Ja no šejienes aizbrauksim, tad te viss paliks pa vecam – saka latviešu karavīri, kuri šobrīd dienē Afganistānā. No patrulēšanas un miera uzturēšanas NATO spēki pamazām pāriet pie vietējo drošības struktūru apmācības, lai afgāņi galu galā paši varētu uzņemties atbildību par savu valsti. Termiņš, kad Latvijas militārā vienība varētu pamest Afganistānu, pašlaik ne tuvu nav zināms.
Afganistānā uz palikšanu
«Skaidrs ir viens – mūžīgi mēs tur neatradīsimies. Par spēku izvešanu no Afganistānas ir jālemj NATO aliansei,» norāda aizsardzības ministrs Vinets Veldre, kurš nedēļas sākumā Afganistānā apmeklēja visas militārās bāzes, kurās mīt latviešu karavīri. Nometnēs pie trim Afganistānas pilsētām – Kabulas, Meimenes un Mazārišarīfas – pašlaik dien 99 Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri. Latvieši atrodas ziemeļos, kas ir relatīvi drošāki par valsts dienvidiem, kur biežāk siro Tāleban karotāji. Dienvidos krietni vairāk audzē narkotikas, kas ir galvenais Tāleban un arī pārējo vietējo iztikas avots.
Pirmdien, kad Latvijas delegācija ieradās Kabulas lidostā, tai blakus esošajā militārajā bāzē visi karogi bija nolaisti pusmastā. Dienu iepriekš Afganistānas dienvidos gāja bojā britu karavīrs. Pieminot šo traģēdiju, visās NATO bāzēs Afganistānā karogi trīs dienas bija pusmastā. Karogi ierastajā pozīcijā nav atgriezušies arī šobrīd, jo šajās dienās nogalināti vēl vairāki NATO karavīri.
Kabulas lidosta ir galvenā NATO sagādes bāze, kurā pieņem un tālāk pārsūta visas kravas un karavīrus, kuri ierodas dienēt Afganistānā. Kabulā atrodas arī divi Latvijas sakaru virsnieki, kuru uzdevums ir koordinēt Latvijas vienību apgādi. Lai arī blakus atrodas Kabulas centrs, kur teroristu sprādzieni atskan gandrīz katru dienu, pati bāze pēdējā mēneša laikā nav apšaudīta.
Lielākā latviešu kontingenta daļa Afganistānā dien Meimenē, rietumos no Kabulas. 84 mūsu karavīri mīt nelielā bāzē kopā ar tikpat lielu norvēģu vienību. Latviešu pienākumos ietilpst patrulēšana, konvojēšana un bāzes apsardze. Tieši blakus bāzei ir Meimenes pilsēta ar 100 tūkstošiem iedzīvotāju. «Vietējie ir dažādi. Citi met ar akmeņiem, citi aicina uz tēju. Krievu valodu viņi neieredz, lai arī daudzi paši runā krieviski. Bērni bieži skrien klāt un prasa dāvanas,» Neatkarīgajai stāsta latviešu karavīri. Pērn rudenī vienu reizi nemiernieki centušies apšaudīt bāzi, bet viņi tēmēja tik neprecīzi, ka raķetes nokritušas pāris kilometru attālumā no bāzes.
«Būtībā viņiem [afgāņiem] ir vienalga, kāds karavīram karodziņš uz rokas – ASV, norvēģu vai latviešu. Mēs visi viņiem esam neticīgie. Pagaidām vietējie mūs uztver kā viesus, bet, kas darās viņu galvās – nezinām,» norāda NBS Apvienotā štāba Starptautisko operāciju daļas priekšnieks Ilmārs Lejiņš. Viņam piekrīt arī Ārlietu ministrijas padomnieks Pēteris Veits, kas Meimenē pārrauga Latvijas finansēto projektu – avotu ūdens uzkrāšanas un ūdensapgādes tīklu trīs ciemu iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai. «Varētu teikt, ka šajā provincē afgāņi ir konservatīvi, nevis agresīvi. Gandrīz pat toleranti. Protams, arī šajā provincē ir Tāleban atbalstītāji, bet ne tik daudz kā valsts dienvidos,» skaidro P. Veits.
Plānots, ka tieši Meimenē oktobrī ieradīsies vēl 50 latviešu karavīri, kuri apmācīs vienu afgāņu armijas bataljonu. Tomēr latviešu karavīiri var arī neatbraukt, ja līdz tam Aizsardzības ministrija neatrisinās karavīru apgādi un apmācību. «Neviens nekur nebrauks, kamēr nebūs pienācīgi apmācīts un apbruņots. Karavīrus būs jāsāk apmācīt pusgadu iepriekš. Šobrīd viss notiek pēc grafika, un, ja viss būs kārtībā, karavīri brauks uz Afganistānu,» uzsvēra aizsardzības ministrs. Karavīri par vietējo karavīru apmācīšanu gan izsakās skeptiski. «Mācīt jau mēs viņus varam, tikai nav zināms, vai vienā brīdī viņi iemācīto nepavērsīs pret mums,» saka virsleitnants Dainis Balodis, kurš šobrīd dien Meimenē.
Raizējoties par transporta trūkumu, Latvijas armija jau uzsākusi sarunas ar ASV kolēģiem Afganistānā par vairāku desmitu Hummer bruņoto džipu pārņemšanu. Tas gan būtu pagaidu risinājums. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošajām ziņām, Aizsardzības ministrija apsver iespēju iegādāties vairākas Vācijas un Francijas kopražojuma bruņotās automašīnas Gavial. «Daudz kur mēs naudu tērējam dažādām civilajām būvēm, bet varbūt tomēr beidzot vajadzētu abus armijas kājnieku bataljonus apgādāt ar bruņumašīnām,» uzskata V. Veldre.
Lai arī latviešu karavīriem Afganistānā uzdevumu ir daudz, dienestu viņi raksturo kā nedaudz vienmuļu un garlaicīgu. «Karavīri man atzina, ka vēlas ne tikai doties patruļās un apmācīt afgāņu armiju, bet arī veikt citus uzdevumus ārpus bāzes. Viņus var saprast – karavīri vēlas lielāku aktivitāti. Tieši sēdēšana bāzēs un nebraukšana no tās ārā ir pats bīstamākais – vietējie ekstrēmisti karavīrus neredz, no viņiem nebaidās un sāk apšaudīt bāzi ar mīnmetējiem. Patruļas ārpus bāzes un kontakti ar vietējiem rada citādāku situāciju,» sacīja ministrs. Viņš gan nesola, ka latvieši tuvākajā laikā dosies uz bīstamākiem valsts reģioniem.