Patērētāju tiesību aizsardzības centrā pieaug sūdzību skaits par būvniecības procesu. Gan tāpēc, ka palielinās kļūdu un defektu skaits, gan tādēļ, ka klienti kļuvuši piesardzīgāki un prasīgāki.
Patērētājs un būvnieks
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Patērētājs mūsu tiesību aktos ir definēts kā fiziska persona, kas iegādājas preces vai pakalpojumus personīgi sev, nevis savai komercdarbībai. Par šo tiesību aizsardzību iespējams runāt arī būvniecībā, kur patērētājs ir cilvēks, kas iegādājas dzīvokli vai māju, to pērkot gatavu vai arī projekta stadijā. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē ražotājs šajā nozarē ir uzņēmējs, kurš būvē objektu. Patērētājs no ražotāja var prasīt visu likumā noteikto atbildību.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir izskatījis daudzas sūdzības gan par nekustamo īpašumu, gan būvniecības un apsaimniekošanas līgumiem. Likums būvniekam nosaka atbildības amplitūdu. Valsts tam var uzlikt gan administratīvu, gan kriminālsodu. Savukārt civiltiesiskajās attiecībās patērētāji paši var regulēt šo sadarbību ar līgumu palīdzību. Valsts strīdu ar būvnieku ne vienmēr atrisina, drīzāk gan cīnās ar sekām. Turpretim civiltiesiska attiecību sakārtošana spēj daudz efektīvāk panākt būvnieka pienākumu izpildi.
Neatkarīgi no konkrētā līguma nosacījumiem likumā ir noteiktas patērētāju tiesības, kuras nedrīkst ierobežot. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz līguma garumu, sarežģītību vai lakonismu, likumā jau ir ietverts patērētāja tiesību garantiju minimums, par kuru zemāk būvnieks neko nevar paredzēt. Piemēram, likums paredz, ka ikvienai precei jābūt 2 gadu garantijai, kuras laikā cilvēks var prasīt cenas samazinājumu, bezmaksas neatbilstības novēršanu, apmaiņu, atbilstoša pakalpojuma sniegšanu, līguma izbeigšanu. Tātad, ja būvniecības līgumā ierakstīts, ka būvnieks piešķir jaunajai ēkai 2 gadu garantiju, šāda norma nav jāuzskata par drošības garantu, bet tikai par likuma normas izpildi. Tikai tāda garantija, kas pārsniedz 2 gadus, vērtējama kā papildu drošība.
Būvniecības līgumam saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām ir jābūt tādam, kas sagatavots skaidrā, saprotamā valodā. Svarīgi arī, vai līgumslēdzējas puses visus līguma punktus tiešām ir apspriedušas. Protams, grūti pierādīt, kas cilvēkam ir skaidrs, kas — neskaidrs, kā arī to, vai par līguma punktiem notikušas sarunas. Pierādījumu nasta šajā gadījumā uzlikta būvniekam. Kā būvnieks tiesas gadījumā var pārliecināt, ka punkti ir apspriesti ar klientu? Iespējams, te derētu sarunu protokols vai audio ieraksts.
Būvnieks nedrīkst piedāvāt klientam netaisnīgus līguma noteikumus. Ja tādi ir, tos atzīst par spēkā neesošiem. Par apspriestiem uzskata tādus līguma noteikumus, kad tiešām notikusi viedokļu apmaiņa un patērētājam bijusi reāla iespēja tos mainīt. Ja apspriesti tikai daži noteikumi, tas nenozīmē, ka ir analizēti visi punkti. Būvniekam tāpat jāpierāda, ka puses ir apmainījušās viedokļiem. Gadās, ka līgumā iekļauj vārdus: «Visi līguma noteikumi ir apspriesti.» Tomēr tas vēl nav pilnīgs pierādījums, ka apspriešana ir notikusi. Par netaisnīgu uzskatāmi līguma noteikumi, kas rada būtiski negatīvus apstākļus. Netaisnīga, piemēram, skaitās būvniecības līguma norma, kas paredz strīdus gadījumus risināt tikai šķīrējtiesā. Netaisnīgi ir pārmēru lieli līgumsodi, kas jau traktējami kā būvnieka iedzīvošanās.
Starp citu, paši būvnieki, īpaši tie, kas strādā ar lieliem projektiem, un arī simtiem klientu atzīst, ka reizēm ir izdevīgāk nevis tiesāties, bet gan strīdus gadījumus atrisināt, savstarpēji vienojoties, jo tas sanāk lētāk un vienkāršāk.
Svarīgi
- Ministru kabineta noteikumi regulē, kā risināmi patērētāja un būvnieka strīdi.
- Būvniekam ir pienākums atbildēt uz patērētāja rakstisku jautājumu 10 dienu laikā.
- Strīdus gadījumā būvniekam ir pienākums pieteikt objektīvu ekspertīzi 3 dienu laikā. Izdevumus apmaksā tas, kurš pieteicis šo ekspertīzi. Eksperta viedoklis bieži izšķir strīdu.
- Strīds starp būvnieku un patērētāju var beigties gan tiesā, gan mierīgā ceļā, pusēm vienojoties.
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs var būvniekam piemērot administratīvo sodu vai arī dot norādījumus un pieprasīt saistību izpildi. PTAC lēmumi tam ir saistoši.