Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9816038t1h75f9.jpg)
Teju 40 procenti Latvijas iedzīvotāju nemaz nav dzirdējuši Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Kažociņa vārdu un 30,2% nezina, kā vērtēt viņa darbu. Neraugoties uz šo objektīvi pamatoto informācijas trūkumu, jūtami mēģinājumi populistiski ietekmēt sabiedrības viedokli par labu Kažociņa atkārtotai pārvēlēšanai amatā. Pēc «Neatkarīgās» pasūtījuma sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS februāra vidū veica iedzīvotāju aptauju par J. Kažociņa darba vērtējumu.
Pozitīvi viņa darbu vērtēja 16,7%, ļoti pozitīvi — 2%, negatīvi — 8,4%, ļoti negatīvi — 2,8% aptaujāto. Visvairāk pozitīvi noskaņoti bija zemnieki (42,7%), vadītāji (28,8%), pensionāri (19,9%), negatīvi viņu vairāk vērtēja strādnieki (11,4%) un mājsaimnieces (11,3%). Atbilžu variantu «nav dzirdējis par tādu» biežāk minēja gados jaunāki respondenti, aptaujātie ar pamatizglītību, krievu valodā runājošie, nepilsoņi, strādnieki, bezdarbnieki, aptaujātie ar zemiem ienākumiem.
Politiķi, kam bijusi lielāka saskare ar SAB, teic: jo mazāk sabiedrība zina par specdienestu un tā vadītāja darbu, jo labāk tie strādā. «Pilnvērtīga informācija, lai izvērtētu SAB vadītāja darbu, ir tikai tiem, kam ir pielaide valsts noslēpumam: Saeimas deputātiem, Nacionālās Drošības padomes (NDP), Nacionālās drošības komisijas (NDK) locekļiem, Ministru kabineta pārstāvjiem, atsevišķu iestāžu pārstāvjiem, ar kuriem SAB sadarbojas un kam ir šīs pielaides. Vairāk neviens to objektīvi nevarētu izvērtēt, jo nav informācijas. Pat ne visi politiķi līdz galam saprot, ko SAB dara un kāpēc,» teic Jaunā laika deputāte NDK, bijusī aizsardzības ministre Linda Mūrniece. Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) teic, ka pat viņam, NDK priekšsēdētājam, neesot pilnīgas informācijas par mūsu drošības dienestiem, jo nav sakārtota kontroles sistēma, tāpēc būs jāpieņem drošības likumu grozījumi «neatkarīgi no tā, kā to mēģinās pagriezt». «Dažkārt pat tie, kas komentē šo iestāžu darbu, ļoti maz apjēdz, kas viņiem jāveic,» uzsver Dz. Jaundžeikars.
Objektīvi pamatotais informācijas trūkums paver politiķiem iespējas viegli manipulēt ar sabiedrības viedokli līdzīgi kā Alekseja Loskutova gadījumā, aicinot tautu ielās arī Kažociņa aizstāvībai — ja arī viņa darbībā būtu kādas kļūmes, šī būtu valsts noslēpumu saturoša informācija, kas nav izpaužama un publiski analizējama. Tāpēc jelkāda aģitēšana, pēc Dz. Jaundžeikara domām, ir «liela atbildība valsts priekšā, ko uzņemas gan mediji, gan tās politiskās grupas, kas izmanto situāciju un manipulē ar sabiedrību».
J. Kažociņa piecu gadu pilnvaru termiņš beidzas šā gada maijā. Atkārtoti viņu apstiprināt amatā jau aicinājis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), lai gan ziņojums par SAB darbību ministrijā un valdībā vēl tikai tiks skatīts marta beigās.
Lai gan Valsts prezidentam Valdim Zatleram neesot iebildumu pret J. Kažociņu, viņš LTV raidījumā «100. pants» izteicies, ka šim amatam var būt vēl kāds kandidāts.
L. Mūrniece šaubās, «vai var paļauties, ka šim prezidentam kritēriji būs ļoti objektīvi» SAB vadītāja izvēlē. Saskaņā ar likumu SAB vadītāju izvirza NDP, pēc tam kandidatūru vērtē NDK un par to balso parlaments.
Dzintars Jaundžeikars, Nacionālās drošības komisijas vadītājs (LPP/LC):
— Cilvēkiem nebūtu īpaši jāzina, kas ir Kažociņš, jo šo dienestu vadība visur pasaulē netiek reklamēta. Sabiedrība vadītāja darbu nevar objektīvi izvērtēt, jo tas saistīts ar klasificētu informāciju. Neviens nevar izvērtēt arī to, vai tiešām Kažociņš ir neaizvietojams, kā tas tiek publiski sludināts — pat teorētiski neviens nekad publiski nestāstīs par neizdarītām lietām.
Tā ir atbildība, ko uzņemas gan mediji, gan tās politiskās grupas, kas izmanto situāciju un manipulē ar sabiedrību.
Iespējams, daļa no tiem 10,4 procentiem, kas Kažociņu vērtē negatīvi, ir cilvēki, kas strādājuši iekšlietu, aizsardzības, drošības dienestos (un viņu nav maz) un kas saprot, ka tādas intervijas, kā Kažociņš sniedza «Lauku Avīzei», drošības iestādes vadītājs nesniedz. Tie cilvēki saprot, ka tas bijis kādas grupas mēģinājums uztaisīt no viņa tēlu — nemirstīgu vadītāju, ko nedrīkst nomainīt. Iespējams, savu artavu negatīva viedokļa veidošanā rada arī cilvēku negatīvā attieksme pret noklausīšanos, ko asociē ar SAB, kā arī krievu spiegu skandāls — ziņu noplūde met ēnu uz šo iestādi. Viss kopā liecina, ka ir politiska grupa, kas neļaus aiztikt tai derīgos cilvēkus un SAB vadītāja aizstāvībā būs gatava lietot to pašu metodi, kā tas bija ar Loskutovu.
Linda Mūrniece, NDK deputāte (JL):
— Ja par drošības iestādes vadītāja darbu pārāk daudz zinātu vai visiem par viņu būtu viedoklis, tas nozīmētu, ka iestāde netiek galā ar darbu.
Kažociņu negatīvi novērtējušie, visticamāk, ir politiķi vai viņiem tuvas personas, kurām ir personīgas dabas iebildes pret Kažociņu, kā arī cilvēki, kas iedomājušies, ka viņu telefonsarunas noklausās — to viņi asociē ar SAB, jo īsti nesaprot, ar ko iestāde nodarbojas. Pat ne visi politiķi līdz galam saprot, ko un kāpēc SAB dara, un viņu stāstītais bieži pārkāpj valsts noslēpuma robežas, rada ažiotāžu, no kā arī veidojas daļas negatīvais vērtējums.
Pilnvērtīgi izvērtēt SAB vadītāja darbu var tikai tie, kam ir pielaide valsts noslēpumam.
Uzskatu, ka Kažociņš strādājis labi, arī SAB darbinieki viņu man vērtējuši kā kompetentu vadītāju, kurš rezervēti un vienādi izturas pret visiem, nepietuvina kādu sev īpaši, kā tas bija iepriekšējās vadības laikā. Mitējusies arī cilvēku aiziešana no SAB uz KNAB, kas bija KNAB izveides sākumā, jo tur bija lielākas algas, bet vairs tā nav.
Neko pārmest SAB nevar arī krievu diplomātu lietā: viss būtu noticis klusām, kā tam būtu jānotiek, ja nebūtu sākuši iejaukties politiķi. Arī Kažociņa intervija «Latvijas Avīzē» bija reakcija uz politiķu izteikumiem, kas pilnībā attaisnojama.
Juris Dalbiņš, Aizsardzības komisijas vadītājs (TP):
— Aptauja skaidri parāda, ka šādi vērtēt valsts drošības iestāžu vai to vadītāju darbu ir bezjēdzīgi. To darba raksturotājs ir tas, ka cilvēki jūtas droši: ja viņi tā jūtas, tad ir normāli, ka viņi nemaz nedomā par valsts drošības iestādēm un to vadītājiem. Ja tik daudzi neko nav dzirdējuši par Kažociņu, tad izskatās, ka strādājis labi. Rādītājs ir arī drošības iestāžu spēja bez problēmām noorganizēt NATO samitu, starpvalstu vizītes.
Krievijas spiegu lieta bija diplomātiskajā praksē pierasta parādība, vienīgi jautājums, vai tas ir jādara klusām vai publiski. Tam, kā tas notika, noteikti bija iemesls.
SAB vadītāja izvēlē nedrīkst būt nekādas priekšvēlēšanu kampaņas. Šobrīd tieslietu ministrs ir paudis savu viedokli, un, kad NDP būs kandidatūra, parlamentā vērtēsim to. Bet te nedrīkst būt vieta politiskām diskusijām. SAB vadītāja darbu profesionāli jāvērtē parlamentam, NDK, kas uzrauga šo iestāžu darbu, Tieslietu ministrijai, NDP.
Ja ir kāds vēl cits kandidāts, kurš ir labāks, tas noteikti tiks pieteikts, un būs iespēja izvēlēties.