Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9819021t1h1bfa.jpg)
Nav šaubu, olas ir ļoti vērtīgs uzturprodukts. Tās mūsu organismu apgādā ar izcilu olbaltumu, labajiem taukiem, plašu vitamīnu un minerālvielu buķeti. Ja vien tās pareizi sagatavo…
Nedzeriet olu no čaumalas!
Termiski neapstrādātas olas baltumā ir ferments, kas kavē olbaltumvielu sagremošanu un izmantošanu. Nonākot cilvēka zarnu traktā, olas baltumā esošais avidīns saistās ar biotīnu (viens no B grupas vitamīniem, saukts arī par H vitamīnu), tādējādi veidojas savienojums, kas neuzsūcas cilvēka organismā. Lietojot uzturā daudz jēlu olu, var rasties biotīna avitaminoze.
Tomēr jēlas olas baltums ir efektīvs līdzeklis, lai samazinātu skābes daudzumu kuņģī. Tiem, kuri šādu vai tādu iemeslu dēļ nevēlas atteikties no jēlu olu ēšanas, der atgādināt, ka cilvēka organismā labāk uzsūcas saputots olas baltums. Tātad pareizāk olas baltumu saputot mikserī, nevis izdzert olu tieši no čaumalas. Putojot kopā ar ievārījumu vai sulu, iegūst garšīgu saldo ēdienu — sambuku, kas labi sader kopā ar pienu. Vecmāmiņas, savu bērnību atcerēdamās, mazbērnus mielo ar gogelmogeli (ola vai tikai tās dzeltenums sakults ar pāris tējkarotēm cukura) — arī tas labi garšo un ir vērtīgs, diemžēl… pastāv risks inficēties ar salmonelozi. To izraisa baktērija, kas ēdiena gatavošanas laikā iet bojā: pietiek ar +74°C, lai dažās sekundēs salmonellas būtu pagalam.
Vislabāk — mīksti vārītu
Olas vārot, avidīns sadalās un biotīns netiek saistīts. Nav arī jābaidās, ka vārītas olas būtu zaudējušas lecitīnu un citas vērtīgas uzturvielas. Optimāli (par 98%) organisms izmanto mīksti vārītu olu, neilgs vārīšanas process ir saudzējošs arī olās esošajiem vitamīniem. Turpretī cieti novārītas olas izmantojamība mazinās. Tātad mīksti vārīta ola ar rupjmaizes šķēli un dārzeņu vai zaļumu piedevu ir lieliskas brokastis, bet pārvārīta ola ar majonēzi nav nekas labs.
Vēršacs un omlete
Cepti kartupeļi ar speķi, desu vai šķiņķi, visam pa virsu sakultas olas — klasiskas zemnieku brokastis. Ja atļaujaties tik gruntīgu ēdienu, jāseko smagam darba cēlienam — vismaz trīs četras stundas ar sviedriem vaigā. Ideāls variants ir uz teflona pannas bez taukvielām cepta ola jeb vēršacs (baltums sarecējis, dzeltenums gandrīz jēls) ar dārzeņu salātiem un kādu šķēli labas graudu maizes. Mazāk vērtīga ir no abām pusēm apcepta ola. Savukārt omlete ir ļoti jauks ēdiens, kura pagatavošanā katra namamāte var ielikt savu radošo izdomu. Vislabāk to gatavot uz labas teflona pannas ar vāku — tad var iztikt ar mazāku taukvielu daudzumu un ola drīzāk būs sutināta, nevis cepta.
***
UZZIŅA
Viena ola nodrošina līdz 10% ikdienā cilvēka uzturā vēlamā olbaltumvielu daudzuma, 15% fosfora, 10% dzelzs, 9% tauku daudzuma, turklāt dod dažādas minerālvielas, E, A un citus vitamīnus.
Olu dzeltenums satur dzīvības procesiem svarīgas polinepiesātinātās taukskābes, kā arī holesterīnu. Taču vismaz piecas reizes vairāk nekā holesterīna olās ir atrodams lecitīns, viela, kas uzlabo tauku vielmaiņu organismā un veicina holesterīna līmeņa samazināšanos organismā.
Pārmērīgi augstas temperatūras ietekmē virkne vērtīgo vielu zūd. Ja olu cep ilgstoši vai izmanto kā apvalku karbonādei, tā savas labās īpašības stipri vien zaudē.
Olu uzglabāšanas termiņš ir 28 dienas, ledusskapī (+2…+5°C temperatūrā) — pat līdz trim mēnešiem.
Dienā var apēst kaut vai divas olas, ja vien tās pareizi pagatavo un pārmērīgi nepapildina ar kalorijām bagātām piedevām (šķiņķi, desu, baltmaizei, sviestu).
Labākās piedevas olu ēdieniem ir dārzeņi un rupja maize.