Intīmā psiholoģija – ne tikai gultā!

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: EPA - AFI

Psiholoģija, arī intīmā, ir cilvēka kultūras sastāvdaļa. Ar jēdzienu intīms nevajadzētu saprast tikai to, kas ir zemāk par jostas vietu vai saistīts ar seksu.

Intīms ir viss, kas saistās ar cilvēku personīgi, ar lietām, kas notiek viņa prātā, dvēselē, kas ir raksturīgs tieši viņam, nevis tiek publiski izrādīts.
Pirmkārt, tā saistās ar attieksmi pret sevi pašu, pret savu personību un pret savu ķermeni. Vai un kā mēs par to rūpējamies, kādus higiēnas rituālus ievērojam.

Protams, te nav runa par fanātisku, slimīgu paštīksmināšanos, bet to, vai spējam savā miesā justies labi — esam veseli, kopti, atpūtušies. Galu galā — vai spējam savā dzīvē realizēt to, ko mums gribētos, un jūtam gandarījumu.

Spēju sevi pieņemt un mīlēt, un nejusties sagrautam arī situācijās, kad šķiet, ka veiksme novērsusies, katrs cilvēks iegūst bērnībā. Bērns redz, kā vecāki sarunājas, kā viņi viens otram pieskaras, kā skatās viens uz otru un pieņem šo komunikācijas modeli, vēlāk īstenojot savā dzīvē. Ja vecāku attiecības ir sakārtotas un viņi mīl un akceptē arī bērnu, pieņemot viņu tādu, kāds viņš ir, šis cilvēks izaug par personību, kurš spēj mīlēt arī citus.

Pārsvarā visi kompleksi, visas neērtās lomas, ko pieņemam un izdzīvojam kādās attiecībās, sakņojas nespējā mīlēt sevi. Kā tu vari mīlēt otru, ja nemīli sevi? Vai tu vari otram iedot to, kā tev pašam nemaz nav?

Cilvēki, kuri cieš no vardarbības ģimenē, bieži vien psiholoģiski tieši to arī sagaida — viņos ir šī nievājošā attieksme pret sevi, šī upura loma. Caur skatieniem, žestiem, ķermeņa valodu kopumā otrs cilvēks uztver informāciju par mūsu personību, par attieksmi pret sevi un to, kādai lomai attiecībās esam gatavi.

Tādēļ attiecību analīzi vienmēr vajag sākt ar sevi pašu. Turklāt nekas nemainīsies, ja partneri savā starpā nesarunāsies. Galvenais ir izstāstīt, kā es jūtos, ko es gribu, kas man traucē, un meklēt risinājumu, ko mēs ABI varētu darīt, lai justos labāk, lai nonāktu pie kompromisa. Reizēm, ja ir grūti atrast vārdus, daudz informācijas var izpaust caur pieskārieniem — glāstiem, apskāvieniem, skatieniem.

Cilvēki visu laiku mainās, un mainās viņu attiecības — tajās kaut kas ienāk no jauna, kaut kas aiziet prom. Kā partneris uzzinās, kas ir mainījies, ja es viņam par to nepastāstīšu?

Attiecības nedrīkst atstāt pašplūsmā, tās nepieciešams papildināt un uzlabot. Ne jau zīmogs pasē tās darīs stabilas — formāla savienība nesniedz stabilitāti, ja cilvēki paši tajā neiegulda darbu.

Vislabākā mācībstunda, kā pieņemt otru un pasniegt sevi, ir deja. Nekas nesanāks, ja partneri necentīsies pieskaņoties viens otra ritmam, ķermeņa kustībām, nebūs droši par soļiem, ko sper. Gluži tāpat arī attiecībās.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu