Miegamicēm dienā grūti

Pārmērīga miegainība var būt gan neveselīga dzīvesveida, gan slimības sekas, tādēļ būtu vēlams noskaidrot tās iemeslu.

«Miega traucējumus visbiežāk izraisa cilvēki paši – pārstrādājoties, neveltot pietiekami daudz laika atpūtai, neizmantojot ikgadējo atvaļinājumu. Guļot ilgāk sestdienā un svētdienā, darba nedēļas laikā neizgulēto miegu nevar atgūt, toties var iegūt sāpošu galvu, notirpušu roku vai sāpes kakla rajonā no ilgas atrašanās nemainīgā pozā tiem, kuriem jau ir spondiloze,» norāda neirologs un miega ārsts Ainārs Vecvagars.

Katram no mums nepieciešams atšķirīgs nakts miega daudzums, lai nākamajā dienā justos moži un darbspējīgi. «Lielākai daļai cilvēku pietiek ar 7 – 8 stundām, 10% guļ 5 – 6, bet daži pat 10 – 12 stundas. Bērniem un pusaudžiem jāguļ vismaz astoņas deviņas stundas, jo viņi vēl aug un skolā ir liela slodze,» skaidro miega speciālists. Tomēr viņš novērojis, ka daudzi pieaugušie Latvijā nakts mieram atvēl pārāk maz laika – tikai piecas sešas stundas.

Ietekmē gaismas trūkums

Miega zudums ir lielāks cilvēkiem, kas strādā nakts maiņās vai ļoti agri no rīta (piemēram, pastnieki, radio un TV rīta raidījumu vadītāji u. c.). Pētījumi liecina, ka vairāk nekā pusei cilvēku, kas strādā maiņās, ir miega traucējumi.

Dziļa un veselīga miega ienaidnieks ir zilais ekrāns – televizors un dators. «Datorspēles liek aizrauties, un laiks paiet nemanot. Spēles laikā smadzenes strādā ļoti aktīvi, bet, ja spēlētājam neveicas, viņš satraucas un aizmigt ir daudz grūtāk. Četras stundas pirms gulētiešanas gan bērniem, gan arī pieaugušajiem labāk iztikt bez datora,» iesaka neirologs.

Vislielākā kļūda ir novietot guļamistabā televizoru, tā pieradinot sevi pie domas, ka gulta paredzēta nevis miegam, bet arī filmu vērošanai, avīžu šķirstīšanai vai pat ēšanai. Vislabāk gulēt telpā, kur nav šā miega zagļa, bet, ja tas nav iespējams, televīzija jāskatās, sēžot krēslā.

Rudenī un ziemā dienas kļūst arvien īsākas un saules gaismas trūkums daudziem cilvēkiem liek justies nomāktiem, bet dažiem – grimt nopietnā depresijā. «Cilvēkam vajadzīga saules gaisma. Ja tās trūkst, organisms pārkārtojas uz citu miega – nomoda ritmu un miegam nepieciešams arvien vairāk laika,» saka Ainārs Vecvagars. Lai uzveiktu miegainību, jācenšas pēc iespējas vairāk uzturēties svaigā gaisā, it īpaši, ja uzspīdējusi saule, vai šad tad jāpagozējas solārijā.

Miegs pārkārtojas un piemērojas cilvēka vajadzībām. Tāpēc, piemēram, pēc miega orģijām brīvdienās pirmdienu rītos, atskanot modinātāja zvanam, acis atvērt ir īpaši grūti, arī pēc atvaļinājuma parasti grūti atkal «iešūpoties», jo cilvēks ir izjaucis miega ritmu.

«Iemidzina» arī galvas trauma

Kā saprast, ka cilvēks guļ par daudz? «Labs miegs ir labas veselības spogulis. Pārāk liela miegainība tāpat kā bezmiegs var būt arī fizisku vai garīgu slimību izpausme,» brīdina neirologs, iesakot cilvēkiem, kuriem miegainība traucē koncentrēties darbam, mācībām vai automašīnas vadīšanai, konsultēties ar savu ģimenes ārstu. «Tam, ka cilvēks no rītiem vai dienā ir miegains, var būt dažādi iemesli – krākšana, muguras sāpes, polineiropātija, anēmija. Bieži vien cilvēks pats neapzinās, kas viņam naktī traucē gulēt, bet sūdzas tikai par vienu no slimības izpausmēm.»

No miega apnojas – krākšanas un elpošanas apstāšanās miegā – cieš 4 – 6% cilvēku. Guļot cilvēka elpceļi tiek pilnīgi vai daļēji nosprostoti, viņš nakts laikā vairākas reizes pamostas, bet dienā cīnās ar miegu. Apnojas iemesls var būt anatomiskās īpatnības (aukslēju lielums), palielinātas mandeles, liekais svars. Krākšanu veicina arī iesnas vai pirms gulētiešanas lietotie alkoholiskie dzērieni, tādēļ otrā dienā cilvēks var justies neizgulējies un miegains.

Pārmērīgas miegainības iemesls var būt arī narkolepsija, kas izpaužas kā pēkšņs, nepārvarams miegs pilnīgi nepiemērotā vietā un laikā. Par laimi, tā ir ļoti reta slimība, kuras pirmās pazīmes parādās jau bērnībā – apmēram piecu gadu vecumā.

Ja bērns, pārnācis no skolas vai dārziņa, negrib nodoties savām ierastajām nodarbēm, bet ir aizdomīgi apātisks un miegains, vecākiem noteikti vajadzētu painteresēties, vai viņš nav nokritis un sasities, jo pēkšņas miegainības iemesls var būt arī galvas trauma, kad vispareizākā rīcība ir nekavējoties meklēt ārsta palīdzību (tas pats attiecas arī uz pieaugušajiem).

Miegainību var izraisīt arī ikdienā lietotās zāles – aspirīns, paracetamols, antihistamīnu grupas preparāti, tādēļ pirms medikamentu lietošanas vienmēr vajag rūpīgi izlasīt to lietošanas instrukciju.

Zināšanai

Profesors Aisedors Rozenfelds (ASV) savā grāmatā «Simptomi», kas 1993. gadā izdota krievu valodā, min šādus pārmērīgas miegainības iemeslus:

• depresīvs noskaņojums, nemiers, stress;
• medikamentu lietošana (trankvilizatori, antihistamīnu grupas preparāti, beta blokatori, dažas sirds zāles u. c.);
• pazemināta vairogdziedzera funkcija;
• miega apnoja;
• galvas smadzeņu trauma (asinsizplūdums) vai slimība;
• nieru vai aknu slimības, ļaundabīgi audzēji;
• narkolepsija.

Kā uzlabot savu miega higiēnu

• Vienmēr ejiet gulēt vienā un tajā pašā laikā, bet pirms tam izvēdiniet telpu.
• Vislabākais miegs ir telpā, kurā gaisa temperatūra nepārsniedz plus 16 – 18 grādus.
• Vismaz četras stundas pirms gulētiešanas nestrādājiet ar datoru un nelasiet dienas gaismas lampu apgaismojumā.
• Ja ilgi nevarat aizmigt, labāk dodieties uz virtuvi un uzvāriet nomierinošu zāļu tēju vai iedzeriet siltu pienu (var arī ar medu).
• Pirms gulētiešanas nepārēdieties, nesmēķējiet, nelietojiet alkoholiskos dzērienus, kafiju vai stipru tēju.
• Iemigt traucēs arī vakarā veikts smags fizisks darbs vai intensīvi treniņi.
• Nerisiniet gultā darba problēmas, bet pierakstiet tās uz papīra, lai no rīta ķertos klāt ar dubultu sparu.
• Arī sestdienās un svētdienās saglabājiet nedēļā ierasto miega ritmu.