Šajā informācijas pārpilnības laikmetā esam pieraduši itin brīvi runāt par tēmām, kas skar seksuālās attiecības. Zinām, ka TAS nenotiek tikai tumsā un zem segas, kā arī orientējamies seksa tehnikā gandrīz labāk kā jaunākā modeļa veļas mazgājamās mašīnas programmās...
Vai mūsu savstarpējās attiecības ir kļuvušas harmoniskākas? Vai ir mazāk šķiršanos? Drīzāk — gluži otrādi.
Zanei ir 36 gadi, viņa ir 3 bērnu māmiņa, kuras vīrs jau otro gadu pelna ģimenei maizi Īrijā. Tagad viņai ir arī mīļākais...
Zane stāsta: «Ar Valdi iepazināmies studiju gados, abi bijām jauni un dulli. Man pirms viņa jau bija pieredze seksā, visai neveikla, bet tomēr. Taču ar Valdi viss notika ātri un vienkārši — mums saskanēja jau no pirmās nakts. Tikāmies bieži, drīz arī sākām dzīvot kopā. Draugi gan reizēm pavilka uz zoba, ka mūs jau saistot tikai sekss...
Tā kā esam viena vecuma, kopīgu sarunu tematu mums netrūka — par studijām, mākslu, politiku varējām diskutēt pat līdz nakts vidum. Runājām par visu ko, tikai ne par sevi un attiecībām, un nebija jau arī ko tur runāt — viss taču notika lieliski! Varu atzīties — par tādiem orgasmiem pat nebiju sapņojusi!
Apprecējāmies. Laiks jau arī nestāv uz vietas — nāca bērniņi, rūpes un darbi, un kvēle gultā pamazām apdzisa. Strādājām abi, bet bērnus auklēju galvenokārt es. Kad visi bija nokopti un beidzot varēju ielīst blakus savam mīļotajam zem segas, viņš jau, muguru uzgriezis, saldi krāca. Es kļuvu apaļīga un tas vīram nepatika.
Ejot pa ielu, viņš mēdza izteikt piezīmes par citām sievietēm: Redz, kādas viņai garas kājas! Kas par dibentiņu! Un tamlīdzīgi. Sākumā es to uztvēru kā joku un pat kopā pasmējāmies, bet ar laiku mani tas sāka kaitināt. Man gribējās uzmanības apliecinājumus, kādu komplimentu, gribēju just, ka viņam kā sieviete esmu vērtīga. Arī sekss, ja vispār bija, bija kļuvis tāds — nekāds. Izpildījām noteiktas darbības, pagriezām viens otram muguras un gulējām. Labi, ka vīrs devās uz ārzemēm — domāju, tas izglāba mūsu laulību no sabrukuma.
Vīrieša uzmanības apliecinājumi man laikam ir svarīgi, tad jūtos dzīvespriecīga, starojoša, arī darbā ir labāki panākumi. Tāpēc par faktu, ka tagad man ir romāns ar citu vīrieti, sirdsapziņas pārmetumus neizjūtu. Tur nav nekā tālejoša — vienkārši gribu justies sievišķīga. Vīram un bērniem par to nekas nav jāzina!»