Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9810880t1h8699.jpg)
Dziedniecību ar ēteriskajām eļļām aprakstījuši jau seno romiešu autori stāstos par tā laika dievību dzīvi un izklaidēm. Arī mūsdienās eļļas izmanto ne tikai veselības uzlabošanai.
Dabas vielas
Ēteriskās eļļas ir koncentrēti ekstrakti, ko iegūst no tām augu daļām, kurās ir visvairāk smaržas. Tādēļ šīs eļļas ir ļoti aromātiskas, vieglas un gaisīgas. To sastāvā ir daudz ķīmisko komponentu, tādēļ eļļām ir arī ārstnieciska iedarbība, daudz spēcīgāka nekā kaltētiem augiem.
Aromātiskās vielas uz cilvēka psihi un jūtām iedarbojas ļoti individuāli, tādēļ svarīgi izmantot tikai patīkamus aromātus. Arī dozēšana ir orientējoša, jo katra cilvēka āda un oža reaģē atšķirīgi. Tāpat kā gaiša āda ir daudz jutīgāka nekā tumša.
Uz zemapziņu iedarbojas dabiskās eļļas, bet sintētiskās tikai kairina ožas receptorus.
Telpā gaisu papildinot ar iemīļoto aromātu un radot atmosfēru erotiskiem mērķiem, vispirms tomēr vēlams noskaidrot partnera gaumi.
Pietiek dažu pilienu
Aromatizējot telpu, var izmantot vairākas smaržas, pamatam ņemot patīkamākās, bet pārējās — tikai pa lāsītei.
Nedaudz ēteriskās eļļas var uzpilināt arī uz sveces izkusušā parafīna (tieši liesmā nedrīkst!). Aromātiskajām eļļām paredzētos svečturus nevajadzētu lietot ilgāk par 20 minūtēm.
Masāžas eļļas sagatavošanai kā balasta vielu izmanto augu (kukurūzas, sojas, olīvu, mandeļu, vīnogu, saulespuķu, smiltsērkšķu) eļļu, kam uz vienu ēdamkaroti pievieno 8–10 pilienus aromātiskās eļļas. To var uzsmidzināt arī uz pulsa vietām. Ja slinkums gatavot šādu maisījumu, var iegādāties gatavas masāžas eļļas, jo tās ir drošākas lietošanā — ēteriskās eļļas tajās ir nelielā koncentrācijā.
Arī vannas peldēm ēteriskās eļļas lieto kopā ar emulgatoriem — vielām, kas nodrošina to labāku sajaukšanos ar ūdeni. Tāda ir jūras un vārāmā sāls, vannas putas, piens, augu eļļa vai medus. Vienai vannai pietiek ar 6–12 pilieniem eļļas un četrām ēdamkarotēm emulgatora.
Ēteriskās eļļas nav ieteicams pievienot ļoti karstam ūdenim, jo tās ātri izgaro. Piemērotākā temperatūra ir 36–37°C. Vannā gan nevajadzētu uzturēties ilgāk par 20 minūtēm.
Ejot dušā, trīs pilienus eļļas var uzpilināt uz sūkļa un ierīvēt ar to ķermeni.
Arī pirts karstums stimulē aromātisko eļļu iedarbību. Karsēšanās starplaikos vai pēc tās var veikt masāžu.
Uzmanīgi jutīgajiem
Ēteriskās eļļas tiešā saskarē ar ādu parasti izmanto atšķaidītas, lai neizraisītu ādas vai gļotādas apdegumus, galvassāpes vai sliktu dūšu. Dažas ir toksiskas. Tiešā saskarē ar ādu neatšķaidītas var izmantot lavandas un tējas koka eļļas. Visdrošākie ir farmācijas kompāniju ražojumi — tādai produkcijai izgatavošanas tehnoloģija un devas ir strikti noteiktas.
Lai noskaidrotu, vai aromātiskās eļļas nerada alerģiskas reakcijas, 12 tās pilienus sajauc ar četrām ēdamkarotēm balasta vielas. Ar to piesūcina salveti un patur pie elkoņa locītavas iekšpuses. Ja ir alerģija, tad reakcija seko nekavējoties. Apsarkušo ādu notīra ar pārtikas augu eļļu, jo tā ēteriskās eļļas neitralizē daudz efektīvāk nekā ūdens un ziepes.
Viskairinošākā ir mandarīnu, kanēļa, citronu, raudenes, rozmarīna un timiāna eļļa. Alkohola lietošana nav apvienojama ar muskata salvijas aromātu, bet vispārēju organisma saindēšanos var radīt kampara eļļa. Ja kļūst slikti, uz 15 minūtēm nepieciešama kontrasta duša. Ja tā nepalīdz, lieto vannas peldi, ūdenim pievienojot 500 gramu rupjās vārāmās sāls.
Ja āda ir jutīga, ēteriskās eļļas ieteicams atšķaidīt ar lielāku augu eļļas daudzumu.
Eļļas pilieniem nonākot acīs, to koncentrāciju mazina, iepilinot mazliet parastās augu eļļas.
Eļļas uzglabā tumšos, cieši noslēgtos stikla traukos tumšā vietā. Vēlamā temperatūra ir 0–30°C. To ievērojot, glabāšanas ilgums (izņemot citrusaugu ēteriskās eļļas) ir neierobežots.
Viegli kļūdīties
Iegādājoties aromātiskās eļļas, jāpievērš uzmanība etiķetei. Uzraksts «Pure essential oil» liecina par dabiskas izcelsmes produktu. Augstvērtīgas un dabiskas ēteriskās eļļas, pareizi lietojot, neizraisa negatīvas blaknes, pieradumu vai organisma funkciju traucējumus. Jāizvairās no eļļām, ko apzīmē ar perfume, plant perfume vai fragrant.
Dabisko ēterisko eļļu iedarbība ir ļoti stipra, tādēļ parasti pietiek ar 2–3 pilieniem. Sintētiskie preparāti gļotādu iekaisumus un alerģiskas reakcijas izraisa biežāk.
Kvalitatīvai eļļai ir viendabīga masa, tā ir caurspīdīga un bez nosēdumiem. Uzpilinot vienu lāsi uz baltas papīra lapas, pēc izgarošanas nedrīkst palikt taukains plankums. Ir iespējams tikai viegls ietonējums.
Ābeļziedu, ceriņu, persiku, aprikožu, liepas, lotosa, magnolijas, kokosa, mango, banānu, zemeņu, kivi, arbūzu, meloņu vai gurķu eļļa nav ēteriska, jo šie augi nesatur pietiekami daudz ēterisko vielu. Visdrīzāk tās ir sintētiskās vai augu eļļas.
Dabiskās eļļas var atpazīt pēc neuzbāzīga, pat maiga aromāta, un smaržas notis pēc pudelītes atvēršanas atklājas pakāpeniski.
Konsultēja firmas «Elpis» eļļu speciālists Pāvels Babņejevs.
Uzziņai
- Ja nomāc vientulība, tai pretī gatava stāties ingvera, kumelīšu un fenheļa ēteriskā eļļa.
- Baiļu sajūtu nomāc ģerāniju, kumelīšu, bazilika, muskata, jasmīnu un ilangilang ēteriskā eļļa.
- Bezmiegu kliedē melisas, ģerāniju, majorāna, ilangilang, jasmīnu, rūgto apelsīnu, bergamotes, bazilika, rožu vai īrisu ēteriskā eļļa.
- Kumelīšu, lavandas, sandalkoka un vīraka ēteriskās eļļas palīdz novērst nakts miega murgus.
- Greizsirdību mazina ilangilang, kumelīšu, jasmīnu, baldriānu un ģerāniju, bet neizlēmību kliedē rozmarīna, citronu, salvijas, eikaliptu un Ķīnas citronliānu ēteriskā eļļa.
- Nogurumu mazina piparmētru, rozmarīna, timiāna ēteriskā eļļa, bet stresu — lavandas, baldriānu, melisas, ilangilang, rožu ēteriskā eļļa.
Tonizējošs efekts ir lavandas, jasmīnu, piparmētru, dižegļu, eikaliptu un rožu ēteriskajai eļļai.