O 27.10.2020.

Viens gadījuma sakars

Viņš man — smiltīs guļošai — tikai pārlaida pār muguru savus garos pirkstus, un es jau biju «gatava»...

FOTO: Inga Kundziņa

Viss notika pludmalē ar svešu vīrieti — tik nepiespiesti, mierīgi un maigi, ka tikai pēc tam, kad TAS bija beidzies, sapratu — pirmo reizi mūžā esmu krāpusi savu vīru.

Tomēr mani itin nemaz nemocīja sirdsapziņa, vien mazliet baiļojos, vai kāds nav redzējis notiekošo. Viņš bija slaids, brūni iededzis un tik seksīgs. Viņš man — smiltīs guļošai — tikai pārlaida pār muguru savus garos pirkstus, un es jau biju «gatava»...

Kāpēc es toreiz iedevu viņam savu telefonu? Tas bija tik sen, mobilā man vēl nebija, tāpēc iedevu mājas. Nezinu, nesaprotu... Vajadzēja beigt, un viss būtu kārtībā. Kaut kāds prāta aptumsums laikam... Pilnīga idiote!

Viņu sauca par Miervaldi. Viņš zvanīja. Es atteicu. Viņš zvanīja. Es atteicu. Viņš zvanīja. Es atkal atteicu. Mēs taču vairs nebijām pludmalē, turklāt man ir ģimene.

Bija pagājis ilgs laiks, biju aizmirsusi par Miervaldi, kad atskanēja tālruņa zvans. «Labvakar. Vai varētu runāt ar Silviju?» vaicāja nepazīstamas sievietes balss.

«Klausos,» atbildēju.

Un tad sekoja vārdu lavīna, ko nespēju pat īsti uztvert: «Esmu Miervalda sieva. Viņš man visu izstāstīja. Kā tu varēji? Viņam ir divi bērni…»

Pirmajā brīdī apjuku, padomāju un tad pajautāju: «Par kādu Miervaldi ir runa? Es tādu nepazīstu.» Viņa man kaut ko stāstīja par pludmales smiltīm, zvejnieku namiņu. Kļuvu arvien mierīgāka un noteicu: «Jūs kaut ko esat sajaukusi.» Pēc tam noliku klausuli.

Pēc dažām sekundēm spalgais zvans ieskanējās atkal. Manī raudzījās vīrs. «Es nerunāšu, kaut kāda slima sieviete zvana,» iztaisnojusi muguru, pateicu vīram. Viņš pacēla klausuli un ilgi klusēja. Pēc tam viņš pārtrauca sarunu, dusmīgi nospiežot aparāta pogu. Līdz šai dienai nezinu, ko Miervalda sieva viņam teica. Vīrs man neteica neko, un par to nekad neesam runājuši. Bet miera man joprojām nav, šī epizode rosās manās smadzenēs. Nevis sekss ar Miervaldi (ja viņu tā sauca), bet tas zvans, tā muļķīgā telefona saruna. Kāpēc viņš stāstīja par to sievai? Kāpēc deva telefona numuru? Nesaprotu...

Pēc tam Miervaldi vienu reizi esmu redzējusi uz ielas, viņš mēģināja ar mani sākt sarunu, bet es viņam pagāju garām kā tukšai vietai.