Kas bez naudas, tas bez «zobiem»

Laikā, kad sabiedrība kļūst arvien zaļāk domājoša un Latvijā jāīsteno daudzas jaunas Eiropas Savienības prasības vides aizsardzībā, svarīgākā no šīs jomas valsts institūcijām — Valsts vides dienests (VVD) — kļūst arvien novājinātāka. Iemesls ir banāls — naudas trūkums, taču notiekošais jau kļūst pat sabiedriski un valstiski bīstams. Reģionālo vides pārvalžu (RVP) darbiniekiem pēdējos gados jāizvēlas nevis starp labākajām metodēm, kā gudrāk un tālredzīgāk pamanīt kaitējumu dabai, bet starp to, vai samaksāt elektrības rēķinu vai atļauties degvielu braucienam uz objektu vispār. Taču vēl svarīgāka problēma ir darbinieku niecīgais atalgojums — vidējā samaksa kvalificētam speciālistam ar vismaz vienu augstāko izglītību ir Ls 380 «uz papīra». «Ja mūs interesē efektīvi darboties spējīgas kontrolējošās institūcijas, tad cilvēkiem ir arī atbilstoši jāmaksā, lai viņi varētu pilnvērtīgi strādāt un nerastos nevajadzīgi vilinājumi,» saka valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Dzirkstelītes acīs apdzisušas

«Nevar dzīvot ar nepadarīta darba sajūtu un strādāt ugunsdzēsēju režīmā. Mēs esam pārstrādājušies un izdeguši. Dzirkstelīte acīs ir nodzisusi,» saka Valmieras RVP direktore Inga Zudāne. Visļaunākais, ka tas noticis ar cilvēkiem, kas, veidojoties VVD, sāka strādāt kā simtprocentīgi vides aizsardzības entuziasti. Tagad šie darbinieki balso ar atlūgumiem — viņi atrod divas un vairāk reižu labāk atalgotu darbu firmās, pašvaldībās un citās valsts iestādēs. Valmieras RVP ir bijusi pat tik dramatiska situācija, kad uz astoņām speciālistu vietām ir tikai divi darbinieki. «Neviens nevēlas ar savu pašaizliedzību stiprināt iestādi, kura valstij, izrādās, nav vajadzīga,» secina I. Zudāne.

Cilvēki tiek noturēti, apelējot pie apzinīguma, atzīst Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktore Inta Hahele. Arī šajā pārvaldē, kas vides aizsardzību uzrauga Rīgā, Rīgas rajonā, Jūrmalā un Ogres rajonā, galvenie darbarūķi ir pensijas un pirmspensijas vecuma darbinieki un studenti, kas vides pārvaldē bieži vien pāris gados apgūst specialitāti un tad atrod darbu pašvaldībā vai firmās.

I. Hahele atzīst, ka vides aizsardzības iestādēs laiku pa laikam ir bijuši grūti laiki. Sevišķi smagi bijis jāstrādā neatkarības atgūšanas pirmajos gados, kad bija jāapgūst aizgājušā padomju okupācijas karaspēka atstātais mantojums. Taču tad daudzas jaunizveidotās iestādes strādāja līdzīgi smagos apstākļos, bet tagad starp valsts iestādēm atalgojuma ziņā ir būtiskas atšķirības. Diemžēl VVD darbinieki ir vienā no bēdīgākajām situācijām. I. Hahele ir nopietni nobažījusies, kā darbā noturēt gadiem veidoto kolektīvu, līdzšinējo līmeni, zinošos un pieredzējušos speciālistus.

Vides pārvalžu vadītāji neslēpj, ka viņu darbinieki, lai piepelnītos, piestrādā par sargiem, dzīvokļu remontētājiem, bērnu pieskatītājiem vai raujas savā zemnieku saimniecībā vai bišu dravā. Kāda vairs atdeve tiešajā darbā?

Izmisuma vēstule ministram

Šā gada 6. februārī visu astoņu RVD vadītāji un Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktore Evija Šmite nosūtīja vēstuli vides ministram Raimondam Vējonim, Vides ministrijas valsts sekretāram Guntim Puķītim un VVD ģenerāldirektoram Vilim Avotiņam, lai atklāti paustu bažas par vides aizsardzības sistēmas vājināšanos. Vēstulē skaidrots, ka pēdējo dažu gadu laikā VVD funkcijas ir būtiski paplašinājušās gan Baltijas jūras piekrastes, gan jaunu «NATURA 2000» teritoriju, gan ozona slāņa noārdošo vielu kontrolē, gan riska uzņēmumu un dažādu atkritumu punktu apsekošanā, gan citās jomās. Ņemot vērā darbības specifiku, Valsts vides dienestā nepieciešami speciālisti, kam ir vismaz viena vai vairākas vides specialitātes — ģeoloģija, hidroloģija, ķīmija, vides zinātne vai cita un klāt vēlama vismaz pirmā līmeņa juridiskā izglītība. Taču jaunu kadru konkursi vai nu vispār ir bez rezultātiem, vai jāpieņem kvalifikācijai neatbilstoši darbinieki. Gadoties, ka šādam iesācējam jau pēc mēneša jāgatavo atļaujas uzņēmumiem par piesārņojošas darbības veikšanu, lai gan par tādām lietām kā gaistošie organiskie savienojumi vai siltumnīcefekta gāzes viņš nav pat dzirdējis.

«Izņēmums nav arī situācija, kad MARPOL starptautiskās konvencijas prasību ievērošanas uz kuģiem kontroles veikšanai (tam nepieciešamas specifiskas, laba līmeņa zināšanas jūrniecībā un angļu valodā, kā arī spēja pamatoti piemērot sodus par pārkāpumiem vairāku tūkstošu latu apmērā) konkursā pieteicās vienīgi darbmācības skolotājs, dzintara apstrādes speciāliste ar filoloģes izglītību un zivju vērēja vietējā kombinātā,» vēstulē minēts arī šāds kuriozs.

Pašlaik jaunajam VVD speciālistam ar atbilstošu augstāko izglītību spējot piedāvāt 340 latus pirms nodokļu nomaksas mēnesī un perspektīvu pēc ne mazāk kā 8 gadu izcila darba panākt algas palielinājumu par 80–100 latiem. Tajā pašā laikā vienkāršam sviestmaižu gatavotājam, kam jāsaliek kopā divas maizes rikas ar desu un salātu lapu pa vidu, sola 450 latus mēnesī. Arī virknē citu līdzīgu valsts iestāžu inspektoriem un referentiem šogad algas paaugstinājums ir ne mazāks par 100 latiem un, piemēram, Pārtikas un veterinārajā dienestā algas sasniedz Ls 520–550, Veselības inspekcijā — Ls 540, Valsts augu aizsardzības dienestā — Ls 520–540, Valsts meža dienestā — Ls 700. Uz šā fona VVD šogad var paaugstināt algas tikai par 7% uz iekšējo rezervju rēķina.

Rakstot šo vēstuli, uz kuru jau vairāk nekā pusotru mēnesi nav atbildes, reģionālo pārvalžu vadītāji tās saturu pārrunājuši ar saviem darbiniekiem, un arī viņi cer uz pamatotu skaidrojumu, kas darīts, lai novērstu krīzi VVD. «Vismaz atklātu sarunu mēs tomēr bijām pelnījuši. Godīgu atbildi, ar ko varam rēķināties,» uzskata I. Zudāne. «Ja naudas tik tiešām nebūs, iespējams, jāpieņem radikāli lēmumi. Štati jāsamazina kaut vai uz pusi. Bet labākos darbiniekus nedrīkst zaudēt, jāvelta līdzekļi viņu izglītošanai un piesaistei. Taču nedrīkst sagraut VVD sistēmu. Ja tagad mēs pieņemsim katru, kas tikai prot rakstīt, pēc gadiem šie cilvēki būs tie, kas pieņems lēmumus. Tas ir sabiedrībai bīstami. Un arī valstij, jo Latvijai var nākties maksāt bargas summas par nepamanītiem vides aizsardzības direktīvu pārkāpumiem.»

Pēdējās pāris nedēļās divās no RVP — Lielrīgas un Jelgavas — izveidojušās darbinieku arodbiedrības. «Tas ir galējais solis. Protestē tie cilvēki, kuri grib strādāt, kuri šajā darbā iegulda sirdi un dvēseli, riskē ar sevi, grib strādāt ar rezultātu. Ne jau caurskrējēji,» uzskata Jelgavas RVP direktors Hardijs Verbelis.

Mēs nejūtam aizstāvību no augšas, to, ka par mums cīnās, nejūtam, ka sakārtots VVD valstī ir vajadzīgs, sacīja vairāki aptaujātie RVD vadītāji.

Par godīgiem, lai melotu

Tieši Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Vilis Avotiņš bija tas, kas man parādīja RVD vadītāju vēstuli. Viņi paši nav tie, kas savu nelaimi iznestu presē bez atbildes pašu mājās. Jā, Latvijas vides sargu darba slodze, salīdzinot, piemēram, ar Dāniju, jau pirms vairākiem gadiem bija piecreiz lielāka. Bet tagad uzdevumi vismaz divkāršojušies. Jā, VVD pašlaik spēj nosegt tikai problēmu aisberga redzamo daļu, skan ģenerāldirektora atbildes par dienesta darbības efektivitāti. Viņš VVD ģenerāldirektora krēslā ir trīs gadus, pirms tam pats bijis vides inspektors un vairākus gadus Lielrīgas RVP vadītāja vietnieka un vadītāja amatā. Tātad lieliski orientējas VVD problēmās. Bet, runājot par dienesta pašreizējo situāciju, viņa balsī ir apjukums.

«Pašlaik katrs ministrs aizstāv savu nozari. Man ir tāds iespaids, ka budžets tiek dalīts nevis pēc argumentiem, cik kuram vajadzētu no valstisko interešu viedokļa, bet pēc citiem principiem. Kad piešķir naudu, prioritātēs ierakstītais tiek aizmirsts. Ja valdošās partijas biedri pārstāv kādu nozari, viņiem nodrošina, lai viņi veiksmīgi saimniekotu, šī nozare veiksmīgi attīstītos un lai iegūtu atbalstu sabiedrībā un popularitātei uz nākamajām vēlēšanās. Man vienkārši nav cita skaidrojuma, kāpēc Vides ministrijai un VVD, kurām būtiski palielinātas funkcijas un uzticēta liela atbildība saistībā ar ES direktīvām, piešķir finansējumu, kas ne tikai nav pietiekams, bet pat nenosedz pamatvajadzības.»

Uz jautājumu, vai ir pārliecība, ka, saņemot šādu atalgojumu, būtisku vides pārkāpumu gadījumā vides inspektors riskēs nostāties pret ietekmīgu amatpersonu vai bagātu firmu, izvairīgi atbild gan V. Avotiņš, gan vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS). Ministram arī nav pārliecības, ka šādos apstākļos nav iespējami korupcijas gadījumi. V. Avotiņš gan esot pārliecināts par saviem kolēģiem un uzskata, ka godīgs cilvēks tāds arī paliks neatkarīgi no darba samaksas. Taču šie cilvēki vienkārši aiziet.

Ministrs skaidro, ka pēdējos trīs gados VVD darbinieku vidējā alga pacelta no Ls 170 līdz Ls 380 pirms nodokļu nomaksas. Tas esot vairāk nekā, piemēram, saņemot Nacionālā botāniskā dārza darbinieki. R. Vējonis gan nenoliedz, ka vides inspektoru atbildība un darba slodze nenoliedzami ir daudz lielāka un viņi būtu pelnījuši vismaz Ls 500. Taču šāds algu palielinājums no valsts budžeta prasītu papildu 1,5–1,7 miljonus latu. «Valsts institūcijās, kur izdevies paaugstināt algas, piemēram, Valsts zemes dienestā, veikta būtiska reorganizācija, bet Valsts meža dienesta būtisks atbalsts ir «Latvijas Valsts mežu» peļņa. Savukārt ar skolotājiem, policistiem, mediķiem un kultūras darbiniekiem par algu politiku valdībai ir īpašas vienošanās,» skaidro vides ministrs. Viņš piebilst, ka pret vides institūcijām attieksme ir cita. Pirmkārt, to darbinieki neiziet ielās un nestreiko, otrkārt ir kontrolējošas institūcijas, kas daudziem nepatīk. «Vides kontrole nereti tiek uztverta kā traucējošs faktors, jo Vides ministrija ierobežo kāpu apbūvi, ostu nekontrolētu attīstību un citu. Bet galvenais iemesls tas, ka Latvijas budžets nespēj nodrošināt tik lielu valsts pārvaldi. Budžets nepildās tik labi, kā plānots. Un izskatās, ka arī nākamgad taupības režīms turpināsies.»

Kāpēc RVP vadītājiem tomēr joprojām uz vēstuli nav sniegta atbilde?

«Es negribu formāli uzrakstīt, ka mēģināšu jautājumu risināt un cīnīšos par finansējuma palielināšanu. Es gribu sniegt konkrētu atbildi, bet vēl to nevaru. Iespējams, atbilde būs pēc 22. aprīļa, kad Finanšu ministrija atskaitīsies par budžeta izpildi,» godīgi saka R. Vējonis.

Par situāciju VVD R. Vējonis informējis premjeru Ivaru Godmani.

Algas un valstiska domāšana

Valsts kontrole pašlaik pārbauda valsts iestāžu 2007. gada finanšu pārskatus. Tiks vērtēta arī tajās īstenotā algu politika, tā iegūstot priekšstatu, cik par līdzīga darba veikšanu maksā vienā iestādē, cik otrā, cik trešajā. Valsts interesēs ir arī domāšana par saviem darbiniekiem atbilstošu finansējumu, uzskata galvenā valsts kontroliere Inguna Sudraba. «Ja mūs interesē efektīvi darboties spējīgas kontrolējošās institūcijas, tad cilvēkiem ir arī atbilstoši jāmaksā, lai viņi varētu pilnvērtīgi strādāt un nerastos nevajadzīgi vilinājumi.»