Kā basku valodā sauc ganu?

Baski turpina cīnīties par savas zemes neatkarību no Spānijas jau gandrīz 40 gadu. Pēdējā laikā daudzi basku separātisti ieroču vietā rokās ir ņēmuši basku valodas gramatiku.

Basku zemes reģionālā valdība ir sākusi padarīt daudz stingrāku savu valodas politiku, proti, visiem valsts sektorā strādājošajiem, sākot no pasta šķirotājiem līdz ugunsdzēsējiem, ir jāmācās basku valoda, lai dabūtu vai saglabātu darbu. Policisti ir spiesti atsvaidzināt savas gramatikas zināšanas. Uzņēmumiem ar Basku zemes valdību darījumi jāveic basku valodā. Šīs valodas nepratējiem dod vismaz gadu garu apmaksātu atvaļinājumu, lai katru nedēļu 25 stundas mācītos konjugēt darbības vārdus un apgūtu leksiku. Basku valoda ir tā dēvētā izolētā valoda, kurai nav nevienas radniecīgas valodas pasaulē, lai gan ir tikušas izvirzītas teorijas par tās radniecību gan ar berberu, gan eskimosu valodu. Mūsdienu basku valodā ienāk arī tādi svešvārdi kā, piemēram, lidosta, zinātne, renesanse, demokrātija, valdība un neatkarība. Ir vārdi, kuriem nav sakņu tradicionālajā basku valodā: aireportu, zientzia, errenazimentu, demokrazia, gobernu, independentzia. Savukārt basku valodā ir 10 dažādu vārdu ar nozīmi «gans» atkarībā no tā, kādi dzīvnieki tiek ganīti, piemēram, ēzeļu gans — astazain, cūkgans — urdain, govju gans — behizain. Basku valodas eksāmenā tiekot izmantota šī sava veida inkvizīcija, uzdodot jautājumu: «Kā basku valodā sauc ganu?» Turklāt basku valodā lietvārda frāzei var būt 68 pamatformas atkarībā no locījuma, skaitļa u. tml.

Basku zemes veselības aizsardzības iestādes pieprasa visam personālam runāt basku valodā ikvienā situācijā, sākot no pacienta konsultēšanas līdz zīmītes uzrakstīšanai, ka kāds ir zvanījis (vispirms basku valodā, tikai tad spāņu valodā). Ir izstrādāti noteikumi par informācijas zīmju šriftu un izvietošanu slimnīcās: basku valodā augšā vai pa kreisi un vienmēr treknrakstā. Šīs politikas oficiālais mērķis ir panākt, lai basku valoda no «oficiālās» valodas kļūtu par līdzvērtīgu spāņu valodai, vārdu sakot, lai kompensētu lingvistiskās represijas gadus. Basku valoda bija aizliegta Franko 36 gadu diktatūras laikā un sāka atdzīvoties 20. gs. astoņdesmitajos gados. Daudzi baski ir pārliecināti, ka, lai būtu patiesi bilingvāla sabiedrība, ir nepieciešama pozitīvā diskriminācija, citādi var būt tā kā Katalonijā, kur spāņi abām rokām ir par divvalodību, taču ne sev, bet kataloņiem. Daudzi baski joprojām jūtas diskriminēti spāņu valodas uzmācīgas ietekmes dēļ.

Reģionālā valdība ir veltījusi daudzus pūliņu pilnus gadus un iztērējusi miljardiem eiro, lai varētu būt droša, ka ir pieejams ikviens oficiālais dokuments, sākot no iesnieguma pieņemt darbā par sanitāru līdz ierēdnim, kas strādā ar Eiropas Savienības lauksaimniecības fondu līdzekļiem. Taču pagājušajā gadā Sansevastjanā (Donostijā), basku nacionālistu mītnes pilsētā, kas ir arī otrā lielākā basku pilsēta, neviens neesot izvēlējies kārtot eksāmenu autovadītāja tiesību iegūšanai basku valodā.

Basku skolu mācību grāmatās ne ar pušplēstu vārdu netiek minēts, ka Basku zeme ir Spānijas daļa (pamatskolas mācību grāmatās pat nav minēts vārds «Spānija»). Skolēniem māca, ka viņi dzīvo Euskal Herria jeb Basku zemē, kas aizņem Spānijas ziemeļaustrumu un Francijas dienvidrietumu daļu un ko ir kolonizējusi Spānijas valsts.

Basku dzirnavnieki tradicionāli ir izmantojuši savu nezināmās izcelsmes skaitīšanas sistēmu, kurā simboli ir izkārtoti vai nu vertikāli, vai horizontāli. Mūsdienās to visbiežāk lieto kā ornamentu izgreznošanai.