/nginx/o/2018/07/16/9827768t1h6470.jpg)
Jau gadsimtu Rīgas arhitektonisko seju grūti iedomāties bez nama Tērbatas ielā 14. Savā ilgajā mūžā tas kalpojis gan kā dzīvokļu, gan biroju nams, reizē ar visu pilsētu tas piedzīvojis gan uzplaukuma, gan panīkuma laikus. Tagad pēc SIA Tango projekts veiktās rūpīgās rekonstrukcijas ēkas spožums atkal piesaista garāmgājēju uzmanību un atgādina par klasikas nemainīgo aktualitāti. Ne velti projekts pieteikts dalībai konkursā Labākais Jaunais Projekts 2007 labāko biroja ēku kategorijā.
Atgriezīsimies uz mirkli pagātnē! 20. gadsimta sākuma Rīga ir ziedoša tirdzniecības un rūpniecības pilsēta. Ārzemju investīcijas, aktīva osta, tūkstošiem strādnieku, kas plūst no laukiem uz lielpilsētu labākas dzīves meklējumos, dzīva dzelzceļa satiksme, kas savieno Austrumus un Rietumus. Nav brīnums, ka Rīgas Tirgotāju savstarpīgajai kredītsabiedrībai nepieciešamas jaunas, plašas un ērtas telpas. Nama projektēšanu 1909. gadā uzticēja pirmajam Latvijā izskolotajam arhitektam Konstantīnam Pēkšēnam, kuru pilsētnieki jau pazina pēc Berga Bazāra, lieliskajām Bulvāra loka celtnēm un daudzām citām brīnišķīgām ēkām. Izmaiņu projektu veidoja arhitekts A.Medlingers. Nams Tērbatas ielā 14 tika pabeigts 1911. gada janvārī. Mājas pirmajā stāvā atradās veikali, otrajā stāvā – kantori, bet pārējos izsmalcināti dzīvokļi. Iespējams, ka tajos mitinājušies Kredītsabiedrības darbinieki. Jaunās ēkas arhitektūra bija veidota pēc t.s. stateniskā jūgendstila principiem, tai piemita arī tolaik tikko modē nākušā nacionālā romantisma iezīmes – Pēkšēns bija šī stila aizsācējs Latvijā. Kredītsabiedrības turību demonstrēja augstvērtīgie apdares materiāli un bagātīgais akmens pielietojums – pulētā melnā gabro un pelēkā Somijas granītā tērpts viss celtnes pirmais un daļēji arī otrais stāvs. Granīta pilastri uz erkeru sienām pacēlās četru stāvu augstumā. Dekoratīvie ciļņi bija apzeltīti. Galveno kāpņu telpu rotāja K.Brencēna vitrāžas, kas simbolizēja izglītību, transportu, tirdzniecību, jūrniecību un citas Rīgā plaukstošas nozares. Jaunajai celtnei dabiski piekļāvās jau 19. gadsimta beigās celtais sētas nams ar īres dzīvokļiem un noliktavām pirmajā stāvā. Laiki mainījās, un līdz ar tiem arī Tērbatas ielas nama saimnieki. Jau līdz II pasaules karam vairums telpu tika pārplānotas kantoru vajadzībām. Abi nama korpusi tika apvienoti. Ilgus gadus ēku savām vajadzībām izmantoja Centrālā savienība Turība. Tomēr 21. gadsimtu kādreiz tik lepnais nams sagaidīja bēdīgā stāvoklī. Ēka bija atzīta par valsts nozīmes kultūras pieminekli, taču tai bija nepieciešama nopietna restaurācija. Aiz laika zoba skartās nama ārienes vairs nebija iespējams saskatīt nama bagāto pagātni. Un tā 2005. gadā SIA Tango projekts uzsāka nama rekonstrukciju. Ēkas atjaunošanas darbi ilga nepilnus divus gadus, un nu šo namu varam saukt par vienu no skaistākajiem Rīgā.
Ar mīlestību pret senatni
Sen zināms, ka nojaukt ir vieglāk nekā atjaunot. To apliecina arī sarežģītā, taču efektīvā Tērbatas ielas 14. nama rekonstrukcija. Pārbūves un atjaunošanas darbi tika veikti ļoti saudzīgi, ar pietāti izturoties pret nama vēsturiskajām vērtībām. Attīstītājus un būvniekus vadīja pārliecība, ka nesvarīgu sīkumu nav. Atjaunota ir ne vien fasāde, bet arī laika gars iekštelpās. Katrai istabai ir sava vēsture, kas arī šodien nosaka tās raksturu. Piemēram, daudzās telpās ir saglabāti interesanti vēsturisko griestu un sienu elementi. Reljefais dekors raksturo sava laika apbūvi, un tam ir augsta mākslinieciskā vērtība. Kāpņu telpu atkal grezno izsmalcinātās vitrāžas, un laiku no jauna skaita vecais pulkstenis. Vēsturisko vērtību atjaunošanā ir ieguldīts milzīgs darbs un prāvi līdzekļi, taču iegūtā efekta vērtību aprēķināt nav iespējams. Piemēram, bijušajā seifā ir izveidota pārrunu telpa! Tagad par to liecina milzīgās durvis, kuras ir tik smagas, ka tās grūti pat izkustināt. Šādas nianses piešķir interjeram neatkārtojamu gaisotni. Projekta autors – arhitekts Modris Ģelzis (Arhitekta Modra Ģelža birojs) – namā ienesis pavisam nedaudz modernu elementu, galvenais no tiem saistās ar mājas papildu platību. Rekonstrukcijas gaitā iekšpagalmā tika izveidots jauns stiklots apjoms, kurā patlaban ir iekārtota ēkas lielākā nomnieka – advokātu biroja Loze,Grunte & Cers – recepcija. Mūsdienīgi iekārtots sestais stāvs, kurā atrodas atpūtas telpas ar saunu un džakūzī. Interesants atgādinājums par 21. gadsimtu ir slavenāko jauno mākslinieku darbi, kas brīnišķīgi papildina senās telpas.
Domājot par iemītniekiem
Nama rekonstrukciju Tērbatas un Dzirnavu ielas stūrī var uzskatīt par neparastu vēl kāda iemesla dēļ. Nereti attīstītāji, atjaunojot vai ceļot ēkas, vēl nezina, kas tajās dzīvos, tāpēc jaunos iemītniekus sagaida telpas, kurām trūkst funkcionalitātes un individualitātes. Bet nams Tērbatas ielā 14 tika atjaunots un pielāgots tieši lielākā nomnieka – advokātu biroja vajadzībām. Nama atrašanās vieta pašā Rīgas sirdī, neparastais ieejas novietojums pret dzīvu krustojumu, greznās akmens fasādes, vēsturiskie logi un durvis – visi šie elementi piešķir ēkai nopietnu, reprezentablu spožumu, kas ar prestiža advokāta biroja tēlu sader kā cimds ar roku. Nav šaubu, ka labi šajās rūpīgi pārdomātajās telpās jutīsies arī citi nomnieki un apmeklētāji. Gluži kā senos laikos, nama pirmais stāvs ir atvēlēts komerctelpām. Bet sētas pusē apmetīsies projekta attīstītāji SIA Tango projekts un vēl divi nomnieki.
Laikam līdzi
Par nopietnu izaicinājumu kļuva ēkas aprīkošana ar mūsdienu komunikācijām. Ja senajiem Rīgas tirgotājiem bija nepieciešams vien telegrāfs un rakstāmmašīnas, tad mūsdienu uzņēmēju prasību saraksts ir krietni garāks. Tagad namā izveidotas visas sistēmas, kas nepieciešamas modernām biroju telpām. Te ir automātiska klimata kontroles sistēma ar individuālas regulācijas iespējām, automātiskā apsardzes un videonovērošanas sistēma. Centralizētā vadības sistēma jebkurā brīdī ļauj kontrolēt iekārtu darbības parametrus un regulēt tos katrā telpā atsevišķi.
Lielisks sākums