Saistībā ar «spiegu lietu» lems par policista atbilstību ieņemamajam amatam

Valsts policija (VP) lems par kādas policijas amatpersonas atbilstību ieņemamajam amatam, kurai februāra vidū tā dēvētajā «spiegu lietā» tika anulēta speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu un liegts ieņemt amatus, kas saistīti ar valsts noslēpuma izmantošanu.

VP Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākā inspektore Linda Neimane-Zobena aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban šī persona atrodas atvaļinājumā un, līdzko tā būs atgriezusies darbā, policija lems par viņa atbilstību ieņemamajam amatam. Policijas pārstāve atzīmēja, ka policijā ir amati, kuros nepieciešama šī pielaide, un ir arī tādi, kurš šo atļauju nav nepieciešams iegūt.

LETA jau ziņoja, ka februāra vidū kādai Valsts policijas amatpersonai tika anulēta speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu un liegts ieņemt amatus, kas saistīti ar valsts noslēpuma izmantošanu. Tas izrietēja no Drošības policijā pabeigtās pārbaudes, kas tika sākta pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sniegtās informācijas par Latvijas Valsts policijas amatpersonas saistību ar Krievijas Federācijas vēstniecības diplomātu, kurš šī gada 21.janvārī tika izraidīts no Latvijas.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, Drošības policija secina, ka SAB sniegtā informācija liek apšaubīt amatpersonas spējas saglabāt valsts noslēpumu un tas rada apdraudējumu valsts noslēpumam. Šo iemeslu dēļ Drošības policija ir veikusi personas ārkārtas pārbaudi atbilstībai darbam ar valsts noslēpuma objektiem.

Veiktajā ārkārtas pārbaudē konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt amatpersonas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. Līdz ar to Drošības policija pieņēma lēmumu anulēt amatpersonai izsniegto speciālo atļauju. Turpmāk šai personai ir liegta iespēja saņemt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu un ieņemt amatus, kas saistīti ar valsts noslēpuma izmantošanu.

Saskaņā ar likuma par valsts noslēpumu prasībām minētā amatpersona ir atbrīvojama no ieņemamā amata vai izbeidzamas dienesta attiecības ar to, uzskata Drošības policija.

Par pieņemto lēmumu tika informēts Valsts policijas priekšnieks, SAB direktors, Saeimas Nacionālā drošības komisija un iekšlietu ministrs.

Atbilstoši likuma par Valsts drošības iestādēm un Operatīvās darbības likuma prasībām SAB sniegtā informācija izmantojama tikai operatīvo uzdevumu izpildei, šajā gadījumā valsts noslēpuma aizsardzības nodrošināšanai. Detalizētāku informāciju par pielaides anulēšanas apstākļiem Drošības policija nesniedz, jo tā satur klasificētu informāciju, norādīja Apse-Krūmiņa.

Kā ziņots, kāds SAB pretizlūkošanas vadošs darbinieks intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» iepriekš norādījis, ka saistībā ar spiegošanu, iespējams, tiks pieņemti lēmumi par atsevišķām Latvijas valsts amatpersonām.