Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9824825t1h6ee5.jpg)
Tādi viņi ir — karstasinīgi! Gan viņš, gan viņa. Pirms teikt itālietim vai itālietei jāvārdu, izlasi šo:
* * *
15.00
— Hallo, mīļais? Man mājās vienai garlaicīgi, un es nolēmu tev piezvanīt. Ko dari?
— Strādāju, protams. Daudz darba. Atā, mīļā!
15.20
— Hallo, mīļais?… Man šķita, ka tu runāji ar mani tik vienaldzīgi…
— Esmu darbā — šeit ir pilns ar cilvēkiem. Līdz vakaram!
15.30
— Hallo, tas esi tu?… Tu tomēr man varētu pateikt kaut ko mīļu!
— Esmu aizņemts! Vakarā pateikšu.
15.35
— Hallo! Agrāk tu biji drosmīgāks — pat pilsētas laukumā kliedzi par jūtām pret mani! Gļēvulis!… Nu, pasaki, ka mīli…
— Netraucē man strādāt, liec mieru!
15.38
— Tas esi tu, lupata?… Tad pasauc manu vīru. Kā KĀDU?! To, kam uz ģīmja rakstīts, ka viņš ir lupata!… Ja tu tūlīt pat nepateiksi, ka mani mīli, es tevi pametīšu!
— Paldies Dievam! Laimīgu taciņu!
15.40
— Briesmonis!… Es savācu mantas… Nu? Teiksi vai ne!
— Ej pie velna!
15.42
— Viss, nelieti, es aizeju! Paliec sveiks! Nu?…
— !!!
15.45
— Hallo! Tu vēl neesi aizgājusi?…Tad klausies: es mīlu tevi, maita tu tāda!
— Nu re… Tā uzreiz būtu teicis! Nekavējies, nāc drīz, dārgais, — es pīrāgu izcepu. Skūpstu!