Ziemā aktivizējas ne tikai gripas, bet arī herpesvīrusi. Aukstumpumpas, kas uzmetušās uz lūpas pašā redzamākajā vietā, vairāk gan bojā skaistumu un omu nekā veselību, taču dažreiz vīruss kļūst negants, izraisot tādas smagas slimības kā encefalītu un hepatītu.
Nieze, dedzināšana un spīlējoša sajūta uz lūpām vai mutes apvidū liecina, ka tūlīt izsitīsies ar šķidrumu pildīta pumpa, kas vēlāk pārsprāgs un izveidos krevelīti. Līdzīgas pumpas var veidoties arī mutes dobumā (čūlainais stomatīts) vai uz dzimumorgānu gļotādas. Ja tā noticis, esat inficējies ar Herpes simplex (HSV-1 un HSV-2) vīrusu. Šī infekcija ir ļoti izplatīta.
Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras vadītāja profesore Ludmila Vīksna norāda, ka līdz piecu gadu vecumam ar šo vīrusu inficējas apmēram 30%, bet līdz 18 gadiem — jau 90% bērnu. Ja herpesvīruss reiz iekļuvis organismā, no tā atbrīvoties tikpat kā nav iespējams. Tas «snauž» nervu ganglijos, gaidīdams labvēlīgus apstākļus — pārslodzi, stresu, apaukstēšanos, lai pamostos un sāktu vairoties.
Citus cilvēkus ar herpesvīrusu var inficēt tad, kad aukstumpumpa pārplīsusi, tādēļ to labāk neaiztikt ar rokām, bet pats galvenais — jāizvairās no skūpstīšanās. Ja ģimenē ievēro personisko higiēnu — mazgā rokas un nedzer no vienas krūzītes, nelieto kopīgu dvieli vai apģērbu, no inficēšanās var izvairīties, jo vīruss ārpus ķermeņa spēj izdzīvot ļoti īsu laiku.
«Herpesvīrusi pēdējo divdesmit gadu laikā kļuvuši daudz agresīvāki,» atzīst infektoloģe. Latvijas Infektoloģijas centrā nereti nonāk pacienti, kuriem vīruss izraisījis meningītu vai encefalītu, bet neirologi herpes vaino muguras sāpju izraisīšanā.
Tiem, kam aukstumpumpas parādās ļoti bieži, ietiecams doties pie ģimenes ārsta pēc recepšu medikamentiem — aciklovira tabletēm, kuras kursa veidā jālieto trīs nedēļas. Lai mazinātu infekcijas radītās sāpes un niezi, var lietot dažādas acikloviru saturošas ziedes un gēlus — «Zovirax», «Acic», «Aciclovir», «Actavis» un citus, kurus var nopirkt aptiekā.
Liela nozīme ir arī imunitātes stiprināšanai. Tomēr, pirms vainot zemo imunitāti, vēlams veikt imunogrammu.
Novērots, ka daļai cilvēku, kas vakcinējušies pret vējbakām, retāk parādās arī aukstumpumpas, tādēļ cilvēki, kuriem izskats ir ļoti svarīgs, piemēram, aktieri, profilakses nolūkā vakcinējas (palīdz apmēram pusē gadījumu).
Bučiņu un noguruma vīrusi
Īpaši nejauks ir vēl viens herpesvīruss — varicella zoster, kas bērniem izraisa vējbakas, bet pēc to izslimošanas paliek nervu šūnās. Mūža otrajā pusē «snaudošais» vīruss var izraisīt smagas neiralģijas un neirītus, kas ļoti grūti padodas ārstēšanai, piemēram, saslimšanu, ko tautā dēvē par jostas rozi (herpes zoster). Vispirms parādās tirpšanas sajūta, nejutīgums, nieze vai stipras, durstīgas sāpes, pēc tam — pūslīšiem līdzīgi izsitumi, kas stiepjas kā josta vai pusjosta muguras, krūšu vai vēdera daļā. Vīrusi izplatās pa nerviem (visbiežāk, muguras). Izsitumi saplūst, veidojot čūlas un kreveles, bet pēc to pazušanas sāpes var saglabāties mēnešiem, pat gadiem ilgi. Lai gan ar jostas rozi biežāk slimo cilvēki pēc 50 gadu vecuma, tomēr dažreiz tā parādās arī jauniešiem vai cilvēkiem ar ļoti novājinātu imunitāti.
6. un 7. herpesvīrusus mēdz dēvēt arī par noguruma vīrusiem. «Ja cilvēkam, kurš pirms tam nav jutis nogurumu, tas kļūst tik nomācošs, ka viņš vairs nevar dzīvot un strādāt, jāpārbauda, vai viņš nav inficējies ar šiem vīrusiem,» norāda Ludmila Vīksna. Viņa atcerējās kādu gados jaunu pacientu, kurš juta tādu nogurumu, ka nespēja vairs gultā pagriezties uz otriem sāniem. Nogurums ir simptoms, kas jāuztver ļoti nopietni. Latvijas infektologi un virusologi jau daudzus gadus pēta «noguruma vīrusus» un par iegūtajiem rezultātiem šovasar ziņos Pasaules virusologu kongresā Ķīnā.
Epšteina–Barra vīrusu dēvē arī par pavasara jeb skūpstīšanās vīrusu, jo tas visbiežāk izplatās ar siekalām un ar to inficējas bērni un pusaudži.
Statistika liecina, ka piecu gadu vecumā ar to inficējušies apmēram 50%, bet 20 gadu vecumā ap 90% iedzīvotāju. Vīruss izraisa infekciozo mononukleozi, ko cilvēks var izslimot tik vieglā formā, ka pats to nemaz nemana, taču var arī būt kakla sāpes, temperatūra, palielināti limfmezgli, pat aknu bojājumi.
Mūsdienās uzskata, ka daži herpesvīrusi var izraisīt arī ļaundabīgos audzējus, piemēram, limfomas, kolorektālo vēzi u. c.
Vai ir pamats satraukumam, ja asins analīzēs tiek atrastas antivielas pret vienu vai vairākiem herpesvīrusiem? «Precīzi pateikt, ka cilvēks ir inficējies, var tikai tad, ja laboratorijas izmeklējumos atrasts pats vīruss,» skaidro infektoloģe. Kad vīruss pirmo reizi iekļūst organismā, veidojas IgM klases antivielas, kas pēc kāda laika izzūd. Tā ir akūtā slimības fāze. Pēc tam veidojas IgG antivielas, kas liecina, ka cilvēks jau kādreiz ir nonācis saskarē ar šo vīrusu vai arī slimība kļuvusi hroniska.
No herpesvīrusiem atbrīvoties var tikai tad, ja tos «noķer» slimības akūtajā fāzē, kas gadās ārkārtīgi reti. Pēc tam iespējams vienīgi samazināt to daudzumu un stiprināt organisma aizsargspējas.
Biežāk sastopamie herpesvīrusi
Vīrusu tips Slimības
Alfa
Herpes simplex 1; 2 aukstumpumpas, aftas, dzimumorgānu herpes
Varicella zoster vējbakas, neiralģijas (herpes zoster)
Beta
Citomegalovīruss smagas augļa patoloģijas grūtniecēm, pneimonija, kolīts, aizdomas par kolorektālā zarnas vēža izraisīšanu
Cilvēka herpes vīrusi 6, 7 Noguruma sindroms, drudzis, infekciozā eritēma jeb zīdaiņu rozeola (roseola infantum)
Gamma
Epšteina–Barra Infekciozā mononukleoze, iespējams, Nehodžkina limfoma
Cilvēka herpes vīruss 8 Kapoši sarkoma (AIDS slimniekiem), limfomas, krūts dziedzeru fibroadenomas