Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9825928t1hbae7.jpg)
Norvēģu rakstnieks Knuts Hamsuns (1859-1952) pasaules literatūrā ieņem vienu no izcilākajām vietām kā mīlestības apdziedātājs, mākslinieks, kas atklājis un attēlojis jaunas mīlestības jūtu nianses.
Romānu «Pāns» (1894) ar pilnām tiesībām var nosaukt par mīlestības mistēriju, jo tieši mīlestība nosaka romāna varoņu rīcību un attieksmes.
Leitnants Glāns, dzīvodams mežā kopā ar savu medību suni Ezopu, īstu brīvību un laimi izjūt tikai pilnīgā vientulībā, vienatnē ar krāšņo ziemeļu dabu. Civilizētā pasaulē viņš jūtas netīkami un neveikli. Viņam ir garlaicīgi sabiedrībā, kas sapulcējusies vietējā bagātnieka un tirgotāja Maka mājā, kad jāklausās banālās sarunās par lietām, kam Glāna acīs nav nekādas vērtības. Taču mīlestība nicina aizspriedumus, nepadodas saprāta kontrolei un nepazīst šķēršļus. Kaisle, kas uzplaukst pret lepno un izlutināto tirgotāja meitu Edvardu, kā valdonīgā stihija ierauj savā mutulī Glānu un, līdzīgi elku dievībai, prasa upurus.