Latvijā paredzama terorisma draudu līmeņa paaugstināšanās — tā vakar Nacionālās aizsardzības akadēmijas rīkotajā konferencē par valsts iekšējo drošību paziņoja Drošības policijas pārstāvis. Pretterorisma vienības vērīgi uzmanīs arī šāgada Dziesmu un deju svētkus.
Drošības policijas pārstāvis, kurš savu vārdu un amatu nevarot publiskot, atzina, ka pašreiz terorisma draudi esot zemi, taču analīze liecinot, ka situāciju pasliktināšot Latvijas dalība militārajās misijās Afganistānā un Irākā, kā arī atbalsts Amerikas Savienoto Valstu realizētajai politikai Tuvajos Austrumos. Tāpat analīze liecinot, ka nedrīkst uztvert kā tukšas runas teroristisko organizāciju apgalvojumus, ka visām valstīm, kas Austrumos palīdz ASV, jāuzņemas līdzatbildība. Neesot izslēgts, ka, apliecinot sava teiktā nopietnību, teroristi varētu speciāli izvēlēties kādu no nelielajām ASV draugu vai NATO koalīcijas valstīm.
Lai Latvija būtu gatava jaunajai situācijai, izstrādāts slepens nacionālais pretterorisma plāns ar vairāk nekā 500 pasākumiem, kas aptver daudzas jomas: sākot ar robežu pastiprinātu kontroli, epidemioloģisko, radiācijas, pārtikas, preču aprites drošību un beidzot ar informācijas, pasta kontroli un valsts augstāko amatpersonu apsardzi. Tāpat izstrādāti konkrēti reaģēšanas plāni «Objekts», «Kuģis», «Lidmašīna».
Nacionālajai drošībai svarīgi 87 objekti jau tagad tiekot kontrolēti no pretterorisma viedokļa, tostarp vākta informācija par cilvēkiem, kas tajos vai ap tiem uzturas. Uzmanības lokā ir 55 cilvēku masveida pulcēšanas vietas, kas varētu piesaistīt teroristu interesi. Zināms, ka pretterorisma vienības vērīgi uzmanīs šāgada Dziesmu un deju svētkus. Sīkāk un konkrētāk par pretterorisma pasākumiem un uzmanītajām vietām Drošības policijas pārstāvis nevarot publiski stāstīt.
Arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks aizsardzības plānošanas jautājumos Jānis Sārts atzina, ka terorisma jomā situācija kļūst arvien bīstamāka — to veicina arvien pieaugošā globalizācija un tehnoloģiju straujā attīstība. Pēc J. Sārta domām, Latviju no terorisma līdz šim pasargājusi tās iedzīvotāju samērā līdzsvarotā dzīves uztvere, nelielā arābu kopiena, ar citām Rietumu valstīm salīdzinoši zemāka labklājība un mazāka atpazīstamība. Uz jautājumu «ko darīt?» J. Sārts atbild: valstij maksimāli jāintegrē sabiedrībā cilvēki, kas Latviju izvēlas par savu jauno mītnes zemi, bet pašiem cilvēkiem jāapzinās, ka labklājības pieaugums būs saistīts ar apzinātu terorisma draudu pieaugumu.
Ik gadus Aizsardzības ministrija un Latvijas armija organizē pretterorisma mācības. Pēc J. Sārta domām, pienācis laiks, lai šajās mācībās iesaistītos arī citas valsts institūcijas.