Puritāniskās mīlas paradoksi

Turklāt pavisam nelāgi ir tad, ja jāatzīst sev, ka, ak vai, es to otru cilvēku mīlu. Vīrietim ir vēl grūtāk piedot sev, ka arī viņš ir spējīgs pārdzīvot jūtas.

Vecie un modernie puritāņi

Katrs jau sev izvēlas citu lomu. Tomēr cilvēkiem ir bail atzīties, ka bieži viņi kā pāris turas kopā mantas, seksa, bērnu, prestiža vai sava gļēvuma dēļ, jo, piemēram, ir nesmuki atteikties no pienākumiem. Mīlestība vienmēr ir risks un izaicinājums, un tās vietā ērtāk domāt: ja sanāks savādāk, kā tad es to otru cilvēku pametīšu, kā tad nerūpēšos par viņa komforta nodrošināšanu? No kā tad es pieprasīšu rūpes par sevi? Tā ir līdzatkarība materiālo labumu mērcē. Lai gan arī tā var dzīvot... Tikai tad nevajag sapņot vai vēlēties kaut ko arī dvēselei — citādi sāpēs.

Izeja tomēr ir — klusiņām krāpties. Meklēt to, kā pietrūkst: siltumu, jūtas, tuvības sajūtu. Vecie puritāņi cīnījās ar seksu, bet bija kaislību cilvēki. Viņi gāja uz bordeļiem un ieviesa mīļākās seksam bez jūtām. Modernie savukārt ir seksa cilvēki, kuri apspiež savas kaislības. Viņi savu cilvēcību un dvēseli realizē platoniskās draudzībās, lai arī fiziski ir uzticīgi otrajām pusītēm.

Modernie puritāņi, runājot par mīlestību un seksu, lieto brutālus, rupjus vārdus, jo tie visa skaistā un baudpilnā jēgu slēpj un noliedz vēl vairāk nekā karalienes Viktorijas laika sarkstošā tusnīšana un galda kāju piesegšana. Galdautiem labās ģimenēs bija jāsniedzas līdz grīdai, lai nosegtu galdu kājas, kuru plikums skaitījās neķītrs! Tagad, lai maskētu kaislības, ir cieņā angliskie f un krieviskie je vārdi. Kaislīga mīlēšanās tiek saukta par labu drāzienu.

Secinājums. Lielam vairumam vai nu ir Kaut Kas ar Kaut Ko ģimenē vai ārpus tās... starplaikos starp darbu, miegu un veikalu apmeklējumu. Kaut Kas — rimti un rēni. Pārējiem — arī Kaut Kas, jo vārdu savienojums reibinošs un drāziens kaut kā neskan kopā... Arī seksam, kas noticis vispārējas alkoholizācijas, kāda valda sabiedrībā, iespaidā ir vairāk kopīga ar Viktoriāniskās sabiedrības bordeļu garu, nekā ar kaislīgumu.

Garā saitīte

Visi puritāņi ir zinājuši, ka ar vīrieti var manipulēt. Turklāt modernai sievietei tas noteikti ir jādara, citādi viņa neatbilst vispārpieņemtajiem standartiem.

Atcerieties teicienu par to, ka vīrs ir ģimenes galva, bet sieva — kakls, kurš to groza? Vecos laikos puritānes lika vīrietim rūpēties par sevi, jo viņas bija vārgas un maigas, biklas un tiklas. Sekss bija tikai bērnu radīšanai. Sievieti drīkstēja mīlēt neaptraipot. Ar sievu, labākajā sabiedrības daļā, varēja būt tikai garīga kopība un intīmi tuva draudzība. Klusībā cilvēki pat priecājās par to, ka vīrieši gāja pie prostitūtām, tādējādi gādājot par sievu tikumu. Valdīja dubultā morāle.

Savukārt jaunie puritāņi tiek manipulēti ar seksu, kas tiek pasniegts kā mīlestība. Sabiedrības dubultā morāle faktā, ka precētam vīrietim ir draudzene, nesaskata nekā slikta. Starp viņiem taču nav seksa, tātad viss ir kārtībā. Vienkārši vīrietim ir vajadzīgas vairākas sievietes, lai viņš kā cilvēks gūtu no dzīves pilnasinīgu apmierinājumu. Tā notiek, jo, redz, tādi apstākļi sanākuši — tā tā dzīvīte saveidojusies. Cilvēkam ir raksturīgi noticēt paša izdomātiem meliem, ja tas padara dzīvi vienkāršāku. Mehāniskāku. Iepriekš paredzamāku.

Gan vienā, gan otrā gadījumā vīrietis un sieviete cietīs no patiesas fiziskas un garīgas tuvības trūkuma. Cilvēki nav pērtiķi, kuri urinē sev uz kājām, lai iežēlinātu baru. Cilvēks patiesībā ļoti labi saprot, ko vajag viņam pašam un ko — otram. Starp citu, viena no sadomazohisma slēptajām izpausmēm ir liegt sev un otram to, pēc kā patiešām tiecaties.

Secinājums. Jebkurš puritānisms ir aprobežotība un dubultās morāles piekopšana. Izlaidība ir dvēseles puritānisma sekas, un arī tikumībai var būt pretīgi cēloņi.