīnījās, lai mīlestība būtu tīra, bez seksa. Tagad viss ir otrādi.

Tik ļoti otrādi, ka nevaru noturēties nerunāt par to, kā vīrieši un sievietes kolektīvi un daudzveidīgi brauc auzās, tiklīdz runa ir par mīlēšanos — kaislīgu, reibinoši dziļu un patiesi intīmu seksu.

Ļaujiet padomāt!

Daudzās ārvalstu mācību iestādēs, kur jaunieši dzīvo kopmītnēs, meitenes cīnās par savām tiesībām jebkurā diennakts stundā atrasties puišu istabiņās. Protams, ka runa ir par to, lai jauniešu brīvība netiktu apspiesta. It kā šķiet: kāda nežēlība — izšķirt mīlniekus! Tomēr psihologi uzskata, ka nekā slikta nemitīgās čupošanās aizliegumā nav, drīzāk labums. Proti, seksa partneri ir spiesti kaut uz brīdi pabūt šķirti. Tādējādi jaunas, nepieredzējušas, hiperseksuālas un visādi citādi atraktīvas abu dzimumu būtnes spiestas atelpu brīžos pakustināt smadzenes.

Pirms vienatnē iemigt, rodas iespēja uzdot sev jautājumu — kāpēc es TO daru tieši ar VIŅU? Varbūt mīlēšanās notiek aiz gara laika, jo visiem ir un man arī vajag? Bet varbūt sekss līdzinās veikalu ķemmēšanai?

Modernais puritānisms ir sekss bez mīlestības. Brīvas attiecības. Tīrs sekss bez jebkādām emocijām — tas ir normāli un cool. Sevišķi jauniešu vidē. Plikais seksiņš, lai gan spara pilns kā jauniem un spēcīgiem kāmju bērniem zooveikala skatlogā, parasti sanāk tāds... ne īpaši cilvēcisks. Galu galā ikvienam pienāk brīdis, kad gribas arī jūtas un reālu tuvību. Mhm, arī vīriešiem.

Secinājums. Parasti viss nav tā, kā šķiet no pirmā acu uzmetiena... Neierobežota vaļība patiesībā nemaz nav nekāda brīvība, jo tādos noteikumos cilvēkam nākas pārdzīvot krietni vairāk pretrunu un stresa nekā tad, ja puisis vai meitene noteikumus pārkāpj jūtu un tad seksa dēļ. Tad mīlestības fiziskajai pusei ir cita garša un vērtība.

Riktīgi primitīvi

Ja agrāk vecais gudrais lapsa Freids teica, ka aiz guļamistabas priekškara slēpjas vecāki, tad tagad var droši teikt, ka seksam ķepu uzlikuši modernie mediji. Viss par visu ir televīzijā, žurnālos, avīzēs un internetā... Secinājums: labi gultā ir tad, ja viss būs kā visiem. Proti, tā, kā vajag. Tā, kā tam jābūt: rociņu tā nolikt, ķermenīti šitā pagriezt, īsts vīrietis dara partnerei tā... Taču varbūt partnerei nemaz TO negribas tā vai šitā, jo viņai šobrīd negribas vispār... Un tomēr tieši sieviete būs tā, kura jutīsies vainīga, jo, redz, nav tāda kā visas pārējās seksīgās mednieces. Nav visu laiku griboša.

Tāpat arī vīriešiem — viņi taču, lai Dievs stāv klāt, nerunās par seksu un mīlestību ar sievieti tikpat detalizēti, aizrautīgi, labsirdīgi un vienkārši, kā gatavi apspriesties par automašīnas balsta šarnīru, stūres pirkstu vai svecēm un cilindriem. Viņi taču ir darītāji! Modernam darītājam vienkārši ir jābūt gatavam darīt. Ja nesanāk — ēdam viagru! Nedrīkst taču domāt par to, ka nestāv vai stāv slikti, jo dvēsele, lai arī apejot smadzenes, cenšas šo to pateikt ķermenim. Kaut kā piemirstas, ka vismaz 80 procenti potences problēmu sakņojas vīrieša paša psihē.

Vēl viena nelaime ir eksperti, kuri, neko nezinot par konkrētā pāra attiecībām (jo nepastāv atgriezeniskā saite konsultants-klients), var pateikt priekšā visu. Pat ja tādu visziņu pie rokas nav, tad patērētājs sev tādus atrod un izdomā. Cilvēks, vienalga augšā vai apakšā gulošais, vairs nejūt un nedomā pats, neuzticas sev un partnerim, jo viss jau viņa vietā ir izdomāts. Vienīgais, ko viņš vēl dara, — pats veic frikcijas vai liegi šūpo gurnus. Un gaida, ka būs labi. It kā seksa tehnikas zināšana atrisinātu visu.

Tas, ko principā var piedot nepieredzējušiem jauniešiem, kļūst par pieaugušo ikdienu — jādara tā, kā bijis rakstīts žurnālā, redzēts porņukā vai seriālā un vispār! — tā, kā ir pieņemts uzskatīt, jo tas ir vienīgais pareizais risinājums. Bez kritiskas pieejas un pieskaņošanās reāliem apstākļiem. Pareizās darīšanas, domāšanas un dzīvošanas sindroms ir tik dziļi zemapziņā, ka cilvēkam jau liekas, ka viņš ir tas, ko pats patērē. Taču faktiski nav ne cilvēka, ne pāra, ne seksa. Nav ceļojuma vienam otra noslēpumos, bet ir tehniski labi apgūta masturbācija, izmantojot otra cilvēka ķermeni.

Secinājums. Nemīlējas divi cilvēki, bet gan tiek darīts tas, kas būtu jādara. Abiem arī tāda drīpelēšanās sniedz baudu, jo tā tam jābūt. Fiziski taču vīrietim notiek sēklas izplūšana, bet sievietei, ja pietiek kairinājuma, jābūt orgasmam.

Plašākā mērogā — cilvēks nespēj, kritiski novērtējot, saprast to, kas notiek apkārt, akli tic riņķī apkārt sagrābstītajam, bet tajā pašā laikā nekaunas sūroties par inflāciju. Tāds, starp citu, paradoksāls sakars jauno puritāņu dzīvesveidam un seksam ar politiku!

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu