Pēc kredītiem – apdomīgi

Rasmuss Pētersons, Nordea bankas Kredītu analīzes nodaļas vadītājs:

«Hipotekāro kredītu pieaugums pašreiz ir zemāks nekā pagājušajā gadā, tomēr pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem un līdz ar to arī hipotekārajiem kredītiem nav zudis. Kādu brīdi daudzi potenciālie mājokļu pircēji bija ieņēmuši nogaidošas pozīcijas, cerot, ka nekustamā īpašuma cenas kritīsies, tomēr šobrīd tirgus ir iegājis stabilizācijas fāzē un daļa pircēju vairs negaida tālāku cenu pazemināšanos, bet iegādājas nekustamo īpašumu. Mēs apzināmies, ka tirgus attīstība vairs nebūs tik strauja kā līdz šim. 2008. gadā paredzam kreditēšanas tempu pieaugumu līdz 25%. Mēs vēl joprojām tirgū redzam labus, maksātspējīgus klientus, kas var rēķināties ar mūsu pakalpojumiem.»

Arnis Škapars, SEB Unibankas Privātpersonu apkalpošanas atbalsta pārvaldes vadītājs:

«Mūsu pēdēja laika novērojumi liecina par to, ka potenciālie kredītņēmēji ir kļuvuši apdomīgāki un sāk apzināties savas finansiālās iespējas. Pirms kredīta saņemšanas tiek rūpīgi analizēts esošo un sagaidāmo ienākumu apjoms, tiek meklēti konkrētam gadījumam atbilstošākie kredīta nosacījumi un izzinātas iespējas mainīt kredīta parametrus, ja tāda nepieciešamība nākotnē rastos. Banku izsniegto kredītu portfeļu apjomi ir samazinājušies, un to uzskatām par tirgus stabilizācijas pazīmi, tādēļ mēs turpinām ikdienas darbu: konsultējam un kreditējam klientus. Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū parādījušās cenu krituma gaidas. Tāpēc paredzam, ka šī gada laikā tirgus kopumā varētu augt mērenāk – aptuveni par 10–20% atkarībā no ekonomiskās situācijas valstī.»

Jānis Hermanis, Hipotēku bankas Aizdevumu departamenta Tautsaimniecības un kreditēšanas analīzes nodaļas vadītājs:

«Ir skaidrs, ka kopējais izsniegto kredītu apjoma pieaugums vairs nebūs tāds pats kā iepriekšējos gados. Bankas piekopj piesardzīgāku kreditēšanas politiku, rūpīgāk izvērtējot potenciālos klientus, t.sk. ievērojot inflācijas apkarošanas plānā ietvertās prasības par aizņēmēja līdzdalību un oficiālu ienākumu apstiprinājumu. «Kreditēšanas mašīna» darbosies lēnāk, un ir sagaidāms, ka bankas vairāk pievērsīsies citiem darbības virzieniem un produktiem. Ja kopējais pieaugums vairs nebūs tik straujš, bankas varētu sākt asāk konkurēt par esošajiem klientiem un mēģināt tos pārvilināt.»

Dzintars Kalniņš, Hansabankas Privātpersonu kreditēšanas nodaļas vadītājs:

«Latvijas iedzīvotāju vēlme uzlabot savus dzīves apstākļus būs galvenais nekustamā īpašuma un kreditēšanas virzītājspēks. Cilvēki arvien vairāk skatās uz īpašumu kā uz patēriņa, nevis investīciju objektu, tāpēc vēl svarīgāka nākotnē būs īpašuma kvalitāte. Un no kvalitātes viedokļa tiks vērtēti gan pērkamie īpašumi, gan jau pašreiz īpašumā esošie. Līdz ar to noteikti strauji attīstīsies tie aizdevumi, kurus varēs izmantot īpašuma kvalitātes uzlabošanai. Jauns virziens būs uzkrājumu un aizdevuma produktu ciešāka sasaiste. Bankas mazāk piedāvās atsevišķus aizdevumus un uzkrājumus, bet sniegs tos kā vienotu, kompleksu pakalpojumu».
 
– Kādas izmaiņas piedzīvojuši Latvijas banku piedāvātie hipotekārās kreditēšanas pakalpojumi?
 
Jānis Hermanis, Hipotēku banka: «Pretinflācijas plāna rezultātā ir ieviesti stingrāki noteikumi iedzīvotājiem kredītu saņemšanai, un tie skāruši praktiski visas bankas. Ir samazinājies potenciālo kredītņēmēju loks, stingrāki ir atsevišķi nosacījumi, piešķirot jaunus aizdevumus (tagad vajadzīga aktīvāka aizņēmēja līdzdalība, ir mainīts nodrošinājuma apjoms u.tml.), kā rezultātā kreditēšanas aktivitātes kļuvušas mērenākas. Kreditēšanas tempus mazinājušas ne tikai valdības aktivitātes, bet arī tas, ka bankas pašas kļuvušas piesardzīgākas, izskatot kredītu pieteikumus. Šo piesardzību pastiprina ekonomiskās situācijas izmaiņas (inflācija, nekustamā īpašuma cenu kāpuma apstāšanās, procentu likmju pieaugums, valūtas risks) u.c.»
 
Arnis Škapars, SEB Unibanka: «SEB Unibanka arī turpmāk sniegs finansējumu privātpersonām un uzņēmējiem biznesa attīstībai. Banka izsniedz kredītus nekustamā īpašuma iegādēi, tikpat rūpīgi izvērtējot klientus kā iepriekšējos gados, pārbaudot klienta regulāros ienākumus un kredīta maksātspēju. Mēs esam gatavi sadarboties ar cilvēkiem, kas atbilst bankas izvirzītajiem nosacījumiem kredīta piešķiršanai.»
 
Dzintars Kalniņš, Hansabanka: «Noteikts skaits cilvēku atzīst, ka hipotekāro kredītu viņiem traucē saņemt iemaksai nepieciešamās summas trūkums. Tāpēc esam izveidojuši produktu, kas viņiem var palīdzēt – pirmās iemaksas krājkontu.»
 
Rasmuss Pētersons, Nordea banka: «Banka nepārtraukti strādā pie servisa kvalitātes uzlabošanas, lai pēc iespējas atvieglotu kredīta saņemšanu, lai tā būtu vienkāršāka, saprotamāka, ērtāka. Mēs vienmēr esam bijuši konservatīvi un piesardzīgi kreditētāji, tādēļ pēc izmaiņām mūsu bankas kreditēšanas politikā pēdējo mēnešu laikā nav bijis vajadzības.»
 
– Nekustamo īpašumu cenas vairs neaug tik strauji, vai bankas negribēs iegūt vērtīgākas ķīlas? Vai kredītņēmējiem piepeši nebūs jāmeklē papildu nodrošinājums?
 
Arnis Škapars, SEB Unibanka: «Ja klients turpina atbildīgi atmaksāt kredītu, bankai nav nekāda pamatojuma prasīt papildu nodrošinājumu. Tas vienkārši nav nepieciešams. Savukārt, ja ar atmaksu ir sarežģījumi, papildu nodrošinājuma pieprasīšana nepalīdzēs atrisināt problēmu nevienai no pusēm. Tad atkarībā no situācijas jāmeklē citi risinājumi, kā palīdzēt kredīta ņēmējam.»
 
Rasmuss Pētersons, Nordea banka: «Nordea banka nesagaida strauju nekustamo īpašumu cenu kritumu. Tādēļ, pat ja nekustamo īpašumu cenas atsevišķos tirgus segmentos uz laiku kritīsies, banka neprasīs papildu nodrošinājumu.»
 
Jānis Hermanis, Hipotēku banka: «Ņemot vērā to, ka nekustamā īpašuma cenas šobrīd ir samazinājušās, aizņemšanās, pamatojoties uz «ķīlas vērtības celšanos», praktiski vairs nav iespējama. Klientiem, kas ir bijuši disciplinēti un jau iepriekš pildījuši aizdevuma līgumu nosacījumus, banka negatavojas prasīt papildu nodrošinājumu.»
 
Dzintars Kalniņš, Hansabanka: «Pieredze rāda, ka cilvēki par jauna īpašuma iegādi sāk domāt apmēram piecus gadus pēc tam, kad ievākušies savā pašreizējā miteklī. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai īpašumu cenas būtu mainījušās gan uz augšu, gan uz leju. Bet nekustamais īpašums vienmēr kalpo kā lielisks investīciju objekts – atmaksāto kredīta daļu jebkurā laikā var izmantot nākamā īpašuma iegādei.»
 
– Kas notiks ar tiem, kas tomēr nespēs atmaksāt kredītu?
 
Jānis Hermanis, Hipotēku banka: «Pieaugot dzīves dārdzībai, cilvēkiem ir grūtāk nomaksāt kredītus – jo sevišķi tiem, kas cerēja uz «vēl labākiem laikiem». Šādu cilvēku skaits pieaug, tomēr tas nav milzīgs. Nepieciešams izšķirt divus dažādus gadījumus: ja ikmēneša atmaksas kavējumiem ir objektīvi apstākļi un klients ir apņēmies turpmāk atmaksāt kredītu, – tādā gadījumā bankas piedāvā piemērotu risinājumu (t.sk. īslaicīgas kredītu brīvdienas). Otrs gadījums – ja klients nav gatavs vai spējīgs ilgstoši kārtot kredītsaistības (vai nu sākotnēji nav nopietni izvērtējis savu maksātspēju, vai arī tam bijuši spekulatīvi nolūki). Tad bankas var uzsākt kredīta piedziņu, pārdodot īpašumu.»
 
Arnis Škapars, SEB Unibanka: «Gadījumos, ja nespējam vienoties ar kredīta ņēmēju, banka rīkojas likumā noteiktajā kārtībā. Tomēr esam bijuši piesardzīgi. SEB Unibankā ir mazāk kredīta parādnieku nekā vidējai Latvijas bankai.»
 
Dzintars Kalniņš, Hansabanka: «Hansabankai ir relatīvi maz tādu klientu, kuri vairs nespēj atdot parādu. Hansabanka neveic nekādas darbības ar viņu īpašumiem. Tiek meklēti risinājumi, lai palīdzētu cilvēkiem atgūt finanšu stabilitāti. Ir ļoti daudz variantu kā palīdzēt.»
 
Rasmuss Pētersons, Nordea banka: «Nordea bankā kavēto kredītu skaits pēdējā pusgada laikā ir mazliet pieaudzis, tomēr tas joprojām ir ļoti zems salīdzinājumā ar banku nozari kopumā. Ir svarīgi uzsvērt, ka līdz šim mēs neesam saskārušies ar tik lielām mājokļu kredītu atmaksas problēmām, lai tās varētu pacelt vispārējas problēmas līmenī. Protams, mēs esam reālistiski un rūpīgi sekojam ekonomiskās situācijas attīstībai valstī. Nenoliedzam, ka ekonomiskais fons rada zināmas bažas. Tomēr, tā kā līdz šim esam ļoti rūpīgi izvērtējuši savu klientu ienākumu samērīgumu iepretim ikmēneša kredītu maksājumiem, arī šajos apstākļos jūtamies droši un stabili par savu klientu maksātspēju un vienlaikus arī par sava kredītportfeļa kvalitāti. Iemesli, kāpēc cilvēki vairs nespēj atmaksāt savus kredītus, var būt ļoti dažādi. Cik kredītņēmēju, tik situāciju. Taču visiem varu teikt: mēs esam ieinteresēti jau laikus konstatēt problēmas kredītu apmaksā un kopā ar klientu meklēt kādus risinājumus.»
 
– Kā izmaiņas tirgus situācijā ietekmē tos, kam jāatmaksā aizdevums?
 
Dzintars Kalniņš, Hansabanka: «Esošos aizņēmējus maz skar pārmaiņas nekustamā īpašuma vai kreditēšanas tirgū. Lielākās bankas vienmēr ir izsniegušas pārdomātus aizdevumus: tas nozīmē, ka aizdevuma atmaksai tērē ne vairāk par 30-40% no ģimenes ikmēneša ienākumiem. Tas dod zināmu bufera efektu gadījumā, ja mainās ienākumi vai tēriņi. Bet mēneša maksājumu fiksēšanai ir vairāki risinājumi. Slēdzot līgumu ar banku, ir vērts pievērst uzmanību ne tikai likmei, bet arī noskaidrot, kādas ir nosacījumu maiņas iespējas visa kredīta laikā. Būtiski ir izvēlēties stabilu partneri, kas būs gatavs palīdzēt ikvienā brīdī, nevis tikai izsniedzot aizdevumu.»
 
Jānis Hermanis, Hipotēku banka: «Būtu ieteicams apzināties, kāda ir ikmēneša ienākumu un izdevumu bilance, tomēr īpašu uzmanību pievēršot savu izdevumu apjomam un struktūrai (jo tēriņiem parasti ir grūtāk izsekot). Ir jābūt plānam, kā pārskatīt ikmēneša izdevumus, ja inflācijas un cenu kāpuma rezultātā tie sāk pārsniegt ienākumus. Kredītņēmējiem būtu ieteicams rūpīgāk izvērtēt savu finansiālo stāvokli, sevišķi ņemot vērā to, ka hipotekārā kredīta saistības būs spēkā vairākus gadu desmitus. Klients ar banku gluži kā laulībā būs kopā gan «labos», gan «sliktos laikos». Tāpēc pirms tik atbildīga soļa vispirms sev jāatbild uz jautājumu par to, cik stabili ir ienākumi un kādas ir iespējas savilkt jostu neparedzētos apstākļos. Vēlams iespēju robežās saglabāt zināmu rezervi «grūtākiem laikiem» – samazinot atsevišķus izdevumus, no kuriem var atteikties, vai arī ieguldot kādā no banku piedāvātajiem investīciju produktiem.»
 
Rasmuss Pētersons, Nordea banka: «Nepārprotami esošā situācija cilvēkiem var radīt nestabilitātes sajūtu, no kā cilvēki cenšas izvairīties, meklējot dažādus risinājumus. Mēs kā banka izprotam šo situāciju, tādēļ piedāvājam dažādus risinājumus, piemēram, labvēlības periodu, kredītu brīvdienas, kredītu ar vienādiem ikmēneša maksājumiem, fiksētās likmes, apdrošināšanu pret procentu likmju kāpumu un citus risinājumus.»

,

Dzintars Kalniņš, Hansabanka: «Šobrīd nav pamata apšaubīt nevienas valūtas drošību. Būtiska ir klienta paša pārliecība par izdevīgumu.»
 
Arnis Škapars, SEB Unibanka: «No finansiālās drošības viedokļa kredītu ir vēlams ņemt valūtā, kurā klientam ir ienākumi – tātad, latos. Kaut arī šobrīd starpbanku likme Rigibor, no kuras ir atkarīgs ikmēneša kredīta maksājums, ir sasniegusi ļoti augstu līmeni, nevaram tomēr būt droši, ka tā nepieaugs vēl straujāk. Ja klients izprot un ir labi informēts par naudas tirgus sniegtajām iespējām, viņš var ņemt kredītu kādā ārvalstu valūtā, piemēram, eiro, kas šobrīd ievērojami samazinātu kredīta maksājumus».
 
Rasmuss Pētersons, Nordea banka: «Pilnīgi noteikti varam teikt, ka populārākā valūta šodien ir eiro, tomēr mēs kā banka valūtas izvēli atstājam klienta ziņā. Ja klienti vaicā pēc rekomendācijām, vienīgais, ko varam ieteikt, – aizņemties valūtā, kādā tie saņem ienākumus.»
 
Jānis Hermanis, Hipotēku banka: «Tā kā procentu likmes aizdevumiem eiro un dolāros ir ievērojami zemākas nekā aizdevumiem latos, tad klienti labprātāk izvēlas ņemt aizdevumu ārvalstu valūtā. Bet, ja ienākumi ir latos, bet aizdevums – ārvalstu valūtā, mājsaimniecības budžetā ir jāparedz noteikta rezerve, lai nodrošinātos pret iespējamām valūtas kursu svārstībām.»
 
- Kādas svārstības piedzīvo procentu likmes?
 
Rasmuss Pētersons, Nordea banka: «Izvērtējot banku piedāvājumus, jāpievērš uzmanība pievienotajai procentu likmei, kas ir tikai viena daļa no kopējās procentu likmes. Banku pievienotās procentu likmes ir likmes, ar ko bankas savā starpā vienmēr ir sacentušās, piesaistot pēc iespējas vairāk klientu. Nor-dea bankas pievienotās likmes ir 0,6% un vairāk.»
 
Arnis Škapars, SEB Unibanka: «Vidējā procentu likme pakāpeniski samazinājās pēdējo 2-3 gadu laikā, taču šobrīd tā kļūst stabila.» Jānis Hermanis, Hipotēku banka: «Pēdējo 12 mēnešu laikā procentu likmes izsniegtajiem kredītiem ir kāpušas visās valūtās; it īpaši tas attiecas uz aizdevumiem latos.»
 
Dzintars Kalniņš, Hansabanka: «Aizdevuma likmes ir stabilas un tiek noteiktas katram klientam individuāli. Svārstības abos virzienos notiek nepārtraukti, jo lielā mērā ir atkarīgas no situācijas pasaules finanšu tirgos. Jārēķinās, ka tik lēti kredīti kā iepriekšējos gados Latvijā vēl kādu laiku nebūs pieejami. Tajā pašā laikā mēs runājam par pieaugumiem, kas ir mērāmi procenta desmitdaļās.»
 
– Kādu likmi labāk izvēlēties – fiksēto vai mainīgo?
 
Dzintars Kalniņš, Hansabanka: «Katrai likmei ir savas priekšrocības. Tā kā Euribor un Libor šobrīd krītas, šobrīd klientiem palielinās pievilcība ņemt mainīgās likmes, bet jāņem vērā, ka nākotnē situācija var mainīties.»
 
Arnis Škapars, SEB Unibanka: «Jāatceras, ka mainīgā likme tiek noteikta uz 3, 6 vai 12 mēnešiem un svārstās atkarībā no tirgus situācijas. Fiksētā likme tiek noteikta uz ilgāku laiku, un šo konkrēto laiku tā paliek nemainīga. Tādējādi klients var pārdomāti plānot savus kredītu maksājumus un ģimenes budžetu. Katram kredīta ņēmējam lēmums ir jāpieņem pašam. Taču es ieteiktu mainīgās likmes vietā izvēlēties fiksēto likmi, kas nozīmē, ka attiecīgajā periodā tā paliks nemainīga. Tātad – jūs nepakļausiet sevi riskam, ka procentu likme pieaugs un kredīta maksājums palielināsies. Protams, iespējams arī izmantot banku piedāvātos apdrošināšanas pakalpojumus, piemēram, Kredītu maksājumu apdrošināšanu vai Kredītņēmēja dzīvības apdrošināšanu. Šie pakalpojumi kredīta ņēmējam ļauj nodrošināties pret bezdarbu, ilgstošām slimībām vai situācijām, kad tiek zaudēts galvenais ģimenes apgādnieks.»

Rasmuss Pētersons, Nordea banka: «Likmju izvēle ir atkarīga no tā brīža ekonomiskās situācijas. Gan fiksētās, gan mainīgās likmes ik pa laikam mainās, līdz ar to universāla labākā risinājuma, kas derētu visās situācijās, nav. Šis ir viens no jautājumiem, ar ko kredītu konsultanti saskaras katru dienu, tādēļ kredītņēmējiem ieteiktu konsultēties ar banku.»
 
Jānis Hermanis, Hipotēku banka: «Apdrošināšanās pret maksājumu kāpumu ir iespējama, ja klients izvēlas fiksēto likmi. Tomēr fiksētā likme visbiežāk būs augstāka nekā šā brīža mainīgā likme tajā pašā valūtā. Jo lielāks ir mainīgās likmes varbūtējais pieaugums nākotnē, jo lielāks būs fiksētās likmes sadārdzinājums, salīdzinot ar mainīgo likmi. Tādējādi maksājuma pieaugums, pārejot no mainīgās uz fiksēto likmi, būtībā būs apdrošināšanas cena pret iespējamām procentu likmju neparedzētajām svārstībām. Dažos gadījumos šī apdrošināšanas cena var būt pietiekami liela. Jāpiebilst, ka fiksētā likme parasti tiek piedāvāta uz ierobežotu termiņu (ne vairāk kā trim gadiem).»
 
– Vai šodien daudzi klienti meklē iespēju pārkreditēties – novirzīt savus aizdevumus uz citu banku?
 
Jānis Hermanis, Hipotēku banka: «Cilvēki galvenokārt izvēlas pārkreditēties, ja saskata sev izdevīgāku risinājumu – zemāku procentu likmi, citu aizdevuma valūtu, ilgāku atmaksas termiņu u.tml. Klientiem ar pietiekami solīdu maksātspēju, kredītvēsturi u.c. galvenajiem rādītājiem parasti ir vieglāk panākt kredīta nosacījumu maiņu savā pašreizējā bankā.»
 
Dzintars Kalniņš, Hansabanka: «Pēdējā laikā ir vērojama tendence, ka mazās bankas, kas agrāk kreditēšanas laukā uzvedās ļoti agresīvi, nu vairs nespēj dod saviem klientiem to, ko viņi prasa, piemēram, papildu summas vai arī dažādas cita veida aizdevuma nosacījumu maiņas. Tāpēc loģiski, ka cilvēki izvēlas turpināt sadarbību ar spēcīgu partneri, kas ir gatavs ilgtermiņa sadarbībai.»
 
Arnis Škapars, SEB Unibanka: «Protams, pārkreditācija no vienas bankas uz citu notiek, taču pēdējā laikā tas nav izteikts process un parasti ir saistīts ar labāko nosacījumu piedāvājumu. Jāņem vērā, ka Latvijas bankas piedāvā puslīdz vienādus nosacījumus, tāpēc arī pārkreditācija nav masveida process.»
 
– Kā vērtējat iespēju izmantot kredīta brīvdienas?
 
Jānis Hermanis, Hipotēku banka: «Bankas ir gatavas klientiem palīdzēt īslaicīgu finanšu grūtību gadījumos, piedāvājot maksājumu atlikšanu uz noteiktu laika periodu vai kredīta termiņa pagarinājumu. Tomēr šādas kredītu brīvdienas nav vēlams plaši praktizēt gadījumos, kad nav īpašas nepieciešamības, jo tās var arī veicināt nedisciplinētu attieksmi. Zināmā mērā kredītu brīvdienas ir uzskatāmas arī par ASV kredītu krīzes iemeslu, kur masveidā tika piedāvāta iespēja ilgstoši atlikt pamatsummas maksājumus, bija samazinātas procentu likmes u.tml. Pašreiz Hipotēku bankā nav vērojama paaugstināta klientu interese par kredītu brīvdienām.»
 
Arnis Škapars, SEB Unibanka: «Mēs savā bankā klientiem piedāvājam labvēlības periodu – iespēju neatmaksāt pamatsummu (bet atmaksāt tikai procentu) noteiktu laiku, kas var ilgt līdz pat pieciem gadiem. Klienti izmanto labvēlības periodu, lai veiktu remontu iegādātajā īpašumā vai situācijās, kad īstermiņā samazinās ģimenes ienākumi.»
 
Dzintars Kalniņš, Hansabanka: «Hansabankā dažāda veida kredītu brīvdienas ar dažiem priekšnosacījumiem ir pieejamas ikvienam klientam faktiski visā kredīta laikā. Klienti labprāt izmanto iespēju maksāt mazāku mēneša maksājumu. Jāpiebilst, ka tas ir tikai viens no papildu servisiem, kuru klienti var izmantot savas finanšu stabilitātes nodrošināšanai.»
 
Rasmuss Pētersons, Nordea banka: «Mēs saviem klientiem piedāvājam reizi gadā atlikt uz vienu mēnesi kredītu maksājumu. Banka piedāvā arī tādu iespēju kā Labvēlības periods, kas klientiem dod iespēju līdz pieciem gadiem maksāt tikai procentu maksājumu, nemaksājot pamatsummu. Protams, lai pieņemtu labāko lēmumu par maksājumu samazināšanu, klientam jākonsultējas ar banku. Katrs gadījums ir individuāls – gadās brīži, kad ir jāsaprot un jāpalīdz, ja kredītmaksātāju ir piemeklējusi kāda slimība vai darba zaudējums.»
 
– Kādus vēl ieteikumus varat sniegt tiem, kas patiešām vēlas aizņemties apdomīgi? Kādi ir jaunākie piedāvājumi hipotekāro kredītu tirgū?
 
Dzintars Kalniņš, Hansabanka: «Gribētu piebilst, ka aizņemoties ir svarīgi izvērtēt ne tikai kredīta nosacījumus, bet arī bankas stabilitāti. Ar banku un ar kredītu būs jāsadzīvo 10, 20, 30 gadu. Ir svarīgi, lai banka var parūpēties par sava klienta stabilitāti un kredīta izdevīgumu visu kredīta laiku.»
 
Jānis Hermanis, Hipotēku banka: «Runājot par jaunākajiem banku produktiem – bankas aizvien vairāk paplašina dažādu uzkrājumu produktu klāstu, un ir paredzams, ka šis piedāvājums tiks attīstīts arī turpmāk. Mūsu banka ir uzsākusi iesniegumu pieņemšanu par valsts fondētās pensijas kapitāla līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījumu plāna izvēli/maiņu (t.i., 2. pensiju līmeni).»
 
Arnis Škapars, SEB Unibanka: «Kopš pagājušā gada pavasara SEB Unibanka saviem klientiem piedāvā unikālu pakalpojumu Latvijā – Kredīta maksājuma apdrošināšana. Šī apdrošināšana ir liels atspaids klientam gadījumos, kad ir piespiedu bezdarbs vai ilgstoša slimība.»
 
Rasmuss Pētersons, Nordea banka: «Apmēram pirms gada mēs izstrādājām jaunu produktu, nosaucot to par Ideālo risinājumu. Tas pašlaik Latvijas hipotekārās kreditēšanas tirgū ir unikāls produkts. Klients saņem aizņēmumu 75% apmērā no tam piederošā nekustamā īpašuma vērtības. Nauda tiek ieskaitīta klienta kontā, bet klients par to nemaksā līdz brīdim, kad naudu sāk tērēt. Vienīgais, ko klients maksā, ir procentu maksājumi par iztērēto summu. Ja klientam parādās papildu līdzekļi, tas var to ieskaitīt kontā un atkal neko nemaksāt – līdz brīdim, kad nauda atkal tiek tērēta. Aizņēmums tiek izsniegts uz desmit gadiem, un visbiežāk klienti to izmanto savu īpašumu sakārtošanai.»
 
...Kā redzat, banku kredītpolitika ne tuvu nav tik briesmīga, kā varētu likties. Un ja esat pārliecināti, ka vēlaties iegādāties jaunu mitekli, droši dodieties uz izraudzīto banku – speciālisti visu paskaidros un rekomendēs izdevīgākos aizdevuma risinājumus. Nebaidieties no jaunām zināšanām – jo jūs, bez šaubām, esat pelnījuši labāko.