No kā tad īsti ir atkarīga mūsu zemapziņas izvēle, kura kā milzīgs dators izskaitļo — ir vērts iemīlēt cilvēku vai nē? Mēģināsim pavērt šīs mistikas priekškaru.
Kāpēc izvēlas tieši MANI? (Mācies mīlēt!)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šoreiz parunāsim par smaržām un pieskārieniem.
Smarža
Dzīvniekiem ir speciāli dziedzeri, kuri izdala sekrētu, ja sunītis vai kaķītis ir gatavs stāties ciešākās attiecībās ar sugas brāli. Iespējams, ka līdzīgi mehānismi ir arī cilvēkam, tomēr tāda informācija paliek zemapziņas līmenī. Bet daudzi pētījumi pierāda, ka attiecībām kļūstot intīmākām, tieši ķermeņa smarža ir noteicošā — turpināt vai pārtraukt attiecības.
Tāpat kā katram cilvēkam ir savs pirkstu raksts, tā arī katram ir sava ļoti individuāla smarža. Tomēr neviena smarža, lai cik tā būtu izsmalcināta, nespēs likt turpināt vīrieša un sievietes intīmās attiecības, ja kaut vienam no viņiem nepatiks otra dabiskā smarža.
Ir izpētīts, ka cilvēka smarža un dzimumfunkcija ir cieši saistīti jēdzieni: sievietes smarža dzimumakta laikā uzbudina vīrieti, bet tieši seksuālais uzbudinājums saasina spēju uztvert partnera specifisko dzimumorgānu aromātu. Smaržas ietekme uz dzimumaktivitāti ir tik liela, ka pat nevainīgas iesnas var būtiski pazemināt vīrieša dzimumspēju.
Neraugoties uz ģenētisko informāciju, kas ir ielikta mūsu smadzenēs, cilvēks arī dzīves gaitā iegūst attieksmi pret smaržām — patīk vai nepatīk. Patika vai nepatika veidojas kā nosacījuma reflekss: ja kāda smarža ir saistīta ar patīkamu notikumu, tā turpmāk izsauks patīkamas emocijas. Ja smarža saistīta ar nepatīkamu notikumu, tā izsauks nepatīkamas emocijas.
Nepatīkamas smaržas mazina seksuālo vēlēšanos, bet muskusa, rozes, ābola un ciedru koka smarža kopš sengrieķu laikiem šķitušas vilinošākās. Pareizi izvēloties smaržas, sieviete savu iekārojamību vīrieša acīs var palielināt 2,5 reizes.
Vīrieši un sievietes dažādi izturas pret smaržām. Vīriešiem ir labāk attīstīta smaržu izjūta nekā sievietēm, pie tam, vīrieši aktīvāk reaģē uz sieviešu smaržu nekā sievietes uz vīriešu (te nav domātas netīras zeķes). Starp citu, sievietes pēc šķiršanās ar mīļoto vīrieti, parasti nomaina smaržas. Vīrieši, tieši otrādi, dāvina savām jaunajām simpātijām smaržas, kuras lietojušas viņu bijušās partneres.
Pieskārieni
Daba ir apveltījusi cilvēku ar neskaitāmiem receptoriem (jušanas nervu šķiedru gali), kuri cilvēka organismā ir izvietoti nevienmērīgi. Visvairāk receptoru ir uz zonām, kuras sauc par erogēnām — uz lūpām, krūtīm un dzimumorgāniem; sievietēm arī kakls, gurni, ausis, utt. Eksistē arī individuālās īpatnības — pat ļoti negaidītas, kuras raksturīgas tikai noteiktam cilvēkam.
Skaitās, ka sievietēm erogēnās zonas aizņem lielāku ķermeņa daļu nekā vīriešiem un ir jūtīgākas uz pieskārieniem. Vāji pieskārieni izsauc daudz spilgtākus pārdzīvojumu nekā spēcīgi.
Sevišķa iedarbība ir skūpstam. Bulgāru zinātnieks M. Minčevs skūpstu definē kā cilvēka cenšanos estetizēt dzimumaktu. Kāpēc tik dīvains definējums? Tāpēc, ka pārējais pagaidām vēl ir nepieejams un aizliegts.
Tāpēc, ka mute ir ne tikai ēšanas orgāns, bet tai ir simboliska nozīme: tā savieno cilvēka ārējo un iekšējo pasauli. Skūpstot otru, cilvēks it kā ielaiž to sevī, saplūstot ar to. Skūpstā cilvēks mācās runāt bez vārdiem — tikai ar lūpu un mēles palīdzību. Dziļajā skūpstā, jeb, tā saucamajā, franču skūpstā, kad partnera mēle atrodas dziļi mutē, skūpsta un dzimumakta līdzība ir acīmredzama.
Cilvēki ir bailīgi radījumi. Viņi savu partneri vispirms lasa ar acīm, ausīm, pēc smaržas un tikai pēc kāda laika ir gatavi tuvoties. Iespējams, tas ir evolūcijas gaitā izstrādātais tabu: pieskaršanās svešiniekam gan mežonīgajās, gan civilizētajās kultūrās skaitās nepiedienīga un apvainojoša.