Nav patīkami uz ādas negaidīti ieraudzīt kādu izaugumu. Un sajust noberztas un sāpošas kājas. Ja uz pēdām radušās varžacis vai kārpas, ir daudz veidu, kā no tām tikt vaļā.
Dipu dapu jeb Ja nomoka varžacis vai kārpas...
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Biezas un sāpīgas
Šauri apavi spiež pēdu, kavē asinsriti, pastiprina kāju svīšanu. Ja spiediens saglabājas ilgstoši, rodas ādas sabiezējumi — tulznas, kas var pārtapt par varžaci. Tās cietā serde, iespiežoties aizvien dziļāk audos, var skart nervu galus un ejot radīt sāpes.
Varžacis reizēm var sajaukt ar kārpām. Taču varžacs vietā saglabājas ādas līniju zīmējums, bet ap kārpu līnija ir pārtraukta, redzami sīki izaugumi. Vislabāk ādas veidojumu uz pēdas atpazīst ārsts.
Pēdu kārpas ir vīrusu slimība, ar kuru, neievērojot piesardzību un neārstējot, var inficēt citus. Ja kārpu ir daudz, jāveic imunoloģiskā izmeklēšana.
Dažādas problēmas var skart arī nagus. Ja tie kļūst ļoti plāni vai ļoti biezi, maina krāsu vai sāk drupt, tā ir skaidra pazīme, ka bojājumus rada kāju sēnīte. Vienlaikus uz ādas un pirkstu starpās rodas apsārtums, nieze, āda lobās, veidojas sīki pūslīši.
Infekciju jāsāk ārstēt laikus, lai sēnīte neiekļūst naga plātnē un to nesabojā neatgriezeniski. Nagu lakas un aptiekās nopērkamie pretsēnīšu līdzekļi piemēroti tikai profilaksei.
Operācija mājās
Ja sāk veidoties tulznas, jau laikus jāuzliek plāksteri. Pārplīsušās vispirms jādezinficē.
Ja varžacis ir nelielas un svaigas, kājas izmērcē siltā ūdenī, kam var pievienot ziepes, dzeramo sodu vai speciālu līdzekli. Pēc tam ar pedikīra vīlīti uzmanīgi nokasa pārragotās ādas kārtiņu. Ja varžacs vidū ir tumša tapiņa, to var mēģināt uzmanīgi izgriezt ar pedikīra knaiblītēm vai šķērītēm. Ja tas neizdodas, attīrītās un izmērcētās kājas bojājuma vietā mīkstina ar kādu speciālo krēmu.
Varžacu likvidēšanai paredzēti gan plāksteri, gan šķidri medikamenti («Duofilm»). Jāuzmanās, lai neapdedzinātu ādu ap varžaci, jo preparāti ir ļoti stipri. Lai tā nenotiktu, veselās ādas laukums jāapziež ar vazelīnu vai kādu taukainu krēmu, vai pirms medikamenta uzklāšanas parastajā plāksterī jāizgriež caurumiņš varžacs lielumā. Arī noslīdējis vai nevietā pielīmēts varžacu plāksteris var radīt nevajadzīgu kairinājumu veselajiem audiem. Turklāt šos plāksterus nav vēlams lietot biežāk kā divas reizes nedēļā.
Ja pēc pāris nedēļām nav uzlabojuma, jāapmeklē pedikīrs. Skaistumkopšanas saloni un ārsti dermatologi piedāvā kārpu sasaldēšanu ar šķidro slāpekli.
Lai mazinātu berzi un amortizētu spiedienu uz varžaci, kādu laiku var lietot speciālas polimēru gēla pirkstu uzmavas.
Cukura diabēta pacientiem nepieciešama speciāla pēdu kopšana, ko ierāda ārsts. Šī slimība skar sīkos asinsvadus visā organismā, tādēļ pat mazas brūcītes rada lielu inficēšanās risku.
Kopšana ik dienu
Ikdienā jāseko, lai kājas ir tīras un sausas, citādi pirkstu starpās sāk vairoties baktērijas, radot nepatīkamu smaku. Kājas pastiprināti svīst arī sirds slimniekiem, vairogdziedzera vai hormonālās sistēmas funkciju traucējumu gadījumos un brīžos, kad cilvēks ļoti nervozē.
Darbā ieteicams pāraut apavus. Vakarā, lai palīdzētu kājām atpūsties, vēlams tās nomazgāt vēsā ūdenī.
Uz pēdām labi iedarbojas arī siltas peldes. Ūdenim jāpievieno šampūns, šķidrās ziepes, speciālie kāju vannošanas līdzekļi, dzeramā soda, daži pilieni ožamā spirta, nedaudz kālija permanganāta, šķipsniņa sāls vai stiprs kumelīšu novārījums.
Pēc kāju mērcēšanas pēdas notīra ar pumeku vai speciālo akmeni, noskalo un norīvē ar skrubi. Šis līdzeklis nav piemērots, ja uz kājām ir nobrāzumi. Savukārt, ja pēdās ir plaisas, vīlēt var tikai paralēli tām.
Pēc tam kājas vēlreiz noskalo ar siltu ūdeni un ieziež ar krēmu vai augu eļļu. Vakarā piemērots barojošs, no rīta — mitrinošs krēms. Visbeidzot kājas nosusina un apstrādā ar dezinficējošu losjonu.
Pēc garas darbadienas kājas uz neilgu laiku ieteicams pacelt augstāk par ķermeni. Tās var arī pamasēt no pēdām uz augšu, lai pastiprinātu asinsriti.
Ja kājas svīst, tām piemērota skalošana ar kontrastdušu. Jāatturas lietot barojošu krēmu, jo starp pirkstiem tas rada siltumnīcas efektu — īpaši, ja nēsā ciešus apavus. Piemērotākie līdzekļi ir dezodorants vai pūderis («Incidin M Spray», «Gehwol», «Borozin»).
Kopšana vajadzīga ne vien kājām, bet arī instrumentiem. Lai pēdu vīlē un pumeka porās neieperinātos slimību izraisītāji, instrumentus regulāri apstrādā ar 6–9% etiķi vai vismaz verdošu ūdeni, kā arī maina ik pēc trīs mēnešiem.
Speciālie dezinficēšanas līdzekļi, ko var iegādāties aptiekās, izmantojami gan pēdām, gan apaviem.
Ciemiņu vajadzībām mājās der uzglabāt nevis vairākus mīkstu istabas apavu pārus, bet zeķītes vai gumijotas čības, ko viegli kopt ar etiķa šķīdumu vai citrona sulu.
Tautas līdzekļi
Pēc kāju peldes var izmēģināt arī tautas līdzekļus, lai gan varžacu ārstēšana ar tiem var būt ilgstošāka.
Uz atmiekšķētas varžacs var likt alojes lapas gabaliņu, kam uzklāj plēvi vai papīru, pārsien ar marles saiti un atstāj uz nakti. No rīta atmiekšķētās ādas daļiņas nokasa.
Šajā pašā nolūkā varžacis smērē gan ar sīpolu sulu un putriņā saspaidītiem ķiplokiem, gan ar citronu un svaigi sarīvētu kartupeli.
Vasarā varžacis un kārpas smērē ar dažādu augu — pieneņu, dievkrēsliņu, struteņu — sulu. Arī šī terapija jāatkārto bieži — ik stundu vairākas dienas.
Lai pirms un pēc baseina, pirts, solārija vai sporta kluba apmeklējuma novērstu inficēšanos ar sēnītēm, pēdas var dezinficēt, tās norīvējot ar vāju etiķa šķīdumu vai citrona sulu. Skābums mīkstina pēdu ādu un uzlabo asinsriti, taču jārīkojas uzmanīgi — no citrona sulas var kļūt jēlas pirkstu starpas.
Konsultēja pedikīre Rita Papēde.
Padomi
- Izvēlieties ērtus apavus!
- Apavi ar šauru purngalu ir riskanti — pirkstiem jābūt brīviem!
- Dāmām ieteicams 4–6 centimetrus augsts papēdis.
- Kājas regulāri jāmazgā, jāatbrīvo no pārragojušās, vecās ādas, reizi vai divas nedēļā jāvanno.
- Ja kājas pastiprināti svīst, jāvalkā kokvilnas zeķes un ādas apavi.
- Tālos ceļojumos nav vēlams doties ar jauniem apaviem.