Pērku prostitūtu!

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reinis Oliņš/Erots

Kādos gadījumos vīrieši to dara? Vai tas ir labi vai slikti? Un ko darīt, ja tevi māc kompleksi un vienīgā, kas var palīdzēt, ir prostitūta?

Stāsta Uģis — precēts, sabiedrībā respektēts, veiksmīgs vīrietis.

Uģis (37 gadi) ir ierēdnis valsts iestādē, kā pats saka, laimīgi precējies un pagaidām uzskata, ka pēc ārpuslaulības sakariem netīko. Taču savu pirmo seksuālo pieredzi viņš ieguva tieši pērkamas sievietes apskāvienos.

«Es vienmēr esmu bijis autsaiders, briļļainais puika, kuru vienaudži mēdza izzobot. Iespējams, tāpēc, ka bērnībā man vispār grūti gāja: biju kluss, kautrīgs un uztraucoties vienmēr nosarku.

Mani izaudzināja mamma, savu tēvu pazinu fragmentāri — viņš bija pasaules staigātājs, filozofētājs, pie kura sievietes lipa bariem, bet ilgi neviena neturējās.

Tēvs pie mums rādījās reti, gadījās, ka neredzējāmies vairākus gadus. Pusaudža vecumā es to diezgan sāpīgi pārdzīvoju un biju nolēmis viņu atrast un visu izrunāt.

Ņemot vērā, ka dzīvojām vienā pilsētā, nekas sarežģīts tas nebija. Tēvs bija priecīgs par manu iniciatīvu — tikās ar mani labprāt un itin bieži. Kopā klausījāmies mūziku, viņš man deva lasīt dažādas grāmatas, daudz runājām — arī par sievietēm, attiecībām. Tēvam bija neticami stāsti!

Es gan ne ar kādu pieredzi lepoties nevarēju, un mans radītājs pat no sirds brīnījās, ka savos 17 vēl esmu zaļš un seksuāli nepieredzējis.

Pilngadību biju nolēmis nosvinēt pie tēva. Iedzērām pa glāzei vīna, un viņš teica, ka dāvanu es saņemšot vēlāk, bet mums vēl jāapciemo kāds cilvēks. Ieradāmies pie kādas sievietes nelielā dzīvoklītī, un izrādījās, ka tēvam pēkšņi ir kaut kur jāsteidzas. Mani viņš atstāja, lai pagaidot, un piekodināja namamātei par mani parūpēties. Es biju tik naivs, ka sākumā pat nenojautu, ko nozīmē viņa daudznozīmīgais smaids.

Iedzērām mazliet kaut kādu mistisku alkoholisku dzērienu, un dāma ķērās pie lietas. Es arī ļāvu visam notikt, ne tāpēc, ka man bezprātīgi būtu gribējies zaudēt nevainību, drīzāk gan aiz iemesla, ka nemācēju pateikt nē tā, lai nejustos neveikli.

Tā nu mans iniciācijas akts bija noticis, un es biju pilnvērtīgs vīrietis — vismaz sava tēva acīs.

Arī vēlāk esmu izmantojis prostitūtu pakalpojumus, atzīšos, tieši kompleksu mākts — periodos, kad man neveicās attiecībās ar meitenēm. Un neveicās regulāri. Biju iedomājies, ka mani vajā tēva gēni — ka man ir iedzimusi nespēja izveidot nopietnas attiecības. Protams, pēc tāda scenārija viss arī ātri vien aizgāja pa burbuli.

Lai saprastu savus maldus, bija vajadzīgs laiks. Pērkama sieviete var veikt kaut kādas seksuālas darbības, bet, ja tās nepavada abpusēji patīkamu attiecību siltums, šis sekss dvēseliski ir tikpat produktīvs kā masturbēšana. Manuprāt, sieviete, pārdodot savu miesu, arī garīgi notrulinās. Savukārt vīrietis, maksājot prostitūtai, cenšas slēpt savu vājumu.»

* * *

vins.vina@apollo.lv

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu