Celtniecības bumam norimstot, būvuzņēmēji vairs neņem darbā mazkvalificētus strādniekus; celtnieki spiesti mainīt nodarbošanos. «Nav kas strādā!» «Deficīts!» «Katastrofāls trūkums!» Šādus vārdus vēl pirms pusotra gada varēja dzirdēt no teju vai katra būvuzņēmēja, kuram pavaicāja, kā klājas ar darbaroku nodrošinājumu celtniecībā. Kopš sācis šūpoties nekustamo īpašumu tirgus, būvniecības darbaspēka krīzei pienācis gals.
Vēl vairāk: celtnieki, kuru profesija vairākus gadus bija sinonīms garantētai pārticībai, sākuši ieņemt pirmās vietas kredītmaksājumu kavētāju sarakstos un spiesti šķirties no līzingā iegādātām automašīnām. Celtnieku dzīvesbiedres, kas uz vīru lielās algas rēķina agrāk varējušas atļauties būt mājsaimnieces, nu meklē darbu lielveikalos. Tikmēr agrākie pelnītāji vīri, būvniecības zelta āderei izsusot, met instrumentus pie malas, pārkvalificēdamies par šoferiem. Vienlaikus būvuzņēmēji turpina apgalvot, ka īstu meistaru ar labu izglītību vēl arvien trūkst un tie par darbu arī turpmāk var būt droši.
Pusei būvfirmu jābankrotē
«Meitenes Īrijā, protams, ir skaistākas... tomēr tavas rokas ir vajadzīgas Latvijā.» Reklāmas akciju ar šādu saukli, izvietojot plakātus, kuros no foto uz garāmgājējiem vaikstījās vasarraibumaina īru meitene izvalbītām acīm un sašķobītu muti, pirms pusotra gada strādnieku piesaistīšanas nolūkā uzsāka būvfirma «MTK Construction» (agrāk — «Kalnozols celtniecība»). Uzņēmuma mārketinga vadītājs Oskars Priede nu atzīst: šobrīd rīkot šai līdzīgas akcijas kompānijai vairs nebūtu vajadzības: «Darbaspēka krīzes vairs nav. Lomas ir mainījušās.»
Viņš skaidro, ka starp darba meklētājiem celtniecībā parādījusies konkurence. «Bija brīdis, kad uzņēmējiem būvniecībā nācās ņemt darbā pat tādus cilvēkus, kuriem īsti nav kvalifikācijas. Policisti, skolotāji un citu profesiju pārstāvji pameta līdzšinējos darbus un izdomāja, ka kļūs celtnieki. Un, ja viņi atnāca un teica: es gribu saņemt tik un tik, darba devējam nebija izvēles. Nav noslēpums, ka tagad daudzos uzņēmumos notiek štatu samazināšana, cilvēku resursi atbrīvojas, tādēļ darba devējs tagad ir tas, kurš var izvirzīt prasības,» saka O. Priede.
Darbinieku pieplūdumu izjūt arī nelielie būvuzņēmumi. «Šobrīd, ja ir liels pasūtījums, es meistarus varu dabūt daudz vieglāk nekā agrāk. Esošajai situācijai ar darbaspēku ir arī pozitīvs iespaids uz darbu kvalitāti,» teic SIA «Hermes» vadītājs Gvido Salenieks.
Par palīgstrādnieku tikt grūti
Nekustamā īpašuma tirgū aktivitāte jau labu laiku ir norimusi, un tas tieši atsaucas uz būvniecības nozari un tās darbiniekiem. Pirms pāris gadiem uzņēmumi izmisīgi cīnījās par katru darbinieku, kuru noturēt vai pieņemt darbā, toties šobrīd «cilvēku mums vairs nevajag. Ja kāds uzņēmējs šodien sūdzas par darbinieku trūkumu, tad pats vien pie tā vainīgs. Droši vien slikti apietas ar saviem strādniekiem», tā spriež Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Viktors Puriņš. Viņa prognozes ir skarbas: «Pirms diviem trim gadiem Latvijā bija apmēram 3000 būvfirmu. Kopš sācies celtniecības uzplaukums, to skaits divkāršojies līdz aptuveni 6000 celtniecības kompānijām. Pusei no tām būs jābankrotē.»
Sludinājumu portāla ss.lv sadaļā «Darbs» atrodas gandrīz 400 sludinājumu, kuros darbu meklē celtnieki. Turpretī darba piedāvājumu ap desmit reižu mazāk, nedaudz vairāk kā 30. Kā pārliecinājos, atrast, piemēram, palīgstrādnieka vietu celtniecības uzņēmumā, atsaucoties uz interneta sludinājumiem, ir gandrīz neiespējami. «Nē, paldies, jau sameklējām...» Tā viens pēc otra atsaucas darba devēji, kuri sludinājumus ievietojuši pēdējo divu dienu laikā.
Vēlas tūkstoti mēnesī
Pēc portāla ss.lv administrācijas informācijas no arhīva, 2007. gada martā darba piedāvājumu celtniekiem vidēji dienā bija vismaz divi desmiti, daždien pat tuvu četrdesmit. Šobrīd šajā sadaļā katru dienu «ienākas» divi, trīs, septiņi, kāddien desmit sludinājumu.
«Jā, ar sludinājumiem kaut ko atrast ir ļoti grūti. Vairāk jāpaļaujas uz pazīšanos. Esmu dzirdējis, ka daudzviet palīgstrādniekus vispār vairs neņem darbā, meklē tikai meistarus. Pirms gada bija daudz lielākas iespējas. Tagad būvē ļoti maz objektu,» pieredzē dalās Jurģis, divdesmit piecus gadus vecs celtnieks, kurš pats izlicis darba meklēšanas sludinājumu un apgalvo, ka esot ar piecu gadu pieredzi būvniecībā.
Interesanti, ka gan Jurģis, gan pārējie uzrunātie darba meklētāji celtnieki visi kā viens pie darba iespēju pasliktināšanās vaino nevis nekustamo īpašumu tirgus apstākļus, bet gan... savus kolēģus. «Cenas celtniecībā ir kritušās. Bet paši celtnieki vien pie tā vainīgi! Pilns ar visādiem tipiem, kuriem nav ne mazāko zināšanu celtniecībā, tomēr viņi «velkas» šurp uz būvniecību un nosit cenu pārējiem. Atbrauc no laukiem un, neslēdzot līgumu, piekrīt strādāt par astoņiem latiem dienā!» rājas Ainārs. Viņam ir 35 gadi, vidējā izglītība. Sludinājumā sevi dēvē par plaša profila celtnieku. Vēlētos, lai darba devējs nodrošina arī dzīvesvietu. Par grašiem līgt nav gatavs: «Man tomēr ir četru gadu pieredze. Jāuztur ģimene — sieva un divi bērni. Minimālais, ko gribu saņemt, ir 1000 latu mēnesī, bet optimālā alga būtu 1500 latu.» Jauns darbs šobrīd vajadzīgs, jo pie līdzšinējā priekšnieka darāmais pabeigts, patlaban objekts nodošanas stadijā. «Pavasaris ir laiks, kad vienmēr ir drusku mazāk darba nekā vasarā. Tāpēc nedomāju, ka kaut kas īpaši būtu mainījies, salīdzinot ar citiem gadiem,» tomēr cerīgs ir Ainārs.
Šeit viņa cerības saskan ar SIA «Skonto Būve» viceprezidenta Ivara Millera viedokli, kurš uzsver, ka «celtniecības nozare gaida pavasari». «Mēs nezinām, kas notiks ar tirgu pēc dažiem mēnešiem. Pagājušajā gadā celtnieku trūkums kļuva aktuāls līdz ar ziemas beigām, kad no būvfirmām aizgāja daudz cilvēku, lai dotos strādāt «pelēkajās» un «melnajās brigādēs». Pastāv iespēja, ka šopavasar atkal atjaunosies intensīva privātmāju celtniecība, kas var nozīmēt, ka radīsies jauns celtnieku deficīts,» bilst I. Millers.
,
Celtnieki nespēj norēķināties
Sludinājumā darbu meklē arī Aleksandrs, divdesmit četrus gadus vecs jaunietis, kurš būvniecībā esot nodarbināts piecus gadus: «Man šķiet, ka atalgojums pēdējos divos gados stāv uz vietas. Īpaši neceļas un arī nekrītas.» No pēdējā darba viņš aizgājis, jo «neapmierināja apstākļi». Tagad, izlikdams sludinājumu, cer atrast darbu ar algu 800 latu mēnesī. Brīdi vēlāk gan piebilst, ka varbūt varētu līgt arī kaut par 500 «uz rokas». «Tas tādā gadījumā, ja tiek maksāti visi nodokļi.» Vēl pēc brīža noteic: ja neizdosies prātīgu darbu atrast šeit, plāno braukt strādāt uz ārvalstīm.
Arī O. Priede atzīst, ka «lai gan darba mazāk, algu līmenis celtniecībā vēl arvien ir stingri virs vidējā valstī». Līdzīgi izsakās I. Millers: «Darba alga vairs nepaaugstinās, bet nav arī samazinājusies un turas līdzšinējā līmenī. Tā ir pietuvinājusies reālajam darba ražīgumam.»
Kā liecina līzinga kompāniju informācija, pat «algu kāpuma mitēšanās», nemaz nerunājot par krišanos, daļai celtniecībā strādājošo izraisījusi finansiālus sarežģījumus. Līzinga firmas jau agrāk vēstījušas, ka pēdējos mēnešos, mainoties ekonomiskajai situācijai valstī, pieaudzis tādu klientu skaits, kuri kavē maksājumus. Un, kā izrādās, kavētājus vieno kāda kopīga iezīme — apmēram divas trešdaļas no visiem klientiem, kuriem ir grūtības norēķināties, pēc nodarbošanās saistīti ar nekustamo īpašumu jomu.
Jāsāk iet kājām
«Hanza līzings» mārketinga direktors Vadims Frolovs norāda: «Lai gan ar tendenci pieaugt, kavēto maksājumu daudzums uz kopējā aizdevumu apjoma fona nav būtisks. Ja atskatāmies pagātnē, tad, piemēram, 2005. gadā maksājumu kavētāju noteikti bija vairāk nekā šobrīd. Taču fakts, ka lielākā daļa kavētāju un klientu, kuriem nācies pavisam atteikties no mašīnas, saistīti ar celtniecību, varētu būt skaidrojams ar pārmērīgo optimismu, kas šajā nozarē valdīja pirms pāris gadiem. Mēs zinām, ka vēl gluži nesen jebkura krāsotāja atalgojums bija augstāks nekā, piemēram, žurnālistam. Celtniecībā algu līmenis auga ļoti strauji: laikā no 2004. līdz 2006. gadam algas dubultojās un pat trīskāršojās. Un bija cilvēki, kas nodomāja, ka tā turpināsies vienmēr.»
V. Frolovs atzīmē, ka ne vienmēr cilvēku nespējā norēķināties ar līzinga kompāniju vainojams darba zaudējums: «Bija cilvēki, kas pirms pāris gadiem nolēma: man ļoti vajag mašīnu. Pirkšu! Jā, ikmēneša kredītmaksājumi lieli, tam aiziet 60 procenti no ienākumiem, bet kaut kā jau iztikšu. Sākumā būs grūti, bet vēlāk gan alga palielināsies un kļūs vieglāk.» Tomēr algas kāpums apstājās un izdzīvot kļuva arvien grūtāk.
Pāriet uz taksometriem
Izrādās, viena no profesijām, kurp dodas no darba aizgājušie vai atlaistie celtnieki, ir autovadītāja arods. Taksometru firmas SIA «Zelta bulta» valdes loceklis Aleksejs Ignatjevs stāsta: «Tie paši, kas pagājušajā gadā aizgāja no darba, lai pārietu strādāt celtniecībā, tagad atgriezušies un atkal sēž pie taksometra stūres. Un ne tikai viņi. Pie mums nāk meklēt darbu arī tādi celtnieki, pat būvdarbu vadītāji, kuri uz taksometriem agrāk nemaz nav strādājuši.»
No vienas puses, taksometru biznesam šis esot ieguvums: vairs nav kadru trūkuma, ar kādu nācies cīnīties pirms gada. «Tomēr mums trūkst profesionāļu. Jo taksista darbs nav tik vienkāršs, kā daudziem liekas, ka pietiek ar divām rokām un autovadītāja apliecību. Ir ne vien jāpārzina pilsēta, bet arī jāprot sarunāties ar klientiem.»
Celtniecības buma rimšanās dod artavu arī mazumtirdzniecības veikalu nodrošināšanā ar darbiniekiem, apliecina uzņēmuma «Maxima Latvija» preses sekretārs Ivars Andiņš: «Lai gan nevaram secināt, par cik lieliem apjomiem ir runa, taču no sarunām ar jaunajiem darbiniekiem esam noskaidrojuši arī tādu tendenci: darbā par pārdevējām veikalos iestājas sievietes, kuru vīri agrāk bijuši vai vēl joprojām ir celtnieki. Izrādās, ka laikā, kad vīriem, strādājot būvniecībā, bija milzīgās algas, viņas dzīvojušas tik labi, ka varējušas atļauties neko nedarīt, sēžot mājās kā mājsaimnieces. Pašlaik, kad vīri vairs nav tik finansiāli nodrošināti, tomēr jāmeklē darbs.»
«Tie nav nekādi celtnieki»
«Tādi cilvēki, kas var strādāt jebkurā darbā — tie nav nekādi celtnieki,» tā par ļaudīm, kurus ar terminu «celtnieki» apzīmē Aleksejs Ignatjevs, saka Ivars Millers. Viņaprāt, no taksometru biznesa uz būvniecību turp un atpakaļ pārgājušajiem darbiniekiem tiek parādīts par daudz goda, nodēvējot viņus celtnieka vārdā. «Tie vienkārši ir cilvēki, kuri, apstākļiem mainoties, pārplūst no vienas nozares uz otru.»
I. Millers apgalvo, ka kvalificētu darbinieku celtniecībā vēl arvien trūkst: «Flīzētāji, restauratori un citi nopietni speciālisti joprojām ir deficīts.» Vienlaikus viņš nenoliedz, ka vēl pirms gada daudzi būvnieki patiešām bija spiesti ņemt darbā arī strādniekus, kurus par celtniekiem īsti uzskatīt nevarētu: «Tāda situācija bija. Mēs gan šādus cilvēkus darbā neesam ņēmuši, bet bija uzņēmēji, kuriem nācās izšķirties — ievest ārzemniekus vai pieņemt nekvalificētus darbiniekus.«Skonto būve» vēl arvien meklē darbiniekus: sludinājumā «sakarā ar darbības paplašināšanu» aicina darbā būvinženieru grupas vadītāju un arhitektu, abus ar augstāko izglītību. Tiesa, darbs tiek piedāvāts konkursa kārtībā un alga, ja salīdzina ar to, ko pieprasa celtnieki interneta portālos, kuriem ir vien vidējā izglītība, nav liela: no 1000 latiem mēnesī.
Nav noslēpums, ka celtniecība ir nozare, kurai raksturīgs augsts nelegālo maksājumu jeb aplokšņu algu īpatsvars. Valsts darba inspekcijas juridiskās daļas vadītājs Guntars Staune, vaicāts, vai būvniecības buma norimšana atstāj kādu ietekmi uz nelegālā darba apjomiem, atbild: «Līdz ar celtniecības buma norimšanu šajā nozarē strādā mazāk cilvēku. Šobrīd ir mazāk darba, līdz ar to mazāk staigātāju no viena uzņēmuma uz otru un arī mazāk nelegālu strādnieku. Manuprāt, šī situācija veicina darba attiecību sakārtošanu. Jo līdz šim uzņēmējiem bija milzu steiga — jāpabeidz objekts, termiņi spiež, cilvēku nav, tādēļ nevarēja atļauties šķirot cilvēkus.»