Septiņdesmitajos gados Grobiņā uzcēlām ģimenes māju uz apbūves gabala, ko piešķīra pilsēta. Apbūves gabali bija 1200 m2 lieli. Laiki mainījās, tagad zemei, uz kuras ir mūsu māja, uzradās īpašnieks. Ir bijusi kaut kāda privatizācija, par kuru mēs nezinājām, jo laikrakstiem naudas neiznāca, televizora arī nav, ir tikai radio.
Zemei palielinājās kadastrālā vērtība, līdz ar to pieauga nomas maksa. Esam pensionāri un vairs nevaram samaksāt zemes īpašnieka prasīto nomas maksu.
Vai ir iespējams atteikties no daļas kādreiz piešķirtās zemes? Vai zemes nomas maksai ir griesti? Nopirkt no īpašnieka to nevaram, jo viņš prasa 16 latus par kvadrātmetru.
Dalīt var īpašnieks
Uz šo jautājumu var atbildēt arī trijos teikumos. Zeme, uz kuras atrodas māja, tagad pieder īpašniekam. Zemes nomniekam ir tikai tiesības lūgt. Vienīgais, ko varat darīt, – mēģināt vienoties ar zemes īpašnieku, piemēram, lai viņš būtiski nepalielina nomas maksu vai arī iznomā tikai daļu zemes, bet pārējo izmanto savām vajadzībām.
Savā laikā katram pilsonim tika piešķirti privatizācijas sertifikāti par Latvijā nodzīvotajiem gadiem. Jums vairākus gadus bija tiesības privatizēt piešķirto apbūves gabalu. Diemžēl savas tiesības neizmantojāt. Pēc tam šo zemi atguva pirmās brīvvalsts laika īpašnieks vai viņa mantinieki.
Zemes gabalu sadalīt var tikai tā īpašnieks, ja viņš to vēlas un ja to atļauj pilsētas teritorijas plānojums, apbūves noteikumi un citi normatīvi. Grobiņas pilsētas domes eksperte nekustamo īpašumu jautājumos pa tālruni 63490259 paskaidroja, ka Grobiņā noteikti dažādi minimālie zemes gabalu lielumi – 500 m2 (centrā), 600 m2 un 1000 m2. Vītolu ielā, kur atrodas šī māja, vienģimenes ēkai paredzētā zemesgabala lielums ir no 600 līdz 2000 m2. Tātad teorētiski pastāv iespēja 1200 m2 sadalīt divos apbūves gabalos. Lai to noskaidrotu, jādodas uz pilsētas domi pie zemes ierīkotāja. Lai zemi sadalītu, jāpasūta zemes ierīcības projekts. Katram zemes gabalam jānodrošina piebraukšana no ielas.
Pat tad, ja zemi var sadalīt, grūti teikt, vai zemes īpašnieks vēlēsies to darīt, jo 600 m2 apbūvei ir grūtāk pārdot.
Nomas griesti
Šogad būtiski palielinājās zemes kadastrālā vērtība, līdz ar to lielāks kļuva arī nekustamā īpašuma nodoklis par zemi un zemes nomas maksa. Taču likums privātmāju un dzīvokļu īpašniekus zināmā mērā aizsargā no straujā nomas maksas pieauguma. Likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās», kas stājies spēkā jau 1991. gada 20. novembrī, veikti daudzi grozījumi. Šī likuma Pārejas noteikumos 2007. gada 6. decembrī veiktie grozījumi paredz zemes nomas griestus. Zemes nomas maksa, kas noteikta atbilstoši šā likuma 12. panta 1. un 2. daļā noteiktajai kārtībai, 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes nomas maksu vairāk kā par 25 % (Pārejas noteikumu 7. pants). Piemēram, ja 2007. gadā nomas maksa bija Ls 100, tad 2008.gadā tā nevar būt lielāka par Ls 125, 2009. gadā nedrīkst pārsniegt Ls 156,25, bet 2009. gadā – Ls 195,31. Tātad trijos gados zemes nomas maksa tomēr varēs pieaugt gandrīz divas reizes!
Uz kādiem zemes nomniekiem attiecas šie griesti? Likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» 12. panta 1. un 2. daļā minēti:
- Latvijas pilsoņi, kas likumīgi uzcēluši dzīvojamās ēkas vai viņiem pieder jaunbūve uz pirmās brīvvalsts laika īpašnieku zemes;
- pilsoņi, kas pēc 1940. gada 22. jūlija nopirka vai saņēma dāvinājumā ēkas un būves no bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem vai šo ēku pircējiem;
- īpašnieki tām ēkām, kas uzceltas uz zemes, kura piešķirta augļu dārzu ierīkošanai ar apbūves tiesībām.
Visiem šiem cilvēkiem likums paredzēja tiesības likumīgā lietošanā esošo zemi privatizēt par sertifikātiem. Ja viņi to nevēlējās darīt, likums viņiem garantē tiesības šo zemi nomāt. Līdz 2007. gadam (ieskaitot) zemes nomas maksa nedrīkstēja pārsniegt 5% no zemes kadastrālās vērtības.
Citos likumos tādi paši zemes nomas griesti noteikti arī zemei pilsētās zem daudzdzīvokļu mājām, kā arī lauku zemei, kas nepieciešama dzīvojamo māju uzturēšanai.
Svarīgi
Visi likumi, kas nosaka zemes nomas griestus, ir pārejas perioda likumi. Eksperti uzsver – kad būs pabeigta privatizācija un zemes reforma, pārejas perioda likumus atcels un nekādu zemes nomas griestu vairs nebūs. Pilnā mērā darbosies Civillikums un zemes īpašnieks varēs prasīt neierobežoti lielu nomas maksu, kā to jau pašlaik dara denacionalizēto māju īpašnieki.