Pirātu galda dziesma Andrim Ērglim lika ieraut spārnus, bet dejojošo princesīti Aishu atstāja aiz borta. Latvija balsoja par ugunīgu temperamentu, cerībā Belgradu ieņemt bez sirdsapziņas pārmetumiem, ar da jeb ko!
Pirāti noceļ uzvaru
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vieniem (lasi — mūzikas ekspertiem) par šausmām, citiem par bērnišķīgu prieku tieši bezbailīgie pirāti «Pirates of the Sea» ar minimālu muzikālo arsenālu ieņēma vietējā «Eirovīzijas» dziesmu konkursa pjedestāla augstāko pakāpienu. Tagad jāgaida, vai arī Eiropa noticēs, ka Latvija ir pirātu zeme, tāpat kā pirms pāris gadiem somu pārtapa par Monstru valsti.
Vēsi raugoties, cilvēki nobalsoja par prieku, kaut arī saprotot, ka mūsu pirātu zelts tādi skanoši grabuļi vien ir. Jo jau labu laiku «Eirovīzijas» konkursos tiek risināts mūžīgais jautājums: kas ir pirmkārt — vista vai ola, proti, šovs vai dziesma.
Trešās vietas ieguvējs Andris Ērglis ar šarmu un popularitātes reitingu vien neizvilka patiešām salauzto šūpļa dziesmu. Toties prieks par ņipro Aishu, kurai, šķiet, pašai pietrūka pārliecības un līdz ar to arī izpildījuma pieslīpēšanas, lai parādītu, ka, lūk, te ir uzvarētāja. Toties mūsu pirātiem nebija ko zaudēt. Salikuši kopā komiksu tēlus, tikpat vienkāršus pantiņus un septiņas notis, viņi, kā tautā saka, mauca, bet mauca no visas sirds. Lai gan, kā Kārlis Streips teica, kaut kāds itālis Roberto pirms kaujas piecas minūtes tomēr bija parēķinājis, ka deju princese un nerūsējošais veiksmes simbols Aleksandra Kurusova varētu būt viņu spicākais ierocis. Un tā arī notika.
Ja Jānis Vaišļa tā kā iekšēji kompleksoja, sak, mēs te tikai tā pajandalēsimies, un Roberto turēja takti, tad Aleksandra šajā priekšnesumā ielika visu savu kaismīgo sirdi.
Tagad mums atliek viņus mīlēt tāpat kā mūsu prezidentu, lai ko kurš teiktu, paši vien par viņiem balsojām. Uz priekšu — Belgradu ieņemsim abordāžā!