Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9834264t1h64fb.jpg)
Pēdas ir salīdzinoši neliela, bet neatsverami nozīmīga cilvēka ķermeņa balsta sistēmas sastāvdaļa. Pēdas mūs tur un nes - jeb notur ķermeņa svaru vertikāli un līdzsvaro ķermeni attiecībā pret pamatni.
Tādēļ ārsts aicina neatstāt pēdas bez ievērības un uzmanības - ja ir kādas problēmas (sāpes, parādījušies līdz tam nebijuši izaugumi, jaušama deformācija), nevajadzētu kavēties ar došanos pie ārsta (vai nu ģimenes ārsta, kurš norīkos pie atbilstoša speciālista, vai pie traumatologa ortopēda), kurš pēc rentgena veikšanas un citiem izmeklējumiem noteiks diagnozi un piemērotāko ārstēšanas veidu. Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk noteikt diagnozi, lai varētu piemērot visatbilstošāko ārstēšanu.
Pēdu deformācijai var būt dažādi veidi un iemesli – tās var būt iedzimtas pataloģijas, traumu, lūzumu, savainojumu, sasitumu, iekaisumu, vielmaiņas traucējumu, slimību (piemēram, poliartrīta) u.c. rezultātā iegūtas deformācijas. Tās var rasties arī kā komplikācijas pēc dažām operācijām u.c. Taču pēc ārstu vērojuma visbiežākie pēdu deformācijas iemesli ir iedzimtība un nepiemērotu apavu (visbiežāk pārāk šauru, pārāk maza izmēra un ar augstiem papēžiem) valkāšana. Otrā iemesla dēļ šī problēma biežāk skar sievietes. Deformācija progresē ar vecumu, to veicina arī liekais svars, dažādas neiroloģiskas slimības, kā arī pārlieku liela un vienveidīga fiziskā slodze.
Visbiežākie kāju īkšķu sāpju iemesli ir:
1) 1. pirksta deformācija (Hallux rigidus);
2) 1. pirksta novirze (Hallux valgus)
Hallux rigidus (sauc arī par stīvo īkšķi) ir kājas īkšķa pamata locītavas deformējošā artroze, kad īkšķa locītava ir mazkustīga, sāpīga, tās virsējā malā parasti rodas kaula izspiedumi. Šādos gadījumos kājas īkšķa noliekums nav liels, bet izteikti samazinās pirksta kustību apjoms un paradās sāpes pie slodzes. Kaula izspiedumi var bojāt apavus, un āda virs tiem var iekaist. Konservatīva ārstēšana ir speciālo apavu valkāšana, ja tas nelīdz, jāveic operācija.
Hallux valgus (sauc arī par greizo īkšķi) ir izvirzījums pēdas iekšmalā īkšķa locītavā, īkšķim virzoties uz pārējo pirkstu pusi un bieži vien pārliecoties pāri vai ieliecoties zem otrā pirksta. Noliekums var veidoties līdz pat 90° leņķim. Sākotnējie simptomi visbiežāk ir iekaisums, pietūkums, sāpes īkšķa sānu virsmā. Tās ir nepatīkamas sajūtas, tādēļ cilvēks cenšas vārīgo vietu pasaudzēt, un tā bieži vien rodas arī izmaiņas gaitā. Vēlāk, atbildot uz apavu radītu spiedienu, veidojas jauns kaulu slānis, un - jo lielāks spiediens, jo lielāks kaula bumbulis veidojas.
Ārstēšanai parasti pielieto gan medikamentozo, gan fizikālo terapiju. Cilvēkam sāpes labi atvieglo dūņu aplikācijas, ultraskaņas procedūras u.c. Ja ir nepieciešams, veic operāciju. Taču vispirms, lai ierobežotu deformācijas attīstību, atvieglotu sāpes un nodrošinātu pēdām veselīgu vidi, jāsāk ar piemērotu apavu un ortopēdisko zolīšu nēsāšanu. Pats svarīgākais – apaviem jābūt pietiekami platiem, lai pirksti netiktu saspiesti, kā arī papēža augstumam jābūt ne lielākam par 3 līdz 4 cm un ar labi izveidotu zoles velvi, lai pilnvērtīgi noslogotu pēdas vidējo daļu. Ortopēdisko zolīšu nēsāšana atslogo, atbalsta un aizsargā pēdu. Ir arī citi līdzekļi, kas atvieglo pēdu – silikona pirkstu starplikas, nakts šinas u.c. Ārsts aicina iegādāties šos līdzekļus specializētajos veikalos vai aptiekās, nevis izmantojot plaša patēriņa preču interneta katalogus, jo nav zināma un pārbaudīta to kvalitāte un atbilstība.
Kā jau visu balsta un kustību aparāta veselības uzlabošanai un uzturēšanai svarīga nozīme ir vingrinājumiem – pēdām ir svarīgi nostiprināt apakšējās daļas muskulatūru. Ļoti vienkāršs, bet labs vingrinājums ir priekšmetu tveršana ar kāju pirkstiem, tikai tas jāveic regulāri – katru dienu no rīta un vakarā. Profilakses nolūkos to būtu lietderīgi veikt katram. Pēc nogurdinošas dienas svarīgi ir atpūtināt pēdas, tās izmasēt. Katrs var izmantot arī pašmasāžas metodes, kas ir daudzās publikācijās aprakstītas. Masāža nodrošina audu mikrocirkulāciju, tāpēc ieteicams arī pēc iespējas vairāk staigāt ar basām kājām pa mežu, jūrmalas smiltīm u.c.
Par operāciju jāsāk domāt tad, kad parādās sāpes un konservatīvās ārstēšanas metodes nepalīdz. «Nav ieteicams situāciju aizlaist tik tālu, kad pirmais un otrais pirksts sāk krustoties, parādās otrā pirksta āmurveida deformācija. Šajā gadījumā arī operācijas apjoms būs lielāks», saka Vitolds Jurkēvičs. Operācijas laikā ortopēds koriģē kaulu stāvokli un mīkstos audus ap īkšķi (locītavas kapsulu, cīpslas, saites). Lai pēc tam pēdas kauli noturētu pareizu leņķi, tos visbiežāk nostiprina ar metāla fiksatoriem, kas nav jāņem ārā pēc laika. Jārēķinās, ka pēc operācijas apmēram četras līdz sešas nedēļas jāstaigā, valkājot speciālos apavus, kas atļauj pēdu uzreiz pilnībā noslogot. Lai nākotnē deformācija neatjaunotos, jāievēro rekomendācijas par atbilstošu apavu valkāšanu.