Krievijas izcelsmes ASV pilsoņa miljonāra Leonīda Rožeckina pazušanas lietā otrā aizturētā persona — kāds vīrietis, kurš ir Latvijas pilsonis, — jau atbrīvots, un viņam piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, to aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa.
Otrs Rožeckina pazušanas lietā aizturētais vīrietis jau atbrīvots
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā sacīja Rekšņa, Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes darbinieki pieņēmuši lēmumu aizturēt šo otru personu, jo tā kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā bija sniegusi pretrunīgas liecības. Tomēr, veicot procesuālās darbības, policijai vajadzējis secināt, ka nav pamata šo personu turēt apcietinājumā, tāpēc tā atbrīvota.
To, ka Rožeckina pazušanas lietā esot aizturēta vēl viena Latvijā dzīvojoša persona, šodien intervijā Latvijas Radio teica Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis. Plašāku informāciju par otru aizturēto Lieljuksis nesniedza, kā arī neatklāja, kas ir aizturētais.
Šodien laikraksts «Telegraf» ziņo, ka Rožeckins interesējies par telekomunikāciju operatora «Lattelecom» privatizāciju. Lieljuksis paziņoja, ka nevar šādu informāciju apliecināt. Arī uz jautājumu, vai Rožeckins ir noslepkavots, policijas priekšnieks atbildēja izvairīgi, norādot, ka nevar to apgalvot, taču šādas bažas pastāv.
Lieljuksis apstiprināja iepriekš plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka Rožeckina pazušanas lietā apcietinātais ir miljonāra Jūrmalas mājas pārvaldnieks Anatolijs Demčenkovs. Taču informāciju par Demčenkova saistību ar PSRS Valsts drošības komiteju nosauca par fantāzijām.
Kā ziņots, Demčenkovu apcietināja Jūrmalas pilsētas tiesa. Viņš tiek turēts aizdomās pēc Krimināllikuma 116. panta un 20. panta 4. daļas — par slepkavības atbalstīšanu, žurnālistus informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Gundega Lapiņa.
Apcietinājums viņam pēc policijas lūguma piemērots kā drošības līdzeklis.
Krimināllikuma 20. panta 4. daļā teikts, ka par atbalstītāju uzskatāma persona, kas apzināti veicinājusi nozieguma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus tā izdarīšanai, kā arī persona, kas iepriekš apsolījusi noslēpt nozieguma izdarītāju vai līdzdalībnieku, nozieguma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, nozieguma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus vai arī iepriekš apsolījusi iegādāties vai realizēt šādus priekšmetus.
Kā ziņots, 19. martā sāktais kriminālprocess par Rožeckina pazušanu vēlāk tika pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 116. panta — par slepkavību. Ekspertīze apliecinājusi, ka uzņēmēja mājās atrastās asinis ir viņa.
Tomēr apcietinātā vīrieša advokāte Inese Lūse noliedzoši atbildēja uz aģentūras LETA jautājumu, vai lietā esošie pierādījumi neapgāžami liek secināt, ka Rožeckins patiešām ir noslepkavots. Viņasprāt, šādu pierādījumu lietā nav.
Kā ziņots, pēc policijas sniegtās informācijas, Rožeckins 16. martā laika posmā no plkst. 0.15 līdz 7.30 nenoskaidrotos apstākļos pazudis no viņam piederošas mājas Jūrmalā, Kāpu ielā, un līdz šim brīdim vīrieša atrašanās vieta nav zināma.
Policija aicina atsaukties ikvienu iedzīvotāju, kurš laika posmā no 10. līdz 18. martam Jūrmalā redzējis pārvietojamies Rožeckinam piederošo automašīnu «Porshe Cayenne» tumši zilā krāsā ar valsts numuru «AZUR».
Policijai par notikušo joprojām ir trīs versijas — iespējams, notikusi slepkavība vai uzņēmējs ir nolaupīts, vai arī viņš pats inscenējis savu nolaupīšanu.
Rožeckins dzimis 1966. gadā Sanktpēterburgā (tolaik — Ļeņingrada), bet 13 gadu vecumā kopā ar vecākiem emigrēja uz ASV, kur ieguvis izglītību Kolumbijas universitātē un Hārvarda Juridiskajā skolā. ASV viņš strādājis par juristu federālā tiesneša birojā, bijis advokāts birojos «Sullivan & Cromwell» un «White & Case», bet pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā atgriezās Krievijā, kur nodibināja savu juridisko firmu.
Rožeckins bija viens no pazīstamās Krievijas investīciju bankas «Renaissance Capital» dibinātājiem, bet 1998. gadā no bankas aizgāja un nodibināja savu investīciju kompāniju «LV Finance», kuras lielākais aktīvs bija 25% «MegaFon» akciju.
2003. gadā viņš savu kompāniju un līdz ar to arī «MegaFon» daļas pārdeva «Alfa Group», bet tiesvedība par šo darījumu turpinājās līdz pat pagājušā gada nogalei. Pret Rožeckinu saistībā ar šo darījumu Krievijā pat tikusi ierosināta krimināllieta par krāpšanu, jo viņš pirms tam par akcijām jau esot saņēmis 40 miljonus ASV dolāru no Bermudu salās reģistrēta fonda IPOC. Pats Rožeckins gan apgalvojis, ka parakstīt dokumentus piespiests ar draudiem un draudējis esot toreizējais Krievijas informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju ministrs Leonīds Reimans, kas esot patiesais IPOC īpašnieks.
Rožeckins 2006. gadā ticis izsludināts starptautiskajā meklēšanā, un tiesa sankcionējusi viņa arestu. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Rožeckins joprojām ir Interpola meklēšanā. Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) paziņojis, ka Rožeckins ceļojis ar viltotu Latvijas pilsoņa pasi.
Pēdējos gados Rožeckins biznesa aktivitātes Krievijā ir ievērojami samazinājis. Viņam pieder Londonas ikdienas bezmaksas biznesa avīze «City A.M.», bet pērn viņš kopā ar «The Walt Disney Company» bijušā vadītāja dēlu un vairākiem citiem uzņēmējiem Losandželosā nodibināja kinofilmu producentu kompāniju «L+E Productions».
Īpašumu Jūrmalā Rožeckins iegādājies 2003. gadā par 900 000 latu, liecina Zemesgrāmatas informācija.