Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9830799t1hf7c0.jpg)
2008. gada 8. maijā ar svinīgu apbalvošanu noslēdzās konkurss «Latvijas koka arhitektūras Gada balva 2006–2007», kurā tika apbalvoti pēdējo divu gadu labākie koka arhitektūras projekti Latvijā. Galvenā balva, goda raksts un prēmija 3000 latu apmērā piešķirta viensētas «Pūcītes» (Rīgas rajonā, Krimuldas pagastā) arhitektēm Andrai Šulcai un Lienei Griezītei.
Pēc žūrijas komisijas vērtējuma šis objekts ir veiksmīgs piemērs, kā mūsdienīgi saglabāt tradicionālās sētas principu un vienotu ansambli, plānojot ģimenes māju, tajā pašā laikā nezaudējot katras ēkas individuālo «seju» un funkciju. Atzinīgi vērtējama arī lieliski pārdomātā un izplānotā ēkas realizācija, kas attīstības procesā nav radījusi nepilnības un nepabeigtības sajūtu ēkas saimniekiem. Ēkas būvniecībai izmantoti ekoloģiski celtniecības materiāli. Objekts organiski iekļaujas vidē un ir daļa no Gaujas nacionālā parka tradicionālās ainavas.
«Šajā darbā veiksmīgi savijušās vērtības, ko ietver koka arhitektūras kultūras mantojums un modernā koka arhitektūra,» uzsvēra viena no svinīgajā pasākumā klātesošajām žūrijas pārstāvēm arhitekte no Zviedrijas Reihela Belatčeva Lerdela (Rahel Belatchew Lerdell).
Uzvarētājs nominācijā «Koka ēku atjaunošana»
Nominācijā «Koka ēku atjaunošana» balva, goda raksts un prēmija 700 latu apmērā piešķirta SIA «Zaigas Gailes birojs» arhitektiem Zaigai Gailei, Līgai Apinei, Zanei Dzintarai, Ingmāram Atavam par atjaunoto ēku, kas pārvietota no A. Briāna ielas 11 uz Ķīpsalu, Ogļu ielā 8, Rīgā.
Saskaņā ar žūrijas komisijas viedokli balva piešķirta, izceļot vēsturiskās vides saglabāšanu Ogļu ielā Ķīpsalā. Šā objekta atjaunošanu pamatoti var nodēvēt par ēkas izglābšanu — pārvietojot un atjaunojot vienu no retajām 18. gadsimta koka celtnēm Rīgas priekšpilsētā, kur tā bija nolemta bojāejai, uz tai labvēlīgāku vidi Ķīpsalā. Atjaunošana veikta pārdomāti, izmantojot videi draudzīgas tehnoloģijas. Ēka organiski papildināta ar diskrētu, detaļu kvalitātē līdzvērtīgu jaunbūvi.
Uzvarētājs nominācijā «Savrupmājas»
Nominācijā «Savrupmājas» balva, goda raksts un prēmija 700 latu apmērā piešķirta saliekamas tipveida vienģimenes dzīvojamās ēkas «Lāči» (Rojas pagastā, Talsu rajonā) autoram SIA «DEPO projekts» arhitektam Ervinam Krauklim.
Saskaņā ar žūrijas komisijas viedokli dzīvojamā ēka «Lāči» vērtējams kā moderns un ekonomisks saliekamās ģimenes mājas risinājums, ko viegli pielāgot videi un vajadzībām.
Uzvarētājs nominācijā «Sabiedriskās ēkas»
Nominācijā «Sabiedriskās ēkas» balva, goda raksts un prēmija 700 latu apmērā piešķirta Dzintaru koncertzāles (Turaidas ielā 1, Jūrmalā) autoriem SIA «Arhitekta Modra Ģelža birojs» arhitektiem Modrim Ģelzim un Sandrai Laganovskai.
Pēc žūrijas komisijas atzinuma, Dzintaru koncertzāle ir labs piemērs tam, ka liela mēroga publiskās būves, piemērotas daudzveidīgiem kultūras pasākumiem, iespējams būvēt, izmantojot koku. Objekts sekmīgi parāda tā kontinuitāti (no uzcelšanas līdz rekonstrukcijai un restaurācijai). Šī bijusi lieliska iespēja arhitektam Modrim Ģelzim vēlreiz sevi pierādīt, restaurējot 1962. gadā paša projektēto Dzintaru koncertzāles atklātās zāles renovāciju. Arhitekts objektu ne tikai saprātīgi atjaunojis, bet arī veiksmīgi papildinājis ar koka elementiem, kā dēļ Dzintaru koncertzāle ir viena no retajām sabiedriskajām ēkām Latvijā ar spilgtu koka dominanti.
Nominācijā «Maza budžeta būves» tika piešķirts atzinības raksts saliekamas tipveida koka karkasa paneļu mazēkas «DUO» autorei arhitektei Ingai Bruzgulei, SIA «DEPO projekts», par mazēku tirgus sektora atjaunošanu Latvijā.
Nominācijā «Ražošanas ēkas» tika piešķirts atzinības raksts rūpnīcas «Verems» («Lejas Ančupāni», Verēmu pagasts, Rēzeknes rajons) autoriem arhitektiem Ilgvaram Karlapam, SIA «Jensen Consult un Arhis Inženieri», un Mikum Lejniekam, SIA «Lejnieku projektēšanas birojs», par inovatīvu koka lietošanu industriālajā celtnē un humānas sociālās vides attīstīšanu.