Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9809772t1hf5d7.jpg)
Mūsdienās ir grūti, reizēm pat neiespējami izolēt bērnus no televizora. Kā TV iespaido viņu attīstību?
Mazuļiem līdz 2 gadiem labāk vispār nevajadzētu skatīties televīzijas pārraides. Bet cik ilgi ik dienas to atļaut vecākiem bērniem?
Pēdējā laikā parādījies pieņēmums, ka televīzija aizkavē mazu bērnu attīstību. Turklāt to, kā izrādās, neveicina pat izglītojoši raidījumi.
Zinātnieki uzskata, ka televīzijas programmas aizkavē dažu mēnešu veca bērna runas spēju attīstību, jo eksperimentos secināts, ka gadu un četrus mēnešus vecu mazuļu grupā tiem, kuri televīzijas pārraides skatās regulāri, salīdzinot ar pārējiem, kuri neskatās TV, ir apmēram par 6–8 vārdiem mazāks to krājums. Jo vairāk laika pavadīts pie zilā ekrāna, jo mazāka vārdu izpratne, bet vecumā no 17 līdz 24 mēnešiem, skatoties atbilstošas izziņas programmas, to ietekmē nerodas nekādas progresīvas izmaiņas bērnu attīstībā.
Agrāk valdīja priekšstats, ka mazuļiem paredzētās pārraides viņiem palīdz iemācīties atšķirt dažādas ģeometriskās formas, skaņas un krāsas, kā arī bagātina vārdu krājumu un liek koncentrēties. Daudzi vecāki pat atzīst, ka uzskata televīziju par sava veida aukli un bieži vien nosēdina mazuli pie TV, lai izbrīvētu kādu mirkli savām vajadzībām. Tā nu bērni ir spiesti skatīties ne vien savam vecumam paredzētas pārraides, bet arī visu pārējo, ieskaitot krāsainās reklāmas, filmas un ziņu raidījumus. Tā kā līdz divu gadu vecumam mazulis tikai noteiktu laiku diennaktī spēj aktīvi uztvert apkārtējās vides iespaidus, tad pie televizora pavadītās stundas aizņem to laiku, kas būtu bijis nepieciešams kontaktiem ar vecākiem vai vecvecākiem runas un dažādu dzīvei nepieciešamu iemaņu attīstīšanai. Neko nedod arī speciālas, šādiem mazuļiem paredzētas pārraides. Bērns daudz labāk visu apgūst, raugoties, kā vecāki vai citi pieaugušie ar personīgu piemēru parāda, kā rīkoties. Tajā pašā laikā, vērojot kādu procesu pa televizoru, izpratnes radīšanai nepieciešama pat seškārtēja atkārtošana.
Zīdaiņa intelektu nav iespējams mākslīgi attīstīt līdz vecumam neatbilstošam, augstākam līmenim. Bērniņiem līdz diviem gadiem daudz svarīgāka ir tieša saskare ar apkārtējo pasauli. Viņi visu iepazīst pēc garšas un smaržas. Tas redzams pēc izturēšanās — visu bāž mutē, tiecoties nogaršot. Šādā vecumā bērniņam nepieciešams tiešs kontakts, fizisks tuvums, mīļums, drošības sajūta un fiziska saskare ar vecākiem. Ar mazuli jāsarunājas, viņam jādzied šūpuļdziesmas. Diemžēl vecāki nevis lasa viņam vakara pasaciņu, bet gan nosēdina pie televizora. Mazais neapgūst prasmi koncentrēt uzmanību un mācīties, netiek attīstīta iztēle un vingrināta dzirdes atmiņa.
Bērns pierod pie paviršības un virspusējām zināšanām.
Toties pavisam citādi televīzijas raidījumi iedarbojas uz bērniem, kuri jau ir vecāki par trim gadiem. Viņi veiksmīgi uztver sev paredzētās izziņas programmas. Salīdzinot ar vienaudžiem, kuri mazāk laika pavadījuši pie televizora, šiem bērniem ir daudz labāk attīstīta īslaicīgā atmiņa un viņi labāk pazīst burtus, ciparus un ģeometriskās formas. Rēķināšanas prasmē un teksta izpratnē gan nekādas atšķirības nav novērotas. Savukārt pusaudžu vecumā jaunieši, kuri kā pirmsskolnieki regulāri skatījušies izglītojošas pārraides, mācās daudz labāk un ir radošāki par citiem skolas biedriem. Televīzijas pārraidēm ir liela nozīme arī svešvalodu apguvē.
***
SVARĪGI
Bērnu audzināšanā var izmantot TV dāvātās priekšrocības, izvairoties no tās negatīvās ietekmes.
Pirmos televīzijas raidījumus ieteicams sākt skatīties tikai pēc divu gadu vecuma — sākumā desmit, piecpadsmit minūtes dienā, bet vēlāk — pusstundu un vairāk, un tikai savam vecumam atbilstošas pārraides un izziņas programmas pēc vecāku izvēles.
Būtisks ir ne vien skatīšanās ilgums, bet arī vecāku paskaidrojumi un atbildes; tad televīzijas raidījumiem veltītais laiks nebūs palaists vējā.